Cilvēks ir sabiedriska būtne. Tieši tādēļ bez attiecībām ar līdzcilvēkiem mēs nespējam dzīvot un arī nespējam pilnībā attīstīt savas spējas, īpašības un talantus. No tā varam secināt – ja mēs esam noslēgušies sevī, ja negribam veidot attiecības un mīlēt tuvākos, tad mēs apstājamies savā cilvēciskajā un arī garīgajā attīstībā un mūsu dzīve zaudē jebkādu jēgu.
Mēs visi ilgojamies pēc tuvības un vēlamies būt mīlēti, taču diemžēl ne visi protam un gribam izrādīt mīlestību citiem. Kad uz laulāto kursiem atnāk jaunais pāris, es bieži vien viņiem vaicāju: „Jūs viens otru pazīstat un mīlat jau ilgāku laiku, vai varat nosaukt piecas mīlestības valodas jeb piecus veidus kā emocionāli izteikt mīlestību?” Apmēram 90% nosauc tikai divus mīlestības veidus – vārdus un darbus. Taču par kopā pavadīto laiku, par maiguma izpausmēm un dāvanām reti kurš atceras.
Pieci mīlestības veidi
Protams, mīlestību dāvāt un to arī pieņemt, ļaujot sevi mīlēt, mums ir jāmācās visu dzīvi. Ja mēs vēlamies būt veiksmīgi mīlestības paudēji, mums jābūt gataviem iemācīties visus mīlestības veidus. Grāmatā „Piecas mīlestības valodas” Gerijs Čepmens izsmeļoši izskaidro mīlestības izpausmes veidus – sirsnīgi apliecinājuma vārdi, kalpošanas darbi, kvalitatīvi pavadīts laiks, pieskārieni un dāvanu saņemšana. Šajās pārdomās apskatīsim mīlestības apliecinājuma vārdu nozīmi laulības un ģimenes dzīvē, jo vārdi atver mūsu sirdis cits citam.
Kādā žurnālā bija interesants raksts par attiecībām mūsdienu ģimenē. Tur bija apkopotas un analizētas dažādas aptaujas. Vīriešiem tika jautāts: „Ikdienā tu sastopies ar vairākām sievietēm. Kurai no tām tu visbiežāk izrādi necieņu un sāpini viņu?” Daudzi atbildēja: „Sievai.” Savukārt vecāki uz jautājumu: „Ar kuriem cilvēkiem savā apkārtnē jūs vismazāk sarunājaties?” atbildēja: „Ar bērniem.” Veiktās aptaujas liecina, ka ikdienā vecāki ar bērniem sarunājas 5-15 minūtes, bet ar kolēģiem un paziņām darbā astoņas stundas.
Apliecinājuma vārdi laulības dzīvē
Mēs nedrīkstam aizmirst, ka laulība nav mērķis, bet gan līdzeklis – kopīgs ceļš uz kalna virsotni, ceļš pie Dieva. Tādēļ no laulības dienas līdz pat nāvei vīram pats svarīgākais cilvēks pasaulē ir sieva un sievai – vīrs. Šo savstarpējo mīlestību katru dienu jāapliecina gan ar vārdiem, gan ar konkrētiem darbiem. Mīlēt taču nozīmē darboties, jo mīlestība pati par sevi nevar attīsties. Nepietiek tikai reizi nedēļā vai mēnesī pateikt viens otram „es tevi mīlu!”, tas jāsaka katru jaunu dienu un pie tam balsī – tā, lai arī bērni to dzirdētu, jo tieši viņi visvairāk sagaida tēva un mātes savstarpējo mīlestību. Cik bieži uztraucoties par attiecību kvalitāti un uzticību tiek jautāts: „Vai tu mani vēl mīli?” Mīlestības apliecinājuma vārdi ir svarīgi gan vecākiem, gan arī bērniem. Tas visiem dod drošības sajūtu un pozitīvu izaugsmes iespēju. Mēdz arī sacīt, ka mīļvārdiņi ir laulāto mīlestības ikdienišķā barība.
Grāmatas „Piecas mīlestības valodas” autors uzsver, ka „mīlestības mērķis nav dabūt to, ko tu vēlies, bet gan darīt kaut ko otram par prieku. Dzirdot apliecinājuma vārdus, mūsos rodas vēlēšanās atlīdzināt ar to pašu.” Komplimenti, uzslavēšana, mīļvārdiņi, pazemīgi lūgumi, dalīšanās ar savām jūtām un pārdzīvojumiem, maģiskie pieklājības vārdi: lūdzu, paldies, piedod – stiprina mīlestībā gan to, kurš tos dzird, gan arī to, kurš šos vārdus saka.
Vīri nedrīkst aizmirst, ka sievietes uztver pasauli estētikas kategorijās. Viņas grib būt skaistas, grib patikt citiem, vēlas citus apburt ar savu skaistumu. Jā, viņām ir nepieciešams, lai citi pamanītu un novērtētu viņu skaistumu. Starp citu, tieši tādēļ atšķirībā no vīriešiem, kuri apģērbu izvēlas tā, lai būtu ērtāk un siltāk, sievietes to dara, vadoties no apsvēruma, lai būtu skaistāk... Būtu aplami, ja jūsu sievas dzirdētu komplimentus no saviem darba kolēģiem, vai arī, ja jūs sacītu komplimentus savām paziņām, bet aizmirstu par sievu. Dārgie vīri, ik dienas un pat vairākas reizes dienā sakiet savām sievām komplimentus par viņu personības īpašībām, skaistumu un izskatu: „Cik tu esi skaista, apburoša! Cik tu labi izskaties šajā kleitā! Cik skaista ir tava frizūra...” Jūsu sievām tas ir ļoti vajadzīgi – neatkarīgi no vecuma.
Mēdz uzskatīt, ka mīlestības apliecinājuma vārdi ir nepieciešami vienīgi sievietēm, taču arī vīriešiem tie ir ļoti svarīgi. Mums, vīriešiem, ir svarīgs novērtējums un tādēļ svarīgi dzirdēt: „Cik tu esi gudrs, strādīgs, atbildīgs! Kopā ar tevi es jūtos drošībā! Es vienmēr varu uz tevi paļauties!” Pat, ja vīrietis tāds nav, tad dzirdot šādus vārdus, viņš tāds kļūs. Uzslavēšana par izdarīto darbu, par palīdzību, par katrām pūlēm – tas apstiprina otra cilvēka svarīgumu, novērtē viņa pūles un motivācijas. Savukārt pastāvīga kritika nerosina uz pārmaiņām, drīzāk – uz atteikšanos.
Kāda sieva reiz stāstīja par krīzi savā laulības dzīvē. Viņa redzēja, ka soli pa solim sabrūk attiecības viņas ģimenē. Viņa pastāstīja par savām problēmām draudzenei, kura bija audzinātāja bērnudārzā, un draudzene deva viņai padomu: „Ja man vajag bērnam izteikt kādu aizrādījumu vai pateikt kaut ko kritisku, es pirms tam viņu trīs reizes paslavēju. Man šķiet, ka vīrieši nereti ir kā tādi lieli bērni. Varbūt pamēģini šo metodi attiecībās ar vīru.” Sieviete sekoja draudzenes ieteikumam un sāka slavēt savu vīru. „Es slavēju viņu par visu, protams, bez lieliem pārspīlējumiem, un tad notika brīnums – mans vīrs pamazām sāka mainīties, kļuva maigāks un priecīgāks. No īgņas viņš pārtapa dzīves priecīgā un enerģijas pilnā vīrietī.” Mācīsimies cits citam izteikt mīlestības apliecinājuma vārdus un arī komplimentus!
Es vēlētos vēl dažus vārdus teikt par pagātnes kļūdu atcerēšanos un pieminēšanu. Daži laulātie draugi uzvedas tā, it kā gūtu labpatiku, pat zināmu baudu, atgādinot otram viņa pagātnes kļūdas. Tas panāk vienīgi to, ka ievainojumi nesadzīst un uzplēstā brūce sāp vēl vairāk. Ja laulātie draugi pārstātu viens otru ievainot ar vārdiem, tad droši vien šķiršanos būtu daudz mazāk.
Apliecinājuma vārdi bērna dzīvē
Uzmundrinoša vārda izrunāšana ilgst tikai mirkli, bet atmiņā tas paliek ļoti ilgi. Bieži dzirdētas uzslavas atstās pozitīvu iespaidu uz visu bērna dzīvi. Vārdi „es tevi mīlu!” uz bērnu iedarbojas spēcīgāk, ja tos izrunā kopā ar maigu pieskārienu. Tas kā bērns reaģēs uz tēva vai mātes vārdiem lielā mērā ir atkarīgs no viņu balss intonācijas. Lai „iemācītu” sevi runāt ar bērnu mierīgā, laipnā balsī vajag lielu pacietību un arī pārliecību, ka mēs to spējam, – arī tad, kad esam sanervozējušies vai satraukti.
Izturēties pret bērnu ar mīlestību nozīmē attiekties pret viņu kā pret personību, ņemot vērā visas viņa rakstura īpašības. Ja bērns ir izdarījis ko labu, vecākiem tas jāpamana un viņš jāuzslavē. Bērnu, kura pamatvaloda ir apliecinājuma vārdi, vairākas reizes dienā jāatbalsta, ar kādas viņa rīcības vai padarītā darba pozitīvu vērtējumu. Ja mēs jūtam, ka esam nodarījuši bērnam pāri, noteikti jāatvainojas un jālūdz viņam piedošana. Bērna mīlestības valoda ir uzmundrinājums, tāpēc asā tonī izteikti negatīvi vārdi var viņu satriekt. Labvēlīgi ar mīlestību izteikti padomi vai ieteikumi – piemēram, attiecībā uz mācībām vai draugu izvēli – uz bērnu iedarbojas daudz spēcīgāk nekā strupi aizliegumi. Ar kliegšanu reti var sasniegt vēlamo rezultātu. Taču, ja mēs pievēršam uzmanību pozitīvām īpašībām un novērtējam tuvākā personu, tad atbalstam viņu un palīdzam tālākā attīstībā.
Ģimenes mīlestības un vienotības veicināšanai ir svarīga laba un pareiza komunikācija. Pozitīvas sarunas padziļina attiecības, veicina vienprātību un atver uz patiesību. Noteikti ir vērts apgūt šo pozitīvas komunikācijas un sarunas prasmi.
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
