Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 19. jūnijs
Sestdiena
Nils, Viktors
+17.2 °C
skaidrs laiks

Daugavpils novadā atklāta Slutišķu gravu taka

Trešdien, 19. maijā, Daugavpils novada Naujenes pagastā, gleznainā dabas parka “Daugavas loki” teritorijā tika svinīgi atklāts jauns tūrisma objekts -- aptuveni divus kilometrus garā Slutišķu gravu taka, kura savieno Slutišķu krauju un Slutišķu ciemu.

Pastaigu taka tapusī LEADER projektā “Tūrisma infrastruktūras sakārtošana un pieejamība Daugavpils novadā”. Takas ierīkošanas gaitā vairākās tās vietās ir izveidotas koka kāpnes, koka tiltiņi pāri gravām, vides objekts “Raganas mājiņa” un divi informatīvie tūrisma stendi ar informācija par Slutišķu gravu vēsturisko veidošanos, kā arī pastaigu takas shēma.

Slutišķu gravu taka ir vairāk piemērots pastaigu maršruts cilvēkiem ar fiziski aktīvu dzīvesveidu. Šo taku var izstaigāt, izvēloties divas dažādas sarežģītības pakāpes. Sarežģītākais maršruts ved pa gravām, tā gaitā nākas kāpt pa pakāpieniem augšā un lejā, šķērsojot koka tiltiņus pāri gravām. Vieglākais maršruts stiepjas gar Daugavas krastu un, izejot šo maršrutu, ir jāpārvar mazāk pakāpienu.

Pastaigas laikā ir redzama Daugava, var baudīt svaigo meža gaisu, klausīties putnu dziesmas, vērot floras un faunas daudzveidību un priecāties par apburošajiem dabas skatiem. Takas maršruts ved garām vairākiem biotopiem.

Pastaigājoties pa taku, var nonākt pie raganas mājiņas, kurā dzīvo labsirdīga raganiņa -- meža uzraudzītāja, kura rūpējas par meža zvēriem un vāra tiem čiekuru sīrupu. Lai takas veidotāji varētu saskaitīt cilvēkus, kuri to izgājuši, katrs apmeklētājs ir aicināts iemest raganas mājiņas skurstenī vienu čiekuru.

Sākot pastaigu pa taku no kempinga Daugavas lokos, var nonākt līdz Slutišķu kraujai.

Gravas, kas izveidojušās Daugavas labā krasta pamatkrasta nogāzē, ir īslaicīgi tekošu ūdens plūsmu erozijas veidotas reljefa formas. Var pieņemt, ka to izveidošanās notikusi ļoti sen – pēdējā leduslaikmeta beigās, pirms vairāk nekā 12 000 gadu, Daugavas senlejas attīstības sākumposmos, kad gan piegulošajā teritorijā, gan ielejā bija savādāki dabas apstākļi. Toreiz, kūstot aprimuša ledus blāķiem, ūdens straumes plūda uz pazeminājumu – topošo Daugavas ieleju un savā ceļā izskaloja gravas. Mūsdienās gravu gultnēs pēc lietus vai sniega kušanas laikā vērojamās ūdens straumītes tikai nedaudz pārveido šīs senās lineārās erozijas formas. Tāpēc var uzskatīt, ka erozija mūsdienās tikpat kā nenorisinās un gravas var ierindot aprimušo lineārās erozijas formu grupā. To, ka gravas ir aprimušas, parāda arī meža veģetācija, kas sedz gravu nogāzes.

Slutišķu gravu takas ierīkošanas darbus veica IK “Keramika-VG”. Tā kā būvdarbu apjoms bija lielāks nekā paredzēts projektā, vairāki elementi, kuri rotā taku, ir projekta īstenotāju dāvinājums, kuru pulkā ir arī amatnieks Valdis Grebežs, kurš no koka izveidojis dažādus meža iemītniekus.

Takas apmeklētāji ir aicināti saudzīgi izturēties pret uzstādītajiem vides objektiem, nepiesārņot vidi, kā arī ievērot valstī spēkā esošās epidemioloģiskās prasības saistībā ar “Covid-19” izplatību.

Projekta “Tūrisma infrastruktūras sakārtošana un pieejamība Daugavpils novadā” gaitā novada teritorijā ir uzstādīta arī virkne brūno norāžu uz dažādiem objektiem. Ir izveidots kopīgs klasteris ar Daugavpils pilsētu, kas reklamē zoodārzus un minizoodārzus abās pašvaldībās. Piemēram, Latgales zoodārzā, Daugavpils Novadpētniecības muzejā un citviet pilsētā izvietoti informācijas stendi, kuros var atrast informāciju par Daugavpils novada minizoodārziem, savukārt Daugavpils novada tūrisma objektos pieejama informācija par pilsētas objektiem. Tāpat projekta ietvaros pērn tika rīkots foto konkurss “Skaistākie un neparastākie mirkļi tūrismā Daugavpils novadā”, kā arī tiek atjaunots Ostrovas putnu vērošanas tornis Višķu pagastā.

Projektu īsteno biedrība “Daugavpils novada tūrisma informācijas centrs” kopā ar Daugavpils novada pašvaldības aģentūru “TAKA”.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.