Sākušas darbu āra terases. Ko par to domā apmeklētāji un darbinieki
7. maijā stājušies spēkā noteikumi āra terašu darbībai, jo sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ilgu laiku bija atļauts ēdienu tikai piegādāt vai izsniegt līdzņemšanai. Jāpiebilst, ka dažādās instancēs tika apšaubīts, vai šis lēmums ir pieņemts īstajā laikā, tāpēc avīzes „Latgales Laiks” reportiere noskaidroja apmeklētāju un darbinieku viedokli.
Žanis, daugavpilietis, virtuves pārzinis: „Kafejnīcā tagad ir vairāk iespēju, izaugsmes perspektīvas. Jo vairāk klientu, jo labāk gan apmeklētājiem, gan kafejnīcas darbiniekiem. Iestādes darbs bija ierobežots, turklāt vienlaikus arī cilvēkiem bija atņemta iespēja satikties ar paziņām, piemēram, sarīkot lietišķas tikšanās nepiespiestā gaisotnē, kā arī doties uz randiņiem. Šajā laikā sabiedriskās ēdināšanas jomas darbiniekiem nebija ne klientu, ne ienākumu. Esmu gandarīts, ka pilsēta pamazām atdzīvojas, atsākušas darbu āra kafejnīcas, un cilvēkiem ir vēl viena iespēja pavadīt laiku ārpus mājām. Kafejnīcas nekļūs par vietu, kur izplatās infekcija. Turklāt tas ir pārdomāts lēmums, jo svaigā gaisā ir ļoti maza iespēja inficēties.”
Daugavpilieši Žanna un Jevgeņijs: „Jau sen bija laiks to izdarīt! Cilvēki noilgojušies pēc iespējas pasēdēt kafejnīcā, iziet sabiedrībā. Piesardzības pasākumi tiek ievēroti, katrs sēž pie sava galdiņa, svaigā gaisā, nevis telpās. Jau sen nav redzēts tik daudz pilsētnieku – tikai televīzijā un internetā. Mēs esam priecīgi, ka kafejnīcas beidzot ir vaļā – tas ir labs nu jau nedaudz piemirsts veids, kā atpūsties.”
Daugavpils iedzīvotāja Valentīna, tirdzniecības darbiniece, pašlaik pensionāre: „Mēs ilgi gaidījām šo brīdi. Kafejnīcas ir vaļā – un tas ir labi! Iespēja iziet cilvēkos – sevi parādīt un uz citiem paskatīties, jo sēdēt mājās ir jau apnicis. Mājas – veikals – mājas, un nekādu izklaižu. Kafejnīcu atvēršana ir kā svaiga gaisa malks cilvēkiem, savukārt to darbiniekiem tagad atkal ir darbs. esmu ļoti priecīga, ka tagad var satikties ar paziņām, runāties, redzot sarunas biedra seju, acis, nevis tikai dzirdēt balsi. Priecē tas, ka „kovids” pamazām atkāpjas.”
Aleksandrs (Skrudaliena): „Pirms kafejnīcu slēgšanas es tās apmeklēju, ne jau bieži – šad un tad. To, ka kafejnīcu pietrūkst, sapratu vien tad, kad apturēja to darbību. Braucu uz Daugavpili darīšanās, iepirkties, bet, pirms doties darīšanās, parasti iegāju kafejnīcā. Ar laiku to tik tiešām sāka pietrūkt. Man tā ir vieta, kur varu atvilkt elpu, gaidot savu autobusu. Ir patīkamāk pasēdēt mājīgā telpā, malkojot kafiju, dažkārt arī apsildīties, kaut vai 15 minūtes, nekā visu dienu klīst pa pilsētu ar somām. Tāpēc uzskatu, ka kafejnīcu atvēršana ir labs lēmums, savukārt infekciju var „saķert” jebkur, pat autobusā vai veikalā.”
Tatjana (medicīnas jomas speciāliste), Pāvels (strādā celtniecības jomā): „Mēs esam noilgojušies pēc kafejnīcām, restorāniem, cilvēkiem, pasākumiem – tik ļoti tā visa pietrūkst. Vienkārši nebija, kur iet, bet tagad mīkstināti ierobežojumi – drīkst apmeklēt kafejnīcu, pasēdēt, atpūsties un nekur nesteigties, vienkārši izbaudīt šo brīdi un dzīvot šeit un tagad. Paskatīties uz cilvēkiem, vienkārši redzēt, ka pilsēta dzīvo, kāds kaut kur iet, brauc, ka viss ir dzīvs, attīstās, tiecas kaut ko sasniegt. Dzīvība ir kustībā. Darbs – tas ir lieliski, bet atpūta piešķir dzīvei „garšu”. Esam priecīgi, ka pamazām sāk darboties dažādas iestādes, ir cerība, ka drīz vien sāks strādāt tāpat kā agrāk, dzīve kļūs daudzveidīgāka.”
