Tā tikai šķiet, ka koronavīrusa epidēmija, kura pārņēmusi visu pasauli un nekādi negrib atkāpties, nekādi neietekmē mūsu mazākos brāļus. Bieži vien rodas komiskas situācijas, ļaujot palūkoties uz problēmu ar smaidu, un tad arī sirds kļūst vieglāka.
Ierindā gluži kā karavīri
Preiļu novada Pelēču pagasta Ārdavā pie daudzdzīvokļu mājas pamanīju kaķu bariņu, kuri dzīvo pēc saviem likumiem, taču pārsteidza tas, ka, saskaņā ar „Covid-19” izplatības ierobežošanas noteikumiem, turas noteiktā attālumā cits no cita, lai gan citviet mūsu reģionā viņu sugas brāļi joprojām izturas bezrūpīgi, pārkāpjot visas sanitārās normas.
Ārdavas kaķus nofotografēju šī gada martā, kad sākas „kaķu laiks” – kautiņi, mīlestība, kaislības un sirdi plosoši bļāvieni. Turklāt kaķi un kaķenes, gluži kā karavīri ierindā, stingri ievēroja distanci. Neviļus radās jautājums, kāpēc šie dzīvnieki un tik disciplinēti un paklausīgi?
Ciema iedzīvotāja pastāstīja, ka šos minčus jau sen baro kāds precēts pāris, tāpēc dzīvnieki ir raduši saņemt maltīti vienā un tajā pašā laikā, turklāt iemācīti nemesties to negausīgi rīt, bet gan ievērot pieklājības normas – neņemt nost cits citam barību, murrājot pateikties cilvēkiem par rūpēm un uzmanību, kā arī ievērot kārtību.
Tagad murrātāji savā „ēdnīcā” svaigā gaisā, kur viņus gaida sātīgas pusdienas un vakariņas, ierodas noteiktā laikā. Turklāt kaķu ēdienkartē nebūt nav pārtikas atkritumi, bet gan pilnvērtīga, kalorijām bagāta barība un pat delikateses. Kaķus lutina ne tikai pastāvīgie barotāji, bet arī citi ārdavieši, kuriem rūpes par mūsu mazākajiem brāļiem nav tukša skaņa.
Sarunas biedre pastāstīja, ka šajā barā šad tad tiek pamesti nu jau apnikušie mīluļi vai klaiņojoši dzīvnieki. Taču svešinieki netiek dzīti projām un ar laiku tie kļūst par pilntiesīgiem kaķu bara locekļiem.
