n.s. Janopole
Tagad tā ir vecā, bet pirms 80 gadiem bija jaunā. Šādi ir gandrīz ar visu uz pasaules – cilvēkiem, mājām, kokiem... Mākslas stiliem, zinātniskām teorijām u.c.
Jaunā viesnīca tika uzbūvēta līdzās Vagzāles (tagad Brīvības) ielas vecajām viesnīcām, kuras šeit palielā skaitā bija vēl no cara laikiem, bet īpaši slavenas tās kļuva starpkaru periodā. Ne tik daudz ar apkalpošanas kvalitāti vai izsmalcinātiem ēdieniem, bet ar impozantiem skandāliem, kuri tajās regulāri atgadījās1.
Viesnīca „Vecais Donats" (saukta arī „Vecais Donato") atradās Vienības ielā 17, bet turpat netālu Vienības ielā 10 bija vienkārši „Donato". Bija uz šīs ielas arī viesnīcas „Kontinental", „Zelta enkurs" u.c.
Vēsturnieks Kaspars Strods ir pētījis neordinārā Jezupa Rubuļa biogrāfiju2, kura vairākos zīmīgos momentos ir cieši saistīta ar Rēzeknes viesnīcām.
Jezups Rubulis (1898–1941) par varonību kaujās tika apbalvots ar III šķiras Svētā Jura krustu, ar Lāčplēša Kara ordeni (durkļu cīņas, izlūku gājieni). Bija Tautas padomes Latgaliešu frakcijas loceklis, Rēzeknes prefekts, 1. Saeimas deputāts. Darbojies Latvijas Zemes bankas padomē3, 1927–1928 bija Iekšlietu ministra biedrs. No 1929. līdz 1932. gadam bija Rēzeknes pilsētas galva. Vēlāk darbojies kā notārs, krājaizdevu sabiedrības vadītājs u.c.
Rēzeknē 1924. gada vasarā tiesāja japončiku bandu. 37 apsūdzētie tika notiesāti, 26 attaisnoti. Daudziem tika piespriests nāvessods. Vēl mana vecmāmiņa rijīgus, niknus suņus saukāja par japončikiem, un mēs, jaunie, īsti nesapratām, kādēļ tieši tā. Jezups Rubulis bija viens no četriem advokātiem, kurus japončiki nolīga savai aizstāvībai. Bet nolīga viņi pašus cienījamākos Latgales advokātus, daudzi no kuriem pirms tam bija prokurori, policijas inspektori, miertiesneši. Kad 1928. gada vasarā Rēzeknē tiesāja PSRS labā spiegojušos Latvijas Republikas robežsargus, viens no apsūdzēto advokātiem arī bija Jezups Rubulis.
1937. gadā Adventes laikā viesnīcā „Donato" satikās Jezups Rubulis, bankas ierēdnis Antons Rubulis un Ozolmuižas linu fabrikas direktors Francis Markovskis. Pēdējais, jau labā reibumā, sācis šaut griestos, bet tad kļūdas dēļ trāpījis arī Jezupam. Ievainojums bija smags, bet mediķiem izdevās dzīvību izglābt.
Jezupam Rubulim bija „dzīvesbiedre ebrejiete, kuru vācieši centās arestēt 1941. gadā Rēzeknē Cimanska viesnīcā. Aresta laikā Jezups Rubulis tika sašauts un mira no ievainojumiem Rēzeknes slimnīcā"4. Jezupa Rubuļa5 sieva Rahile Rabinoviča bija skolotāja6.
Viesnīcas, viesnīcas... Ak, viesnīcas!
Pirms paša Otrā pasaules kara sākuma jaunas, modernas Rēzeknes viesnīcas būvi finansēja un administrēja Latvijas Kredītbanka7, kuras direktors bija Andrejs Bērziņš. Viņš 1920. gadā bija Latgales apgabala priekšnieks un izpelnījās daudzu latgaliešu nepatiku.
Jaunu viesnīcu būve tolaik bija Latvijas valdības nodoms, par kura īstenotāju tika izvēlēta šī valsts banka. Vienā piegājienā, lai sekmētu valstī tūrismu (it īpaši autotūrismu!), sāka būvēt modernas viesnīcas Jelgavā, Cēsīs, Valmierā, Rūjienā, Rēzeknē. Pēdējā bija vienīgā, kura tika celta Latgalē8. Bija ieplānots, ka jaunā Rēzeknes „viesnīca būs 3 stāvu celtne: apakšā piena restorans un parastais restorans, otrā stāvā ēdamistaba, atpūtas zāle un viesu istabas ar 18 gultām, bet augšējā stāvā viesu istabas ar 13 gultām un turistu mītne (kopistabas) ar 35 gultām. Viesnīcai būs garāžas"9.
Tā būtu varējusi uzņemt 66 pa nakti palicējus. Pamatakmeni svinīgi ielika 1939. gada 3. oktobrī, bija iecerēts, ka visus viesnīcas būves darbus pabeigs līdz nākamā gada „vasarai, lai tā varētu uzņemt cauri Latvijai braucošos Helsinku olimpiādes viesus"10.
Nekad Somija nebija tik pasaulē zināma kā 1939. gadā11. Nobela prēmiju literatūrā saņēma somu rakstnieks Franss Emils Sillanpē – par dziļu iejušanos somu zemnieku dzīvē, viņu ierašu un saiknes ar dabu izcilu atainojumu12. Sākās Ziemas karš starp PSRS un Somiju, notikumiem kaujas laukos sekoja visa Eiropa. Tieši kara dēļ arī tika atcelta 1940. gada vasaras olimpiāde Helsinkos, kurai gatavojās ne tikai sportisti, bet arī tūrisma firmas, pasažieru pārvadātāji, suvenīru ražotāji, viesnīcnieki u.c. Kad pasaule atguvās no kara, Helsinkiem tika atdots parāds – te olimpiāde notika 1952. gadā.
Lai uzceltu viesnīcu, tika atpirkta zeme/ēkas no Vasiļkovu un Formakovu ģimenēm. Bija jānojauc koka bode–tējnīca, kura bija pilsētnieku iemīļota. Daudziem izvēlētā būvniecības vieta nepatika. „Izdeveigōkō vīta šam nūlyukam byutu Vīneibas īlas ūtrā pusē pa pulkv. Kalpaka īlu leidz Zemes Bankas noma kolnam, īslādzūt azara krostu un pīkalni, nu kuras atsavārtu breiniškeigs skots uz vysu piļsātu un azaru. Plašā zemes gobolā ītylptu ari vēsturiskō kino „Diana" atsarašonas vīta, kur nūtyka Latgolas kongress.”13
Viesnīcas projektēšanu uzticēja gados jaunam, bet jau pazīstamam un sevi darbos pierādījušam arhitektam – Staņislavam Borbalam. Viņš piedzima 1907. gadā Sanktpēterburgā, daudz ēku ir veidojis Latvijā, pēc došanās trimdā – ASV un citur pasaulē. Nomira 2000. gadā, piedzīvojis bagātu un interesantu mūžu. Parasti norāda, ka viņš ir pirmais diplomētais arhitekts latgalietis.
20. gs. 30. gados arī Latgalē ienāca arhitektūras stils bauhaus. Kā jūgendstils, arī bauhaus bija ļoti īsu brīdi. Ēkas, kuru būvniecībā izmantoti šī interesantā stila elementi, Latgalē ir ļoti liels retums.
Šis mākslas un dizaina, arī domāšanas un dzīves veida stils – bauhaus – radās Vācijā uzreiz pēc tās sakāves Pirmajā pasaules karā. Latvijas arhitektūrā tas atpazīstams ar zemūdeņu vai jūras laineru stilizācijām, funkcionalitātes un tehnoloģisma akcentēšanu.
Paskatīsimies uz šo viesnīcu, nostājušies pretī galvenajām durvīm otrā pusē krustojumam! Kā kuģa priekša! Durvīm abās pusēs apaļi logi – var iztēloties, ka tur ir kajītes, bet tie logi ir iluminatori. Arī Vienības nams Daugavpilī ir ar līdzīgiem arhitektoniskiem risinājumiem.
Ar viesnīcas izbūvi bijušās tējnīcas vietā īsti neveicās – te i aukstās ziemas, i celtnieku gausais darbs, arī kari patraucēja.
Kaut kā šo ēku sakārtoja, taču tā pamatīgi cieta 1944. gadā. Gan barbariskās aprīļa bombardēšanas laikā, gan jūlija beigās, kad frontes līnija izskrēja cauri pilsētai.
Pēc kara gruvešus novāca karagūstekņi, arī vietējie iedzīvotāji. No iedzīvotāju vidus bija tādi, kuriem par to maksāja, bet tika rīkotas arī dažādas talkas. Tas bija ne tikai smags, bet arī riskants darbs, jo nereti starp koka dēļiem vai zem ķiegeliem gulēja kāds nesprādzis artilērijas lādiņš vai aviācijas bumba.
Ap 1948. gadu viesnīca tika atjaunota. Tolaik būvdarbos kā materiāls bieži tika izmantoti izdedži, kurus sablietēja sienu iekšās.
Ēkā savulaik bija i sakaru nodaļa, i tūrisma birojs, i restorāns ar divām zālēm. Galvenās durvis – restorānam „Latgale", te 80. gados stāvēja šveicars. Es te pirmo reizi dzīvē redzēju šīs profesijas pārstāvi – cienījamu onkuli greznā, īpatnējā tērpā. Vēlāk man stāstīja, ka šo darba apģērbu sauc livreja.
Manā dzīvē pirmā viesnīca, kurā es paliku pa nakti, bija maziņā koka ēka Dagdā. Padomju laikos neļāva nakšņot viesnīcā vietējiem, bija jāparāda pase, kurā izpētīja dzīvesvietas pierakstu. Arī svešs vīrietis ar svešu sievieti nevarēja paņemt vienu numuriņu – ikvienā pasē bija ierakstīts ģimenes stāvoklis, arī bērni.
Kad 1993. gadā atklāja jauno deviņstāvu viesnīcu kalnā, vecā atdeva jaunajai i savu nosaukumu, arī pati palika ēnā. Daudzus gadus bijusī t. s. Brīvības ielas viesnīca stāvēja tukša un pamesta. 2004. gadā to nopirka rīdzinieki, izremontēja šo kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā esošo ēku, iedeva tai jaunu dzīvību. Kad pašvaldība renovēja blakus esošo tiltu pār upi, izbūvēja piemiņas laukumu bijušā kinoteātra „Diana" vietā, jaunivecijaunā viesnīca ieguva savam statusam atbilstīgu apkārtni.
1 Ar nazi sagriezis draugam degunu // „Latgales Vēstnesis", 18.06.1937.
2 Strods K. „Skandalozais" latgalietis Jāzeps Rubulis // Purinaša L., Strods K. Laikmeta nospiedumi: Latgales 20. gadsimta stāsti – Rēzekne: Hronologeja, 2020., 219.–223. lpp.
3 Nelietderīga valsts līdzekļu tērēšana // „Daugavas Vēstnesis", 22.05.1925.
4 https://latgalesdati.du.lv/persona/2237 (skat. 23.10.2020).
5 Nejaukt ar Jāni Rubuli. Vārda iniciāļi abiem vienādi, tādēļ dažreiz ir jukas un pārpratumi. Nevajadzētu jaukt arī ar Vladislava Rubuļa brāli Jezupu Rubuli, kurš 1930. gadā pēkšņi mira un ir apglabāts Rēzeknes kapos.
6 Dzimusi 1900. gada 1. aprīlī Rēzeknē. Gāja bojā holokaustā.
7 Dib. 1935. gadā, pēc pāris gadiem kļuva par lielāko banku Latvijā.
8 Daugavpilī tajā laikā jaunu viesnīcu nebūvēja, bet Latvijas Kreditbanka atjaunoja Mežciema kūrvietu.
9 Jaunas viesnīcas turisma veicināšanai // „Motors", 1939., Nr. 11.
10 Nākošā vasarā būs gatava jaunā Rēzeknes viesnīca // „Latgales Vēstnesis", 24.02.1939.
11 Kad 1939. gada 8. septembrī tika atklāts piemineklis „Latgales Māra", daudzi uzzināja arī to, ka piemineklis tika atliets Somijā, Helsinkos.
12 Fransa Emila Silanpē prozu ir ekranizējis Teuvo Tulio, mums zināmais kā Teodors Tugajs.
13 A. Kur ceļama Rēzeknes vīsneica? // „Jaunais Vōrds”, 10.08.1939.
