Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs pagājušajā nedēļā viesojās Daugavpilī. Ministrs tikās ar Daugavpils domes pārstāvjiem, kā arī apmeklēja vairākus vietējos uzņēmumus. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar pašvaldības nozīmīgākajiem investīciju projektiem, tāpat ar uzņēmējiem tika apspriestas reģiona turpmākās attīstības iespējas.
-- Kādi bija galvenie vizītē apspriestie jautājumi?
-- Tiekoties Daugavpilī, runājām par Eiropas Teritoriālās sadarbības programmu ietvaros īstenojamajiem projektiem Daugavpilī, Eiropas Savienības fondu projektiem un investīciju projektiem, kur saņemts valsts aizdevums “Covid-19” seku mazināšanai.
Tāpat runājām par pašvaldību reformas ieviešanu un plānoto pašvaldību sadarbību, tostarp Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada kopīgas ilgtspējas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādes gaitu. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumi nosaka, ka pēc 2021. gada 1. jūlija Daugavpils valstspilsētas pašvaldība ar Augšdaugavas novada pašvaldību, ko veidos Daugavpils novada un Ilūkstes novada pašvaldība, sadarbosies ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē, lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu.
-- Viens no nākotnes vērienīgākajiem projektiem ir Daugavpils lidosta. Vai tai ir perspektīva?
-- Līdz šim Latgalē un Daugavpilī ir veiksmīgi īstenoti vairāki uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras projekti, piesaistot privātās investīcija un radot jaunas darba vietas. Lai panāktu daudz straujāku reģionālās attīstības atšķirību samazināšanos, būtiski ir reģionāla mēroga projekti – un tāds ir arī Daugavpils iecerētais Augsto tehnoloģiju parks Daugavpils lidostas teritorijā. Šāda veida projekts varētu kvalitatīvi vairot jaunas investīcijas ar augstāku pievienoto vērtību zināšanu ietilpīgās nozarēs.
-- Kādi ir nākamie soļi, lai Daugavpilī būtu lidosta?
-- Ņemot vērā šādu projektu sarežģītību, būtiski jau laikus veikt sagatavošanas un izpētes darbus, potenciālo investoru un zinātnes resursu un kapacitātes uzlabojumus. Jau līdz šim esam snieguši atbalstu Daugavpils lidostas industriālā parka attīstībai 2020. gadā 350 tūkstošu eiro apmērā: tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde Daugavpils lidlauka un piegulošās teritorijas attīstībai Daugavpils novada Locikos un būvprojekta izstrāde “Daugavpils lidlauka un piegulošās teritorijas attīstība Lidostas ielā 4, Lociki, Naujenes pagastā, Daugavpils novadā”. Šo projektu skatām ne tik daudz kā lidostu pasažieru pārvadājumiem, bet gan kā tehnoloģisko industriālo parku, kur tad lidosta papildu dod iespēju attīstīt, piemēram, aviācijas ražotāju produktus. Tāpat redzu lielu interesi arī no Daugavpils puses, kas plāno Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra attīstībai piesaistīt finansējumu 19 miljonu eiro apmērā, izveidojot priekšnosacījumus augstas un vidēji augstas tehnoloģiskās intensitātes apstrādes rūpniecības, loģistikas un IT jomas komersantu darbībai, radot indikatīvi tiešās 210 darba vietas un papildu reģionā 866 jaunas darba vietas, kā arī piesaistot nefinanšu investīcijas 32 miljonu eiro apmērā.
Ņemot vērā industriālā parka mērogu, Daugavpils potenciāli var pretendēt uz ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā pieejamo finansējumu 2021.--2026. gadam, kur ir paredzēts atbalsts nacionālā mēroga industriālo parku attīstībai, -- kopējais šādu objektu finansējums ir 80 miljoni eiro.
-- Kāds ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Daugavpils, Latgales attīstības redzējums?
-- Viens no projektiem būtu jau iepriekš minētais industriālais parks šajā reģionā, kā arī citi līdzīgi projekti. Tāpat būtiski ir attīstīt tā saucamās zaļās industrijas. Lai mazinātu reģionālās atšķirības, nepietiek ar individuāli atsevišķiem veiksmīgiem projektiem, bet ir nepieciešami reģionāla mēroga ietekmes projekti. Ņemot vērā speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) priekšrocības, būtiski veidot nacionālās vai pat ES nozīmes industriālos parkus, kas piesaistītu zinātniski ietilpīgākas un uz zināšanām balstītas investīcijas. Ņemot vērā “zaļo kursu”, mainās ne tikai nozares, bet arī patēriņš. Ņemot vērā “zaļā kursa” atbalstu reģioniem, ir iespēja piedāvāt apstākļus, piemēram, strādāt ar zaļo enerģiju, lai tieši reģionā attīstītos jaunās zaļās ekonomikas industrijas. Tas būtu viens virziens, kurā saredzu lielu reģiona potenciālu.
-- Vai Latgales Speciālās ekonomiskās zonas iespējas palīdz attīstīties uzņēmējdarbībai Latgalē?
-- Pārrunājot Latgales reģiona attīstības iespējas ar vietējiem uzņēmējiem un pašvaldības pārstāvjiem, viennozīmīgi viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir turpināt stiprināt SEZ un veicināt investīcijas augsti apmaksātās darba vietās. Jau ir pieejams jaunais atbalsts ieguldījumiem darba vietās, kur investīcijas var tikt veiktas darba algu veidā jaunām darba vietām. Līdz ar to ir motivācija ieguldīt nevis dārgās iekārtās, bet gan labi apmaksātos speciālistos, kas dod priekšroku uzņēmumiem un jomām, kur galvenā nozīme ir tieši speciālistiem un cilvēkresursiem. Latgales SEZ teritorijā šobrīd savu komercdarbību īsteno 19 kapitālsabiedrības ar plānotiem 27,86 miljoniem eiro ieguldījumiem un 250 jaunām darba vietām, savukārt tuvāko 3 gadu laikā plānots piesaistīt projektus vēl ar 300 jaunām darba vietām. Šobrīd Daugavpilī ienāk vairāki starptautiska mēroga augsto tehnoloģiju uzņēmumi, kas plāno nodarbināt vairākus simtus speciālistus. Piemēram, optiskā aprīkojuma ražotājs "Yukon Advanced Optics Worldwide", kura galvenā mītne atrodas Lietuvā, šogad plāno atvērt ražotni Daugavpilī, uzņēmuma attīstībā investējot kopumā piecus miljonus eiro.
-- Kas būtu steidzami jāuzlabo Latgales reģionā?
-- Viennozīmīgi reģiona attīstībā izceļama ceļu tīkla sakārtošana. Sasniedzamība ir ārkārtīgi būtiska attīstības veicināšanā. Reģiona cilvēkresursi ir ierobežoti, ko vizītes laikā vairākkārt uzsvēra arī vietējie uzņēmēji un pašvaldības pārstāvji, tāpēc būtiska ir reģiona iekšējā sasniedzamība, nodrošinot labu ceļu tīklu starp attīstības centru un tā apkārtējo teritoriju, sekmējot iedzīvotāju mobilitāti uz darba vietām, pakalpojumu sniegšanas un mācību vietām, tādā veidā mazinot iedzīvotāju aizplūšanu no reģiona. Tāpat svarīga ir arī reģiona un Daugavpils sasniedzamība no Rīgas, piemēram, tas varētu būt ātrvilciens kā sabiedriskā transporta "mugurkauls", kas nodrošinātu, ka Rīgu varētu sasniegt īsākā laikā nekā pašlaik. Cik zināms, lai aizbrauktu ar vilcienu no Rīgas uz Daugavpili, šobrīd nepieciešamas, minimums, 2 stundas 39 minūtes līdz, maksimums, 3 stundas 27 minūtes – būtu nepieciešams 2 reizes ātrāks savienojums ar Rīgu.
Lai uzlabotu reģionālo sasniedzamību, svarīgi nodrošināt iekļaujošus sabiedriskā transporta pakalpojumus un uzlabot valsts reģionālo un vietējo ceļu kvalitāti, lai no attālām apdzīvotām vietām varētu nokļūt novada centrā.
