Pavasarī daba atdzīvojas un sākas lielo dārza darbu – stādīšanas un sēšanas laiks. Vai mūsdienās cilvēki vēl joprojām kopj mazdārziņus, jo visu taču par pieņemamām cenām var iegādāties veikalos. Avīzes „Latgales Laiks” reportiere jautāja Latgales iedzīvotājiem, kāpēc darbs savā dārzā tik ļoti aizrauj un ko mazdārziņu īpašnieki plāno stādīt un sēt šopavasar?
Maļinovas ciema iedzīvotāja Žanna (floriste): „Maļinovā dzīvoju visu mūžu, kopš dzimšanas. Biju aizbraukusi peļņā uz ārzemēm, taču nolēmu atgriezties dzimtajā pusē, jo mājās vienmēr ir labāk. Zinu, ka šeit neklājas viegli, bet man ir plāni. Šogad dārzā iestādīšu iespējami vairāk dažādu kultūru – zaļumus, tomātus, gurķus un vēl vairāk puķu. Tās esmu jau iestādījusi, bet stādīšu vēl vairāk. Dēstus audzēju pati, turklāt šogad plānoju iegādāties broilerus un barot tos ar ekoloģiski tīru barību. Protams, ne jau visu izaudzēto izlietošu pati – daudz ko plānoju pārdot. Man patīk strādāt piemājas dārziņā, veidot to skaistu, kā arī izgatavot skaistas lietas no nevienam nevajadzīgiem atkritumiem, piemēram, pudelēm. Iebraucot Maļinovā, pie dīķa, veikala redzami darinājumi, kuri tapuši no plastmasas, arī vecs un nevienam nevajadzīgs motocikls, uz kura aug puķes. Tāpat ir ar izmestajām kannām – arī tajās drīz iestādīšu puķes. Man patīk skaistums, bet augkopība ir veids, kā izdaiļot vidi.”
Viktorija, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, dzīvo Maļinovā: „Mūsu ģimenei ir savs dārziņš, katru gadu audzējam dārzeņus savām vajadzībām. Ir arī siltumnīca, tajā ik gadu stādām tomātus, savukārt šogad nolēmām iestādīt melones. Esmu par to dzirdējusi un arī redzējusi, kā tās audzē paziņas. Pašaudzētās melones ir vidēji lielas vai arī mazas, taču ir gan sulīgākas, gan saldākas par tām, ko tirgo veikalos. Iestādīsim un redzēsim, kādas izaugs pie mums.”
Daugavpiliete Tatjana, šuvēja: „Es savulaik strādāju par šuvēju. Kad man piešķīra invaliditāti, aizgāju no darba veselības stāvokļa dēļ un sāku nodarboties ar dārzkopību. Zeme ārstē, tāpēc sākotnēji nomāju nelielu dārziņu, pēcāk nopirku lielāku zemes gabalu. Man patīk rakņāties pa zemi, klusums, putnu dziesmas. Tur nav politikas, vīrusa un cita negatīvisma. Augi aug, priecē, ar tiem var arī sarunāties. Tie pateicas par mīlestību, rūpēm. Man ļoti patīk audzēt dažādus jaunus augus, eksperimentēt. Audzēju arbūzus, melones, kivano, melotrijas un daudz ko citu.”
Andrejs, dzīvo Maļinovā: „Mums ar sievu ir sava māja un neliels dārzs – bez tā nekādi neiztikt. Maļinovā dzīvoju jau piecpadsmit gadus, un visu šo laiku kaut ko stādām un audzējam, jo šeit ir laba augsne, turklāt pašu audzētais ir bez ķimikālijām. Vienmēr stādām kartupeļus, sava vieta dārzā vienmēr ir arī gurķiem, tomātiem, sīpoliem, ķiplokiem, galda bietēm. Dažkārt izmēģinām kaut ko jaunu, eksperimentējam, taču ar to vairāk aizraujas sieva. Viņa zina, kas un cik daudz jāstāda un jāsēj.”
Daugavpiliete Angelina, strādā skaistumkopšanas jomā: „Man ļoti patīk dārzkopība. Vasarā baudu krāsu daudzveidību un skaistumu. Ļoti patīk fotografēt puķes, augus, dabu – tas ir visvērtīgākais un skaistākais, kas mums ir. Plānoju iestādīt daudzgadīgās puķes, vēl vairāk, nekā pērn. Mēs dzīvojam Daugavpilī, bet dārzs atrodas Krāslavā. Gandrīz visas brīvdienas kopā ar ģimeni pavadām tur. Braucam uz vasarnīcu, kur mums ir savs nostūrītis, tālumā no steigas un trokšņa. Un visiem tur ir kāds darāmais. Turklāt dabas radītās krāsas un formas mani iedvesmo jaunu tēlu un formu veidošanai. Dārzkopība ir ideju krātuve, tā vairo iedvesmu.”
