„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. marts
Ceturtdiena
Ginta, Gunda, Gunta
+12.9 °C
apmācies

Aptauja -- Kā papildināt vitamīnu krājumus

Ziemā mūsu organisms izmanto lielāko daļu uzkrāto vitamīnu, un, ja šīs rezerves netiks papildinātas, novājinās imūnsistēma, cilvēks jūtas saguris, nav spēka. Pavasarī atdzīvojas daba, augi, sākas svaigu dārzeņu sezona, kuri satur mūsu organismam nepieciešamos vitamīnus. Par vitamīniem, pavasara „vitaminizāciju” avīzes „Latgales Laiks” reportiere sarunājās ar Latgales iedzīvotājiem.

Pēteris (Aglona): „Esmu pensionārs un man ir paveicies, ka ir visi apstākļi veselīgam un mierīgam dzīvesveidam. Esmu dzimis šeit, Aglonā, dzīvojis Krāslavā, bet, aizgājis pensijā, atgriezos dzimtajās mājās Aglonā. Šeit ir visi apstākļi, lai atpūtinātu dvēseli un garu, pastrādātu dārzā un uzkrātu vitamīnus. Ziemā kopā ar dzīvesbiedri ēdam dažādus pašu gatavotus konservētus gardumus, bet pavasarī sējam savu dārzu. Lai arī tas nav liels, mums pietiek. Kļūs siltāk, un sāksim dārza darbus. Mēs audzējam ne tikai dārzeņus, bet arī puķes, jo daudz kas atkarīgs arī no garastāvokļa. vēl ogojam un sēņojam apkaimes mežos. Es makšķerēju, vakar noķēru zivis. Ir jāēd veselīgi ne tikai pavasarī un vasarā, bet visu gadu, un tad ar veselību viss būs kārtībā.”

Fausta (Aglona): „Kā redzat, jūs mani sastapāt pie siltumnīcas. Sīpolus lociņiem iestādīju jau sen, tagad tos ēdam. Pamazām gatavojos dārza darbiem. Nav tā, ka visus dārzeņus izaudzēju savā dārzā, dažkārt pērku arī veikalā. Cenšos pirkt Latvijā audzēto produkciju, lai atbalstītu vietējos ražotājus. Taču kopumā man ir paveicies, jo Aglonā ir iespēja lietot pārtikā veselīgus un ekoloģiski tīrus produktus. Vietējos mežos nogatavojas ogas, tāpēc eju ogot. Es ilgu laiku līdz pensijai strādāju par pavāri katoļu ģimnāzijā, varbūt tāpēc rūpīgi izvēlos produktus maltītes gatavošanai. Tā kā mēs esam dzimuši un uzauguši Latvijā, mūsu organismam veselīgs ir tas, kas aug mūsu dārzos un mežos. Papildu vitamīnus aptiekās es nepērku.”

Juris (Daugavpils): ‘”Vitamīni ir nepieciešami, taču speciāli aptiekās tos nepērku, jo jau agrā pavasarī gan siltumnīcā, gan dārzā sākam audzēt vietējos labumus. Nav runa par kāpostu hektāriem un to, ka pārtikā jālieto tikai savā dārzā izaudzētais, jo mūsdienu pasaulē tas nav iespējams. Cik vien iespējams, lietojam savus salātus, sīpolus, gurķus, tomātus. Savā dārzā audzētie dārzeņi ir smaržīgāki nekā tie, kuri ievesti no citām valstīm.”

Stefānija (Aglona): „Arī tagad kopju nelielu dārziņu, lai gan man ir jau deviņdesmit gadi un spēki izsīkst. Taču cenšos šo to izaudzēt, pērku arī vietējos produktus. Aglonā daudz ko var nopirkt no vietējiem zemniekiem. Esmu pensijā, man neko daudz nevajag, veselību vairāk iespaido garastāvoklis, nevis produkti. Labi jūtos, pastaigājoties svaigā gaisā un palīdzot citiem cilvēkiem. Noskaņojums ir ļoti svarīgs! Vitamīnus uzkrāju vasarā un rudenī, kad ir svaigas ogas, augļi, dārzeņi. Gatavoju krājumus ziemai, tāpēc nevar teikt, ka pavasarī izjūtu vitamīnu trūkumu. Visam jābūt ar mēru.”

Jānis (Aglona): „Ja ārsts kaut ko izraksta, lietoju, taču pats par vitamīniem nedomāju. Esmu pensijā, un neēdu tā kā jaunībā, kad strādāju. Lietoju vietējos dārzeņus, šo to pērku veikalā. Speciāli par vitamīniem neesmu domājis. Varbūt, tas atkarīgs no vecuma vai arī organisms tos vairs nepieprasa. Par veselīgu pārtiku un vitamīniem jādomā tiem, kam ir mazi bērni, bet es jau esmu pensionārs.”