Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 19. septembris
Svētdiena
Muntis, Verners
+7.3 °C
apmācies

Latgalīšu Gazeta -- Gubišče

Vīta ir kolns, mežs. Piļsāta. Vaļsts. I autobusu pītura. I akmiņs teiruma molā. Ir lelys vītys, ir mozys vītys.


Azars. Par kū jam itaids nūsaukums – Gubišče, gryuši pasaceit. Mož tei pasaukšona paīt nu krīvu volūdys vuorda, kurs apzeimej lyupu. Na tū, kas pyrma zūbu! Krīvu voludā tam vuordam ir i cyta, taišni ar iudinim saisteita nūzeime – azara ci jiurys leics, nadziļs iudiņs.

Tys myusu azars dažaida laika kartēs ir gona atškireigs – to gondreiž opola pļaņčka pi sošejis, to izaplets kai ostoņkuojs.

Vacī Daugovpiļs ebreju kopi beja Šuņazara pussolā. Tymā, kura iz cītūkšņa pusi, saukti cytu reiz ari par Holerys kopim. Beja ebreju kopi i Slobodkā. Beja i Gubiščes azara krostā.

Josifs Ročko stuosta, ka 20. g. s. 70. godu suokumā te aizlīdze nu jauna apglobuot, a piečuok pasaceja, ka ir izsprīsts kopus nūjaukt. Radinīkim, ka taidi beja i ka jī tū gribēja, beja dūta vareiba sovus tivinīkus puorpaglobuot cytur.

Eistineibā te beja diveji Ebreju kopi sūpluok – vacī i jaunī. Vacajūs apbedejumi beja piec senejom tradicejom – veirīši atseviški vīnā ryndā, sīvītis atseviški cytā ryndā.

Beja te apglobuoti i 1919. godā sorkonūs nūšautī Movšenzons i c., gon ari 1905. goda revolucejā būjā guojušī Daugovpiļs ebreji. Gon ebreju karaveiri, kuri kryta kaujuos par Latvejis naatkareibu, gon holokaustā nūgalynuotī.

Daži nu itymūs kopūs guļūšajim tyka puorapbedeiti cytuos vītuos, a daudzi tai i palyka te.

Piec ebreju praseibom slovonūs rabinus, kuri beja te paglobuoti, puorapbedeja Komunalajūs kopūs.1

Cara laikūs Daugovpiļs garnizonā dīnēja musulmani, ari piļsātā i apleicīnē dzeivova tatari, baškiri, karaimi. Aiz Ebreju kopim beja Muhamedaņu kopi, jūs ari vaira navā.

Ap Gubiščes azaru beja gon kolni, gon pūri. I stidzenis. I dačis. I kazarmys. Tuos beja tī, kur tān lelais tierdznīceibys centrs, deveņstuovu sātys i tuoļuok leidz dzeļžaceļam. Azaram pretim puori sošejai beja ols ryupneica. Nailgi dorbovuos, par tū i viesturē moz īguojuse – na tai kai Gurviča ols dareitova2, kura beja Daugovys krostā, Gajokā.

Sošejai preteimā azara krostā beja Beze dačis, sūpluok tom iz Rēzeknis pusi atsaroda foļvarka Majaks. Te jau beja kolni, var byut, ka te kod ta stuovēja semaforu telegrafa tūrņs. Majaka foļvarkys golvonuo sāta beja iz kolna aiz tānejuos Stropu estradis.

A aiz Beze i Majaka dačom suocēs tuksness. Smiļkts i vīnys smiļkts, kurys te ir nu tīm aizviesturiskajim laikim, kod ite beja Daugovys delta – upe te ar švunku īplyuda miļzeigā piecladuoju azarā.

Šlomo Zaksa (1842–1902) spičku fabrika. Krīvejis impereja beja škiriska vaļsts. Koč ari komersanti beja bogoti cylvāki, privilegeju ziņā jī atsaroda zamuok par muižnīkim i goreidznīkim.

Vysus tierguotuojus (saukti ari par barišnīkim voi kupčim) Krīvejis imperejā īdaleja treis giļdēs. Kab 19. g. s. ūtramā pusē kliut par augstuokuos, Pyrmuos giļdis tierguotuoju, vajadzēja uzruodeit kapitalu vysmoz 50 000 rubļu lelumā. Kotru godu 1% nu tuo vajadzēja īmoksuot kai giļdis nūdavu itt. Ik piec kaida laika vysys ituos summys i procenti pasamaineja, bet var pasaceit vīnu – vysi Pyrmuos giļdis tierguotuoji beja bogoti i ītekmeigi cylvāki!

Pyrmuos giļdis tierguotuoji beja atbreivuoti nu karadīnests i dažim nūdūklim, beja tīseigi par sovim leidzeklim vuiceitīs gondreiž voi vysuos muoceibu īstuodēs, dreikstēja tierguotīs lelūs apmārūs īkšzemē i storptautiski, jim beja pošim sova autonoma pošpuorvaļde.

Pyrmuos i ūtruos giļdis tierguotuojim tyka atļauts byut fabriku i ryupneicu eipašnīkim, byuvēt i uzturēt sovus kuģus. Tikai Pyrmuos giļdis tierguotuojs varēja byut ari piļsātys golva voi bankys direktors. Šim tierguotuojim beja speciali munderi, sovi saīšonu nomi itt.

Ka kaids cylvāks beja pīdereigs Tierguotuoju Pyrmajai giļdei, ar laiku jis varēja kliut par t. s. gūda pylsūni i privilegeju ziņā gondreiž voi byut leidzeigs muižnīkam.

1900. godā par gūda pylsūni ar piecteceibys tīseibom kliva Pyrmuos giļdis tierguotuojs Šlomo Zakss – Daugovpilī pazeistams komersants i mecenats. Nu suoku jis beja tierguotuojs Pleskovā, tod Pyrmuos giļdis tierguotuojs Picerī. Jis nūsadorbova ar dažaidim biznesim pa vysu impereju – byuvēja ceļus, dybunuoja i puordeve fabrikys, veiduoja tierdznīceibys nomus, īgiva dereigūs izrakteņus.

1868. godā jis Daugovpilī (tūlaik – Dinaburga) dybynova spičku fabriku. Tei beja vīna nu vacuokajom, leluokajom itaidom fabrikom vysā Krīvejis imperejā – zīdu laikūs tymā struodova (kai vacī latgalīši saceitu – prācova) ap 700 cylvāku! Darbinīku skaita ziņā tei beja piļsātā leluokuo ryupneica! Itī cypari tyka puorspāti tikai 20. g. s. 50. godūs, kod sacēle jaunuos ryupneicys!

Šlomo Zaksa spičku fabryka atsaroda Gubiščis azara tīšā tiuļumā (tvaika mašynom beja vajadzeigs tehnologiskais iudiņs), uzkaļneņā pi sošejis (niule apmāram 18. novembra i Klusuos īlys styurs), tī pat natuoli beja ari dzeļžaceļš (iz Vicebsku). A Gajokā beja pīstuotne, kur pa Daugovu pludynuotūs kūkus škirova, kaļteja, veice pyrmapstruodi. Ražuošanai napīcīšamais izejmaterials tyka īpierkts na tikai apleicīnē (mežu te beja daudz), bet vasts ari nu tuolīnis pa dzeļžaceļu voi pludynuots pat nu Daugovys augštecis.

Piečuok Daugovpilī ari cyti komersanti dybynova sovys spičku ryupneicys, piļsātu pat suoce jūka piec saukt par Spičkenburgu.

Šlomo Zaksam Daugovpilī pīderēja vēļ i patmalis, gateri (kai vacī latgalīši saceitu – tartaki) i cyta profila zavodi. Ari veikali (kai vacī latgalīši saceitu – kramkys) i nakustomais eipašums. Piec Šlomo nuovis vysu juo biznesa impereju puorvaļdēja juo atraitne i bārni (kai izpylddirektori dorbovuos ari bruoli Lurje). Pyrmuo pasaulis kara laikā uzjāmumi tyka evakuāti, piec kara tī sovu darbeibu Daugovpilī eisti i naatjaunuoja.

Girša Grilihes (1840–1904) uodu fabrika. Vēļ tān naoficialai pakolnu, kurs atsarūn pi piļsātys bejušuo rūbeža vierzīnī iz Rēzekni, sauc par Apovu kombinatu. Pavysam naseņ te beja i tramvaju pīturys ar taidu nūsaukumu, i autobusu. Vēļ 20. g. s. 90. godūs te dorbovuos apovu kombinats „Daugava”, zīdu laikūs te struodova ap 900 cylvāku. Kombinatam beja sovs kulturys noms itt., vysa dzeive itymā transporta i cylvāku puorpylnajā krystuojumā beja saisteita ar itū ražūtni.

Bet vēļ leidz 20. g. s. 60. godim daudzi vītejī dzeivuotuoji itū vītu sauce par Grilihku. Parkū?

Daugovpilī pīdzymušais, Viļnis tierguotuoju giļdei pīdereigais Giršs Grilihes 1893. godā te dybynova uodu fabriku. 1914. godā te struodova 244 cylvāki. Deļ tuo laika tys beja cīši daudz! Tei beja vīna nu leluokajom uodys apstruodis ryupneicom vysā Vitebskys guberņā, kurys sastuovā tod ītylpa niulinejuo Latgola.

Var saceit, ka Giršs Grilihes ir vīns nu tim, pasateicūt kuram Daugovpiļs suoce veiduotīs kai industriala, ryupnīciska piļsāta (kai vacī latgalīši saceitu – mīstu mīsts).

Pyrmuo pasaulis kara laikā Uodu fabrika tyka evakuāta iz Ribinsku, tī tuos īkuortys ari palyka. Girša dāls Ābrams īsuoce vysu nu nullis – sapierka apreikuojumu, īkuortova telpys, atroda struodnīkus. I 1922. godā ryupneica otkon suoce dorbuotīs!

Tik lelus apjūmus kai agruok tei nasasnēdze, bet tok produkceju tei ražuoja, dorbu cylvākim deve. 1940. godā ryupneica tyka nacionalizāta, bet Ūtruo pasaulis kara laikā – sagrauta.

Piec kara tei tyka izcalta nu jauna. 20. g. s. 80. godūs te ražuotuos sandalis, kūrpis i syksnys vareja nūpierkt Rēzeknē, Reigā, Sebežā, Minskā i c.

Puorsameja laiki i saiminīki, bet namaineigs palyka darbeibys profils, kuru aizsuoce Giršs Grilihes – uodys apstruode.

Ka mes apsastuojam pi ākys 18. novembra īlā 193, tod asom taišni tī, kur apmāram pyrma 130 godim atsaroda G. Grilihes slovonuo Uodu fabrika.

1 Interveja ar Josifu Ročko, 23.03.2021.
2 Dybynuota 1860. gadā.

Komentāri

31.03.2021 22:18
Voldemārs
Tartak-nu poļaku volūdys. Nui, gaters, kūkžuodžeitova. Upeite Tartaks (vīna nu divejom) iztak nu Ryšyuna i ītak Cirišā.
26.03.2021 10:08
Alberts Sarkanis
Lobs roksts, paļdis! Nazynovu, ka gaterus sauce par tartakim.