Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 19. septembris
Svētdiena
Muntis, Verners
+7.3 °C
apmācies

Latgalīšu Gazeta -- Izvolts

Kod beju students Daugpilī, es puora reizis iz Izvoltu brauču ar viļcīni. Pasažeru vagonā, kūpā ar studeju bīdrim, pi jim gostūs.


Muns uzvuorda (kai vacī latgalīši saceitu – pavuordis) bruoļs. Jis Izvoltā dzeivova vysmoz desmit sovys dzeivis pādejūs godus, nūmyra 1779. goda 5. majā i tyka te paglobuots. Juo kopa vīta niu nav zynoma. Varātu byut, ka jū paglobova nazkur bazneicā, tikai bazneicā1 nikaidys zeimis nav, ari zamyn bazneicys pogrobu navaidan. Varātu byut, ka bazneicys duorzā – ir sasaglobovuši tī puors apbedejumi2, iz vīna nu tūs uzroksts vuocu volūdā3. Voi ari tymūs pošūs vacuokajūs kopūs, kuri beja aiz bazneicys. Niule tī aug prīdeitis, bet vēļ 20. g. s. 60. godūs tī varēja redzēt vacys, tikū pamonomys kopu auškenis.

Runa ir par Juoni (Jonasu, Janu, Janeku, Janušu?) Lukaševiču, kuru parosti skaita par latgalīšu literaturys suocieju. Jis saraksteja seņuokū latgalīšu gruomotu, kura sasaglobovus leidz myusu dīnom – t. s. „Evangelia toto anno..” (1753, Viļņa)4. Dyžon varams, ka na pats saraksteja, bet tikai iztulkova, prūti, tei gruomota ir Georga Elgera5 agruok izdūtys gruomotys tulkuojums i, cīši varams, ka puorlikšonu izdareja na slovonais jezuits, a vīns ci vairuoki autori nu vītejīm goreidznīkim6.

Bazneica. „Izvoltas pirmo koka baznīcu 1625. gadā uzcēla muižkungs Alfons Lackis. [..] 1635. gadā jezuīti Izvoltā nodibināja misiju punktu. Viņiem tika uzticēta baznīca un draudzes prāv. pienākumi. Muižkungs Alfons Lackis jezuītus uzturēja par saviem līdzekļiem. 1643. g. jezuīti nopirka Izvoltas muižu. No šīs muižas ienākumiem arī dzīvoja jezuīti Daugavpilī.”7 Vacū bazneicu vairuokys reizis puorbyuvēja, bet 19. g. s. vydā jei beja jau cīši švakā stuovūklī. Jaunū izcēle 19. g. s. 90. godūs.

Voi tī, kur agruok beja vacuo? It kai jā.

Jaunuo bazneica tyka izbyuvāta ar draudzis (kai vacī latgalīši saceitu – parapejis) paleigu: kaids īdeve naudu, kaids materialus, kaids deve kulā sovu dorbu. Kod byuvēja bazneicys sīnu viersejuos dalis i tūrņus, beja sataiseits taids kai sleips kūka tylts, pa kuru iz aušku ar zyrgim stīpuši akmiņus i c. Bazneica saguoja priša i gona naporosta – kombinejās škaltī i koltī akmini (dzierkali kola tai, ka spierksts aba dzierksts tai i liduoja!) ar sorkonajim ceglim. Kīgeļneica (cigeļņa, plitneica) beja natuoliņ, ari dzeļžaceļa staceja. Tys tūs budavuošonys dorbus dareja vīgļuokus i dreižuokus.

„Izvaltas baznīca bija viena no skaistākajām baznīcām Latgalē,”8 tai roksta 1943. godā.

Bazneica stypri cīte 1941. goda junī – tyka būjuoti bazneicys tūrni i jumts, iznycynuots apzeļteitais, gotu stilā veiduotais oltors, sadaga vairuokys svātbiļdis. Ari nu vacuos bazneicys puornastuo Tērbatys Breinumdareituojis Jumprovys Marejis svātglezna.

Ari myusu dīnuos Izvolta bazneica puorsteidz ar sovu majestatiskumu i harmonisku īdereibu apleicejā ainovā.

Arhiveiskupa rezideņce. „Winia Ekselence Žemaites un Leitowas weiskups Karewičs, wizitedams Kurzemes draudzes pa Daugmali, 5 junijā apmekleja Izwoltu. Laigon W. E. te beja priwati, un par weiskupa atbraukšonu natyka sludynots, tumar minetā dinā liaužu pisalaseja milzigs daudzums. Izjemut izwoltišus daudz bazniconu beja isaradis nu apleicejūs draudžu.

W. E. weiskups Karewičs paskaidroja sasapulcejušim liaudim teirā latwyskā wolūdā, ka jis, kai swešas decezijas weiskups, nawar pildit weiskupa omota, ka jis atbrauce uz Izwoltu tikai atsapyust.

Weiskupa teiro latwysko runa padareja uz klotasušim latwišim liut lelu pateikamu ispaidu. Pi dažim wareja manit pricas osoras. Daži runoja: – Ak Diwen! kod mes sagaidisim taidu sowu weiskupu, kurs spes saprast myusus un mes winiu.”9

Francis Karevičs nu 1893. leidz 1910. godam beja profesors Pīterpiļs Goreigajā seminarā. Jis izgleitova voi vysu tuo laika latgalīšu goreidznīceibu10, par Franci Kareviču gona daudz i pozitivi roksta Ontons Rupaiņs romanā „Tauta grib dzeivōt”.

Izvaltīšu vēļmis ari pīsapiļdeja – 1920. goda 22. augustā Aglyunā par vysys Latvejis katuoļu veiskupu tyka īsvieteits Antonijs Springovičs.

Jis dzims 1876. goda 31. oktobrī „Ozolmuižas draudzē, Spriņģu ciemā. [..] 1901. g. 24. jūnijā A. Springoviču iesvētīja par priesteri, nozīmējot darbā uz Pinsku, vēlāk uz Orlu, tad Izvaltu"11.

Tei beja Antonija Springoviča pyrmuo draudze Latgolā. Jam īsapatyka itenejū cylvāku ticeibys degsme, mentalitate, ari itīnis doba i klimats.

Nu 20. g. s. 20. godim leidz pat Ūtruo pasaulis kara beigom Izvoltā, sūpluok bazneicai beja arhiveiskupa Antonija Springoviča vosorys rezideņce. Kārļa Ulmaņa autoritarisma godūs arhiveiskups vysa goda garumā vaira dzeivovuos pa Izvoltu, a na pa Reigu, deļtuo i prīsterim, i vaļdeibys īriednim i pat diplomatim, ka beja nazkas steidzams, beja juobrauc da Goreiguo viersgona iz Izvoltu.

Antonijs Springovičs beja praseigs i styngrs veiskups, sadzeiviskuos i cytuos lītuos gona asketisks.

Akmini. Gon bejušuo klūstera12 (kai vacī latgalīši saceitu – kļaštora), gon bazneicys, gon daudzu āku fundamenti i sīnys Izvoltā ir nu škaltym i koltym akminim. Ari ceļmolu krucifiksu postamenti te nu akmiņs! Kai gon cytaiži – storpkaru periodā Izvoltu saukalēja par Akmiņu golvyspiļsātu!

Zīmys vokorūs sīvītis spriež, oda, tambūrej i izšyusta, a veirīši uorā ci klāvā kraun, puorkraun i dauza tūs akmiņus. Tod vazumūs i iz staceju. Daudzys īlys Vacreigā ir nu Izvolta akmiņu, daudzi fundamenti, dekori itt.! I cytur vysā Latvejā!

„Ceļu un ielu būvēm vajadzīgos akmeņus – rindakmeņus, apmales un ēku, tiltu apšuvumu plāksnes apgādā pa lielākai daļai Daugavpils apriņķa Izvaltas, Biķernieku, Naujienas, Višķu un Krāslavas pagasti ar centru Izvaltas pagastā. No Izvaltas stacijas gadā valsts un pašvaldību iestādēm nosūta 150 vagonu kaltu akmeņu. Minētos pagastos saimniecību zemes platība 4–10 ha un ar akmeņu apstrādāšanu nodarbojas 700 saimniecībās 4000–5000 iedzīvotāju.”13

Akmini Izvoltā ir ari lūgūs. Kaļvs Jurs Japiņš maņ ruodeja, ka juo dzeda sātā Sprūģūs i tān puors akmiņu – taidu zūss ūlys lelumā – guļ vydyn divejom lūga ramom. Slapņumu nūjam, stykli nasveist!

Vītu vuordi. Leidz pat pādejam karam gon presē, gon ari sarunvolūdā itū vītu cieški vīn sauce ari par Užvoldu ci Užvaļdi.

Laikam tys prīdieklis ir nu lītaunīku volūdys. Tim agruoklaiku užvaldīšim byutu drūši viņ inciresna nūbraukt iz Leitovys golvyspiļsātys Viļnis mikrorajonu Užupis. Tys taids muokslinīku styureits — ar sovu konstituceju, kura iz ūļneicys sīnys pīraksteita, cytu volūdu i volūdeņu storpyn, ari latgaliski.

Ē, nudi damiersu! Daugovpilī ari niu ir Užvaļdis īla. Taidys apdzeivuotuos vītys oficiali vaira nav, a Užvaļdis īla vēļ eksistej! Tys tai kai Rēzeknē, kur ir Bukmuižys īla, a tuos Bukmuižys jau 80 godi kai nav – jau seņ Ezernīki.

Vītys pasaukšonys forma Izvolts ari pīdzeivova izmainis. Īšklītu ministrs 1925. goda vosorā apstyprynuoja 103 pogostim jaunus nūsaukumus. Izvoltas pogosts tyka puorsaukts „par Izvaltas”14. Jaunī nūsaukumi stuojuos spākā nu 1925. goda 1. septembra. Latvejā tod beja puori 500 pogostu!

Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apaškkomiseja 2019. goda 27. majā pījēme lāmumu par Latgolys piļsātu, nūvodu i pogostu latgaliskajim nūsaukumim15. Tī par tū, kai pareizi raksteit vītu vuordus, kaidi beja jūs viesturiskī nūsaukumi, kai pareizi saukt itū vītu dzeivuotuojus. Deļ pīvaduma – Škeļtova, viesturiskais nūsaukums ir Škeļtini, a ituos vītys dzeivuotuoji škeļtavīši. Ondrupine i ondrupīši, Osyuns i osyunīši, Vyški i vyškuoni itt. Ka pareizi byutu ari Izvolts, Izvolta pogosts, izvaltīši.

1 Tagadējā baznīca uzbūvēta vairāk nekā 100 gadus pēc Juoņa Lukaševiča nāves.
2 Iespējams, ka Vecie kapi bija visapkārt baznīcai, līdzīgi kā pie Ambeļu vai Okras baznīcām.
3 Parasti uzskata, ka 18. un 19. gadsimtā Inflantijā saimnieciski, kultūrdzīvē u.c. dominēja poļi. Domāju, ka spēcīga ietekme bija arī vācu muižniecībai, kuras izpēte būtu akūti nepieciešama objektīvas, daudzpusīgas Latgales kultūras vēstures sarakstīšanai.
4 Superretums tā nebija, starpkaru periodā šo grāmatu varēja apskatīt Latgales Centrālajā muzejā Rēzeknē u.c.
5 Viņu apbedīja Dinaburgas baznīcā. Vēlāk apkārt izauga cietoksnis, kapa vieta nav saglabājusies.
6 Stafecka A. „Evangelia toto anno.." (1753) un latgalīšu raksteibys celi // Evangelia toto anno 1753. Pirmā latgaliešu grāmata. – Rīga: LU LVI, 2004., 259. lpp.
7 Cakuls J. Latvijas Romas katoļu draudzes. Kūrijas arhīva materiālu apkopojums (gr. izd. sag. A. Ludženiece). – [B.v.]: Rīgas metropolijas kūrija, 1997., 171.–172. lpp.
8 F. Atjauno Izvaltas baznīcu // „Daugavas Vēstnesis", 20.06.1943.
9 Klotbejušajs. Izwolts // „Drywa", 24.06.1915.
10 No 1912. līdz 1918. gadam Izvaltā prāvests bija Pīters Dzeņs – tautā ļoti mīlēts baznīckungs, kurš iepriekš darbojās Pēterpilī, vadīja tur latgaliešu Savstarpējas palīdzības biedrību un vienkāršo cilvēku vidē bija populārāks par Franci Trasunu un daudziem citiem. Pie viņa tad arī viesojās bijušais profesors, kopš 1914. gada Žemaitijas bīskaps Francis Karevičs.
11 Gaidelis S. Simbols un moceklis // „Austrālijas Latvietis", 08.11.1958.
12 Te no 1817. gada līdz 2020. gadam bija arī skola.
13 Sākas rosīgs būvakmeņu sagatavošanas darbs // „Brīvā Zeme", 06.04.1940.
14 Pagastu jaunie nosaukumi // „Daugavas Vēstnesis", 31.07.1925.
15 https://www.lakuga.lv/2019/11/12/publicati-latgalisu-rokstu-voludys-apakskomisejis-lamumi/ (skat. 15.05.2021)