„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 20. aprīlis
Sestdiena
Mirta, Ziedīte
+7.9 °C
apmācies

Krāslavā viss ir mierīgi un kustībā

Krāslava ir gleznaina pilsēta ar savu, Latgalei nozīmīgu vēsturi, skaistām un sakoptām ielām, darbīgiem cilvēkiem, kuri mīl savu pilsētu. Avīzes „Latgales Laiks” reportiere pabija Krāslavā Lieldienās, kad vairākums tās iedzīvotāju atpūtās.

Ielās nesteidzīgi pastaigājās iedzīvotāji, bērni vizinājās ar skrejriteņiem, skrituļslidām, cilvēki brauca iepirkties vietējā lielveikalā un devās atpakaļ uz savām viensētām. Laiks bija vējains un vēss – mazliet virs +4 grādiem.

Iepriecināja krāslaviešu atsaucība. Garāmgājēji apstājās, labprāt un ieinteresēti stāstīja par sevi un savu pilsētu. Krāslavā dzīvo viesmīlīgi cilvēki, kā arī nav iespējams neievērot vēl kādu interesantu iezīmi – šejieniešiem patīk lieli suņi. Ruslans un Inese pastaigājās parkā ar savu mīluli Baronu. Inese pastāstīja, ka Baronu viņai uzdāvināja, suns ir aitu suņa un laikas jauktenis, tāpēc tik liels, taču izskats ir mānīgs, jo Barons ir ļoti labsirdīgs.

Leonija un Vladislavs pastāstīja, ka viņi ļoti mīl savu pilsētu un ciena tas vadību. „Palūkojieties, cik skaistas un sakoptas ir Krāslavas ielas. Remontdarbi, labiekārtošana tiek veikta par projektu līdzekļiem, jo lielu naudu mazām pilsētām valdība nepiešķir. Esmu no Jelgavas, bet jau daudzus gadus dzīvoju Krāslavā. Šeit ir mājīgi, daba, pirms „kovida” izraisītās krīzes bija ļoti daudz pasākumu, brauca tūristi,” pastāstīja Leonija.

Krāslava tiešām ir skaista, savukārt pilsētas dienesti rūpējas, lai tā būtu sakopta. Piemēram, ēka pilsētas centrā, pie autoostas, ir visvecākā, bet lepojas ar jaunu jumtu.

Tiek saglabāti vēsturiskie objekti. Pie Daugavas redzams senlaicīgs bruģakmens ceļš. Vecajām mājām bieži vien tiek saglabāts to sākotnējais izskats. Tieši tas vilina uz Krāslavu radošus cilvēkus, kuri šeit īsteno savus projektus.

Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja speciālistu Eduardu Danovski Lieldienās satikām pie grāfa Plātera pils. „Mēs strādājam pie projektiem. To rezultāti būs kārtējais sasniegums, kurš ieinteresēs gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus,” saka Eduards.

XIX gadsimta 20. gados būvētie staļļi jau ir renovēti un tiek izmantoti. Pirms pandēmijas tajos tika rīkotas izstādes, dažādi pasākumi, meistarklases, degustācijas. Protams, būtu lieliski, ja staļļos atkal iemājotu skaistie zirgi, taču šajā ziņā nekas vēl nav zaudēts, jo ir entuziasti, kuri cenšas atjaunot un saglabāt Latvijas braucamā tipa šķirņu zirgus, piemēram, zirgu sētā „Klajumi”, kas atrodas dažus kilometrus no Krāslavas.

Krāslava ir ļoti skaista pilsēta ar savu ritmu un šarmu, kurā noteikti vajag paciemoties.