Latvijas daiļslidotājs daugavpilietis Deniss Vasiļjevs ieguva olimpisko ceļazīmi pasaules čempionātā, taču to paveikt nebūt nebija viegli.
Pēc īsās programmas Deniss bija četrpadsmitajā vietā, un visos plašsaziņas līdzekļos, tostarp arī Daugavpilī, par viņu jau rakstīja kā par Pekinas olimpisko spēļu dalībnieku. Taču organizatori nolēma piešķirt papildu kvotu uzvarētājam un godalgoto vietu ieguvējiem, un rezultātā kvotu saņēma tikai 19 daiļslidotāji no 24. Deniss noslēdza čempionātu 18. vietā – pasaules čempionātos šis otrs sliktākais D. Vasiļjeva rezultāts. Sliktāk klājās tikai 2019. gada pasaules čempionātā, kad daugavpilietis palika 21. vietā, savukārt 2018. gadā viņš izcīnīja augsto sesto vietu.
Šīgada pasaules meistarsacīkstēs Denisu Vasiļjevu pievīla četrkāršais lēciens – bez šī elementa pašlaik pasaules līmenī, jo īpaši vīriešu konkurencē, nav iespējams sasniegt augstu rezultātu. Jāatzīmē, ka Deniss izpildīja šo lēcienu pagājušā gada septembrī Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) "Challenger" sērijas turnīrā "Nebelhorn Trophy". Un, tieši pateicoties teicami izpildītajam četrkāršajam lēcienam, Deniss uzvarēja šajā turnīrā. Savukārt pasaules čempionātā pēc pirmā četrkāršā lēciena sportists piezemējās uz plaukstām, pēcāk pieļāva vēl dažas kļūdas, kā rezultātā no 14. vietas noslīdēja uz 18. pozīciju.
„Neapšaubāmi, es varu startēt daudz labāk. Arī tad, ja pasaules čempionātā es būtu paveicis maksimumu no tā, ko biju ieplānojis, tik un tā varētu labāk," atzīst Deniss Vasiļjevs, "treniņos man viss sanāk. Par šo sezonu man ir dalītas izjūtas. Lai gan galvenais uzdevums ir izpildīts – izcīnītas tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs, taču jūtu, ka daudz kas nav izdevies.”
Šajā sezonā Deniss Vasiļjevs startēja vien divos turnīros. Taču, neskatoties uz to, viņš uzskata, ka sezona nebūt nebija tik īsa. Deniss atzīmē, ka normālā sezonā sacensības notiek secīgi, tāpēc sagatavošanās posmos var izvērtēt, kas ir izdevies un kas ne. Šajā sezonā nekā tamlīdzīga nebija.
„Tu kaut ko dari, turklāt centīgi un apzinīgi, bet nav iespējas to novērtēt,” saka Deniss, „esmu priecīgs, ka šī sezona ir noslēgusies. Gaidu nākamo, kura, es ceru, noritēs ierastāk.”
-- Denis, jūs labi izpildījāt īso programmu, tikai nedaudz atpaliekot no sava personīgā rekorda. Kas notika izvēles programmā?
-- Īsajā programmā jutos „dzīvs”, izbaudīju slidojumu pilnībā, manu prātu nekas nenomāca. Ar īsās programmas izpildījumu esmu kopumā apmierināts, lai gan varēju to paveikt labāk. Savukārt izvēles programma neizdevās. Sacensībās viss ir pavisam citādi, nekā treniņos – tajos var atļauties pieļaut kļūdu, bet sacensībās ir svarīgas visas nianses. Stress sacensībās ir vienmēr, taču, tajā pašā laikā, katru reizi tas ir atšķirīgs. Atrodoties uz ledus, jūti, ka nekad nebūsi pilnībā tam gatavs. Un, jo vairāk sacensību, jo lielāka ir pārliecība un ticība saviem spēkiem. Aizvadītajā sezonā man pietrūka sacensību, lai spētu demonstrēt labāko sniegumu. Pirms izvēles programmas bija šaubas un iekšējas diskusijas, kaut gan to visu atmest ļauties slidojumam. Protams, ietekmēja arī pandēmija. Slidot, kad tribīnēs nav skatītāju, ir ļoti sarežģīti – nav atbalsta. Nekad neesmu to izjutis tik stipri. Parasti, lai kur arī notiktu sacensības, tribīnēs ir ārzemju līdzjutēji ar Latvijas karogu rokās, bet šajā sezonā – tukšums.
-- Vai bija sajūta, ka neesat uzmanības centrā?
-- Tieši tā. Pasaules čempionātā bija lielāka sāncensība, bet daudz mazāk mākslas. Šī nav tā pieredze, kuru vēlētos atkārtot. Slidojot tikai tiesnešiem, jūties nedaudz nobijies, satraucies, no viņiem nav iespējams gūt to siltumu, ko sniedz skatītāji. Līdzjutēji nāk uz sacensībām, lai baudītu sportistu mākslinieciski izteiksmīgo un meistarīgo priekšnesumu, nevis tāpēc, lai meklētu kļūdas un noņemtu balles. Uzstājoties bez skatītāju klātbūtnes, ir sajūta, ka esi pagatavojis pastu, bet aizmirsis piebērt sāli.
Deniss Vasiļjevs atzīmēja, ka pašlaik lielu uzmanību pievērš tieši savai iekšējai pasaulei.
-- Šajā sezonā man bija laiks, lai pamēģinātu ko jaunu. Sāku strādāt ar jaunu ārpus ledus skolotāju, kurš prot „Tai chi” un „Chi kung” cīņas mākslu. Tagad vairāk domāju par sava ķermeņa sagatavošanu un relaksāciju, nevis par to, kā nepārtraukti traukties uz priekšu, riskējot iedzīvoties traumā. Strādāju pie niansēm,” stāsta Deniss Vasiļjevs.
Protams, notiek arī ledus treniņi. Deniss pastāstīja, ka šosezon vidēji vienā treniņā veicis aptuveni 120 lēcienus, no kuriem vairāk nekā puse bijuši četrkāršie. Pēc iepriekšējām olimpiskajām spēlēm Deniss uzsvēra, ka četrkāršie lēcieni ir galvenais elements mūsdienu daiļslidošanā. Sportista jaunajā programmā ir šis lēciens, tāpēc cerēsim, ka viņš to izpildīs teicami.
-- Jaunajā sezonā gatavojos regulāri izpildīt četrkāršos lēcienus un ceru, ka nākamajā sezonā savā slidojumā būšu atbrīvotāks, saka Deniss Vasiļjevs.
Deniss jau vairākus gadus dzīvo un trenējas Šveicē pie 2006. gada olimpisko spēļu sudraba medaļnieka, divkārtējā pasaules čempiona (2005, 2006), divkārtējā „Grand Prix” uzvarētāja (2005, 2007) Stefana Lambjēla. Turklāt D. Vasiļjevs ir arī Daugavpils Universitātes trešā kursa students.
Sportists atzīst, ka viņam neklājas viegli. Pastāvīgi sarunājoties angļu un franču valodā, viņam sāk piemirsties latviešu valoda. Tāpēc dažkārt studiju tēmas jāpārtulko angļu valodā. Taču Deniss uzsver, ka viņš priecājas par ikvienu iespēju parunāties latviešu valodā.
Arī savus vecākus Deniss nav redzējis jau ilgu laiku. Beidzamo reizi – 2019. gadā, kad bija atbraucis uz Latviju. Atbildot uz jautājumu, kad tad viņu varēs satikt dzimtenē, Deniss saka: „Tas ir smags jautājums, vēl jo vairāk pašlaik. Tā kā esmu sportists, Latvijā, iespējams, man nebūtu jāuzturas karantīnā, savukārt, atgriežoties Šveicē, no tās noteikti neizvairītos. Ļoti vēlos satikt savus vecākus, draugus, līdzjutējus, taču racionālu apsvērumu dēļ nevaru apmeklēt Latviju un savu ģimeni. Tāpēc komunicējam internetā, pa telefonu.
Foto: Goldenskate.com
