4. maijā Daugavpilī norisinājās Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienai veltīti patriotiski pasākumi. Tos ievadīja svinīgais dievkalpojums Sv. Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīcas pagalmā, kuru celebrēja Romas katoļu Rīgas Metropolijas Rēzeknes--Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.
Dievkalpojumā piedalījās arī Latvijas evaņģēliski luteriskās un pareizticīgo baznīcas pārstāvji, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, sabiedroto pārstāvji, Daugavpils domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs, Saldus mērs Māris Zusts, citas oficiālas personas.
Pēc dievkalpojuma, uzrunājot klātesošos, Artis Pabriks norādīja, ka brīvībai vienmēr ir bijusi cena. Katrs cilvēks tiecas pēc lielākas brīvības, taču brīvību neviens nevienam nedāvina. Brīvības iegūšana parasti ir saistīta ar upuriem. Latvijas gadījumā tas ir bijis gana liels -- brīvības cīņās pēc Pirmā pasaules kara kritušie, kā arī uz Sibīriju izvestie nevainīgie upuri. „Kad mēs aizmirstam par šo cenu, varam brīvību arī pazaudēt. Tādēļ vienmēr ir jāatceras, ka par brīvību ir jāiestājas, tā ir jāaizstāv un, kad tā tiek apdraudēta, nedrīkst stāvēt klusu,” uzsvēra Artis Pabriks.
Igors Prelatovs, sveicot klātesošos valsts svētkos, pauda nožēlu, ka nav izdevies nosvinēt pilnvērtīgus svētkus ar NBS parādi un valsts mēroga pasākumiem. Viņš arī atgādināja, ka, pateicoties Jāņa Rasnača degsmei, jau 1977. gadā virs Daugavpils plīvoja sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Deviņus gadus vēlāk Daugavpils un Latgales iedzīvotāji uzdrīkstējās paust savu viedokli, lai apturētu Daugavpils HES būvniecību, saglabājot Daugavas krastu, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. Tas bija arī fundamentāls ieguldījums trešās Atmodas procesā.
Daugavpils mērs atzina, ka sarkanbaltsarkano karogu pasniedz Saldus domes vadītājam ar rūgtuma sajūtu, bet no sirds novēl, lai Saldum nākamgad izdodas nosvinēt 4. maija svētkus pilnā apjomā.
Pēc dievkalpojuma izskanēja Zemessardzes 17. Kaujas atbalsta bataljona svētku zalves. Daugavpils mikrorajonos norisinājās Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra ansambļa muzikālā zibakcija. Pēc pl. 14.00 notika Latvijas un sabiedroto Gaisa spēku un Valsts robežsardzes gaisa kuģu pārlidojums pāri pilsētai. Iepriekš plānotais Nacionālo bruņoto spēku tehnikas brauciens sakarā ar “Covid-19” izplatību Daugavpilī nenotika.
Rotko mākslas centrā svinīgi tika pasniegti Daugavpils domes apbalvojumi “Goda daugavpilietis” un “Mūža ieguldījums”, ko nevarēja pasniegt Valsts svētkos pērnā gada novembrī sakarā ar epidemioloģisko situāciju.
Orķestris “Daugavpils Sinfonietta” turpināja savu tiešsaistes koncertu ciklu ar veltījumu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai, kurā skanēja latviešu un ārzemju komponistu skaņdarbi.
Visas dienas garumā pie Vienības nama koncertzāles ikviens bija aicināts iesiet svētku koka zaros savu lentīti valsts karoga krāsās, veidojot 4. maija instalāciju. Savukārt Vienības nama skatlogos varēja skatīt instalāciju “Svētku noskaņā”.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja un pašvaldības mājas lapā bija skatāma muzeja sagatavotā prezentācija “Ceļā uz 1990. gada 4. maiju”.
4. maija svētkus varēja svinēt arī sportojot. Notika Brīvības skrējiens un Brīvības gājiens, katram dalībniekam veicot sev piemērotāko distanci.
Īpašai noskaņai šajās svētku dienās tika izgaismotas Daugavpils Universitātes un Vienības nama ēkas.
Latvijas Republikas Neatkarības deklarācija, kas atjaunoja Latvijas valstiskumu, tika pasludināta 1990. gada 4. maijā.
