Skolēni arī attālināti turpina piedalīties dažādos konkursos un olimpiādēs, kas ļauj radošāk, citādāk un interesantāk apgūt kādu no mācību priekšmetiem. Fizika ir tas priekšmets, kura apgūšanā ir jāpielieto ne tikai pamazināšanas, bet arī radošums, matemātika, ķīmija, pat vēsture un literatūra. Daugavpils 12. vidusskola ir viena no 32 Latgales skolām, kura piedalās AS "Latvenergo" rīkotajā erudīcijas konkursā “FIZMIX Eksperiments”. Konkursa mērķis ir saistošā veidā parādīt, kā teorētiskās zināšanas izmantot praksē un, padziļināti apgūstot fiziku, veicināt jauniešos profesionālu interesi. Katru komandu pārstāv 5 skolēni un viens skolotājs – konsultants.
Daugavpils 12. vidusskolu šajā konkursā pārstāv fizikas skolotāja Iveta Meškovska un 9. klases skolēni, kuri, lai gan attālināti, bet radoši rod iespēju dalīties un piedalīties fizikas konkursā. Šī gada konkursa tēma ir “zaļā fizika”. Zaļā fizika -- visas zināšanas, kuras mēs iegūstam, mācoties fiziku, jāizmanto tā, lai nekaitētu videi un domātu “zaļi”. Tā ir atjaunīgo resursu iegūšana un efektīva esošo resursu izmantošana, kas veicinās jauniešu interesi par ilgtspējīgāku dzīvi. Ieviešot videi draudzīgu dzīvesveidu arī skolas telpās, 12. vidusskola ir viena no retajām skolām Latvijā, kurai ir piešķirts “Ekoskolas” zaļais karogs. “Skolai ir jābūt zaļai!” saka fizikas skolotāja. Skolā tiek organizēta gan Ūdens diena, gan Globālās sasilšanas diena, gan atkritumu šķirošanas punkts u.c. videi draudzīgu dzīvesveidu veicinoši pasākumi.
“Vatiņš”, “Voltiņš”, “Kam gaišāka galva?” -- šādus šī konkursa nosaukumus atceras Iveta Meškovska, kura ar saviem skolēniem piedalās jau no pašiem pirmsākumiem. Erudīcijas konkursam šogad aprit 26 gadi. Lielāks pluss bija klātienes mācību laikā, jo valdīja komandas gars un kopības sajūta, kas, protams, veicināja arī cīņas sparu un vēlmi uzvarēt, taču arī šobrīd skolēni un skolotāja ir veiksmīgi pielāgojušies mācībām attālināti.
Skolotāji konkursos ir liels skolēnu atbalsta plecs un dzinējspēks. Šogad pirmo gadu tiek izvirzīti skolotāji -- konsultanti nominācijai “FIZMIX Skolotājs 2021”. Šobrīd, kad erudīcijas konkurss notiek tiešsaistē un skolēni tam gatavojas attālināti, organizatori vēlas īpaši novērtēt pedagogu nenogurstošo entuziasmu. Konkursa finālā tiks apbalvoti skolotāji, kuri ne tikai spējuši motivēt skolēnus pieteikties konkursā, bet arī turpinājuši iedvesmot citus amata biedrus, daloties ar mācību materiālu idejām. Skolotāju Ivetu šai nominācijai šogad ir nominējuši viņas skolēni, lai gan viņa pati uzskata, ka citas skolotājas -- konsultantes ir vienlīdz konkurētspējīgas un profesionālas skolēnu sagatavošanā konkursiem.
“Mēs ik gadu tiekam līdz desmitniekam, un tad sāk zust cīņas spars.” Skolēni ar mirdzošām acīm piedalās konkursos un pilda uzdevumus, īpaši sākumā. Pēdējā tūrē, posmā jauniešiem dažreiz sanāk kļūdīties un pazaudēt, piemēram, mērvienības. Ja izmēra minūtēs, tad ieraksta minūtēs, kaut gan prasa sekundēs.
12. vidusskolas komandas nosaukums ir “Gudrie sliņķi”, kas ir diez gan loģiski. “Ja mēs atskatāmies uz vēsturiskām personībām, tad Aleksandrs Bells izgudroja telefonu tikai tāpēc, ka bija slinkums iet pie draugiem un stāstīt savas anekdotes. Līdzīgi ir ar trauku mazgājamo mašīnu. Džozefīna Kokreina izgudroja trauku mazgājamo mašīnu, lai kalpotāji, mazgājot traukus, nesasistu porcelāna servīzi. Daži gudri, daži slinki, taču darbojamies kopā,” ironiski piebilst Iveta Meškovska.
Neskatoties uz to, ka mācības tiek organizētas attālināti un arī konkursa posmi notiek tiešsaistē, skolēni aktīvi piedalās dažādos pasākumos un ir patstāvīgi. “Skolēni lielākoties visu izdara paši. To, ko dara vecāko klašu skolēni dara, tur vairs pat vecāki nespēj palīdzēt. Zvanām cits citam “Zoom” platformā, salīdzinām atbildes, izrunājam pareizos variantus un diskutējam.” Pandēmijas laikā brīžiem sāk zust motivācija un vēlme darboties. “Mēs motivējam cits citu. Es gūstu zināšanas un pati piedalos dažādos konkursos un projektos, kas sniedz motivāciju dalīties arī ar citiem -- gan skolēniem, gan kolēģiem. Nevar ņemt, ņemt un neko nedot pretī.” Tā ir abpusēja sadarbība.
Ja mūsdienās vajadzētu izvēlēties būt par fizikas skolotāju, tad vēl šaubītos. Šobrīd izglītībā ir tas “groza princips”, kad vidusskolas sākumā jāizvēlas priekšmeti, kurus gribētu padziļināti mācīties. “Fiziku noteikti neizvēlētos kā vidusskolas priekšmetu,” saka fizikas skolotāja. Matemātika un fizika pamatskolā nepadevās, taču vidusskolas gados nāca apziņa, kā vispār ko tādu var nesaprast?! Šobrīd noteikti nenožēlo, ka izvēlējās tieši fizikas skolotājas ceļu, neko citu pat iedomāties nevar. “Manuprāt, fizikā var mācīt visu - vēsturi, literatūru, matemātiku, ķīmiju, visu. Mācot kādu citu priekšmetu, nebūtu tik plašu iespēju, taču fizikā, jā. Visu var iepīt!”
Šobrīd skolēni erudīcijas konkursa ietvaros saslēdz virtuālās elektriskās ķēdes, veidos Maksvela svārstu un pēta kustību uz slīpas plaknes, meklē informāciju par kvantu datoriem un prāto, vai ar tiem pērn pētīja “Covid-19” vai ķīmiskās reakcijas. Skolēni ir atsaucīgi un aktīvi. “Tie, kuri vēlas, var piedalīties dažādos konkursos un citās erudīciju attīstošās aktivitātēs -- “Jauno fiziķu skolā”, “Jauno ģeogrāfu skola”, atklātajās olimpiādēs, zinātniskās pētniecības darbos un TV spēlē “Gudrs, vēl gudrāks”. Mazāko klašu skolēni tiecas pēc balvām, piedaloties šādos konkursos, lielie gan vairs ne. Viņi vēlas pašapliecināties. Vidusskolēniem ir svarīgi iegūt pieredzi un zināšanas, pilnveidot kādu prasmi un pierādīt sev, ka var un spēj.
