Īstenojot Latvijas un Lietuvas pārrobežu programmas projektu, Daugavpils novadā tiks veidots Pirmā pasaules kara mantojuma tūrisma maršruts un muzejs, tādējādi paplašinot tūrisma piedāvājums novadā un izceļot vēsturiskās norises Medumu pagastā, “Latgales Laiku” informēja Daugavpils novada pašvaldībā.
Pirmā pasaules kara laikā Latvijas un Lietuvas teritorijā vairākus gadus atradās frontes „Dzīvības un Nāves” līnija. Tās abās pusēs tika būvēta sarežģīta nocietinājumu sistēma ar ierakumiem, tranšejām un bunkuriem. Tūkstošiem karavīru te cīnījās un krita sīvās kaujās, par ko liecina neskaitāmie kritušo karavīru apbedījumi.
Daugavpils novada Demenes, Sventes un Medumu pagasta mežos līdz mūsdienām ir saglabājušies ļoti daudzi vācu karavīru būvētie betona bunkuri, iespaidīgas lielgabalu un munīcijas novietnes, nebeidzamie ierakumu līkloči.
2015. gadā Daugavpils novada pašvaldības aģentūra “TAKA” izveidoja tūrisma maršrutu “Pa Pirmā pasaules kara bunkuriem”, kurā iekļauta bunkuru, ierakumu, privātkolekciju apmeklēšana un pusdienošana karalauka virtuvē lauka apstākļos. Līdzīgu maršrutu Lietuvā izveidoja arī Zarasu tūrisma un informācijas centrs. Savukārt 2019. gadā radās ideja uzrakstīt kopīgu projektu “Pirmā pasaules kara mantojuma tūrisma maršruta un ekspozīcijas izveide ar mērķi piesaistīt apmeklētājus pierobežas zonā”.
Medumu pamatskolas vēstures skolotāja Miropija Petkune “Latgales Laikam” izrādīja Medumu pamatskolas muzeju, kur ir skatāmi gan ar mācību iestādes vēsturi saistīti materiāli, gan arī Pirmajam pasaules karam veltīta ekspozīcija. Tajā ir aplūkojamas lodes, patronu čaulītes, patronu siksnas, durkļi, lāpstas, aizsargķiveres, trauki un citi priekšmeti.
“Medumi ir bagāti ar pagātnes notikumiem, 19. gadsimtā šeit tika sabūvētas krievu aristokrātu vasarnīcas, ierīkota sanatoriju, kurā atpūtās rakstnieki, gleznotāji un aktieri no Sanktpēterburgas. Kopumā pie Medumu ezera bija uzbūvētas aptuveni 20 vasarnīcas,” stāsta Miropija Petkune.
Laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam caur Medumiem stiepās frontes līnija. Medumu dienvidu daļa atradās vācu armijas pārraudzībā, bet ziemeļu daļa -- krievu armijas pārraudzībā. Frontes līnijas kopējais garums bija aptuveni 250 kilometri, sākot no Ilūkstes līdz Sventes, Medumu un Demenes pagastiem Latvijā, līdz Turmantai Lietuvā un tālāk uz Baltkrieviju. Arī Medumu ezers bija sadalīts, tā dienvidu pusē atradās vācu armijas pozīcijas, bet ziemeļu pusē - krievu armijas pozīcijas.
Krievu armijas pozīcijas patlaban ir grūti atrast, jo tās bija galvenokārt no koka veidotas zemnīcas, kuras pa 100 gadiem ir gājušas nebūtībā. Savukārt vācu būvētie betona bunkuri ir saglabājušies salīdzinoši labi. Apstrādājot zemi, zemnieki joprojām uziet Pirmā pasaules kara liecības, ieroču un munīcijas paliekas, kā arī citus artefaktus.
Vācu karaspēka būvētie bunkuri parasti ir grūti pamanāmi, jo tiem šim nolūkam tika izvēlētās speciālas vietas. Viens no šādiem grūti pamanāmiem bunkuriem, ir arī kādreizējā trešajā aizsardzības līnijā esošais virsnieku bunkurs netālu no Ēģiptes luterāņu baznīcas. Stāvot kalna nogāzē, kur tas atrodas, pamanīt šo bunkuru ir diezgan grūti. Šis bunkurs ir salīdzinoši labi saglabājies. Tajā bijušas divas labi iekārtots istabas. Bunkura sienas no iekšpuses bijušas izklātas ar koksni, bunkurā bijusi arī krāsns. Pirmās un otrās aizsardzības līnijas nocietinājumos krāsnis bija aizliegtas, lai dūmi nekļūtu par orientieri pretiniekam.
Parasti pirmajā aizsardzības līnijā atradās trīskāršs dzeloņdrāšu žogs, zigzagveida ierakumi karavīriem un nocietināti ugunspunkti, kur parasti izvietoja automātisko ieroci. Ar tā palīdzību nereti varēja apstādināt pat divīzijas uzbrukumu vai arī aizvietot līdz pat 30 karavīriem šautenēm. Divus trīs kilometrus tālāk, otrajā aizsardzības līnijā atradās bunkuri, kuros bija izvietoti lielgabali, ieroču noliktavas un medicīnas daļas. Visbeidzot trešajā nocietinājumu līnijā atradās virsnieku bunkuri.
Pa ceļam no Medumiem uz Kščevas ciemu ir Līkais tilts. Tam blakus, Lauceses upes labajā krastā atrodas Zelta kalns. Šādu nosaukumu tas ieguvis, jo 1917. gadā kauju gaitā kalns 20 reizes pārgāja no vāciešiem pie krieviem un atpakaļ un šajās cīņās bijis daudz upuru. Ir ziņas, ka tieši uz šī kalna gāja bojā arī sieviešu pulks, kurš bija atsūtīts uz Dvinsku, lai ar savu paraugu un varonību iedvesmotu karavīrus, kuri nav gribējuši karot.
Krievijas armijas karavīri pamatā tika baroti lauku virtuvē. Katram karavīram bija savs katliņš un ēda viņi zem klajas debess. Vācu karavīriem bieži vien tika izsniegts arī sausais ēdiens, tai skaitā dažādi konservi, kurus uzsildīja un ēda. Tādēļ vācu pozīcijās bieži vien varēja uziet bedres ar pārtikas iepakojumiem.
Medumu pagastā ir arī daudz kritušo karavīru kapu. Sektorā no Sventes līdz Demenes pagastam bojā gāja ap 30 000 Krievijas armijas karavīru un 3000 Vācijas armijas karavīru. Atšķirība ir tik liela, jo vāciešiem bija labāki ieroči, ierakumi un arī taktika. Medumu teritorijā ir septiņas vācu karavīru kapsētas un trīs kritušo Krievijas karavīru brāļu kapi. Vācu karavīru kapos teju katram kritušajiem ir krusts ar karavīra uzvārdu un datiem. Nereti šādos kapos var ieraudzīt arī krustu ar uzrakstu “Nezināms krievs”.
Apbedīt kritušos pretinieka karavīrus kopā ar saviem cīņu biedriem bija Pirmā pasaules kara etiķete. Noteikt kritušo vācu karavīru personību bija vieglāk, jo katram no viņiem bija žetons ar datiem. Savukārt krievu karavīriem tādu nebija.
Projekta gaitā paredzēts uzstādīt arī norādes un apzīmējumus, lai tūristiem patstāvīgi būtu vieglāk atrast apskates punktus. Projekta gaitā plānots sakārtot bunkurus, ceļus un izremontēt jaunas telpas ekspozīcijas izvietošanai. Tā kā attālumi starp apskates objektiem ir ievērojami, plānots piedāvāt arī divriteņu nomu izbraucienam pa maršrutu.
Pirmā pasaules kara ieroču un citu artefaktu ekspozīciju plānots izvietot vienā no rekonstruētās netālu no Medumu pamatskolas esošās ēkas spārniem. Ekspozīcijas papildināšanai plānots iegādāties dažus eksponātus. Tāpat ekspozīcijas veidotāji cer uz vietējo iedzīvotāju atsaucību. Savukārt ēkas otrajā spārnā plānots izveidot bunkura un ierakumu fragmentu.
