Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 19. septembris
Svētdiena
Muntis, Verners
+7.7 °C
apmācies

Diskusijā par izglītības kvalitāti Eiropas nākotnē jādod vārds mūsu jauniešiem

Diskusijā par izglītības kvalitāti Eiropas nākotnē jādod vārds mūsu jauniešiem

Pavisam nesen Eiropas Savienībā tika atklāta jauna daudzvalodu digitāla platforma (latviešu valodā interneta vietne ir atrodama šeit https://futureu.europa.eu/?locale=lv), kurā ikviens eiropietis, tostarp katrs Latvijas iedzīvotājs, var izteikt savu viedokli par Eiropas nākotnei būtiskām tēmām, piemēram, par veselības aprūpi, par nodarbinātību, spēcīgāku ekonomiku un sociālo taisnīgumu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, migrāciju, kā arī izglītības un kultūras jautājumiem.


“Eiropas nākotnes konferences” mērķis ir uzklausīt iedzīvotāju viedokļus, kurus ES institūcijas ņemtu vērā un īstenotu brīdī, kad tiktu veiktas būtiskas Eiropas Savienības reformas. Iecerēts, ka šāda konference varētu palīdzēt attīstīt Eiropas Savienības politiku īstermiņā un ilgtermiņā, lai efektīvāk risinātu esošās problēmas un tās, kas radīsies nākotnē.


Nozīmīga loma sarunās par Eiropas nākotni ir jābūt atvēlētai mūsu jauniešiem. Šobrīd ES notiek debates par vienotas Eiropas izglītības telpas izveides nepieciešamību, kas primāri ir vērsta uz bērnu un jauniešu kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītības sistēmas izveidi visās dalībvalstīs – no Latvijas līdz Portugālei un no Maltas līdz Zviedrijai. Domāju, ka katrs piekritīs, ka visā Eiropas Savienībā ir jābūt vienlīdz kvalitatīvai vidējai, profesionālajai un augstākajai izglītībai, neatkarīgi no tā, vai jaunieši savu izglītību ir sākuši Liepājā, Jelgavā, Valmierā vai Daugavpilī. Pagaidām šāds apgalvojums ir tikai teorētisks, taču tas nenozīmē, ka to nevar mainīt.


Kvalitatīva izglītība jebkurā līmenī un vecuma grupā, jaunu prasmju apguve un apmācība ir galvenais dzinējspēks, lai mūsu sabiedrība būtu konkurētspējīga Latvijas un Eiropas darba tirgū. Latvijas ekonomiskā attīstība, konkurētspēja pasaulē un valsts ilgtspējīga izaugsme arī turpmāk būs jābalsta uz mūsu cilvēkresursu potenciālu, kam galvenais kritērijs ir un būs kvalitatīva izglītība, izcili apgūtas prasmes un iemaņas vai augstvērtīgs darbs pētniecībā. Tieši mūsu jaunieši, nākotnes līderi un jaunie Eiropas Savienības pilsoņi veidos mūsu visu Eiropas nākotni, tādēļ diskusija par izglītības kvalitāti ir īpaši būtiska arī Latvijā. Dosim vārdu pašiem Latvijas jauniešiem, kuri jau pavisam drīz pilnvērtīgi veidos savu, mūsu un arī nākotnes Eiropas telpu.

Dace Melbārde

Eiropas Parlamenta deputāte

Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece

...................................................................................................................................................................................

Par saviem novērojumiem šī brīža izglītības kvalitātē un nākotnes iespējās dalās Daugavpils Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece Krista Kristiāna Rinča, kura ir zinoša un aktīva ne tikai skolas, bet arī ārpusskolas dzīvē, pilnveidojoties un radot savu podkāstu jeb raidierakstu “Sadzirdi gleznu”, kurā pašmāju izpildītāji mūzikā attēlo gleznas.


-- Kas jūs motivē/pamudina mācīties un studēt?

-- Vienmēr var un gribas uzzināt vairāk, tāpēc cenšos paplašināt savu redzesloku un kļūstu par interesantāku sarunu biedru. Jo vairāk zināšanu iegūsti, jo pašai ir lielākas iespējas izpausties, komunicēt un iepazīt jaunus cilvēkus dažādās nozarēs.

-- Vai pašlaik, mācoties vidusskolā, jūs jau zināt pavisam konkrēti, vai studēsiet augstskolā? Ja tā ir, tad -- ko vēlaties studēt augstskolā un vai plānojat augstāko izglītību iegūt Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī?

-- Visdrīzāk -- jā, mācīšos. Šobrīd labākais variants ir palikt un studēt šeit pat, Latvijā, un iepazīt Latvijas augstskolas vidi, bet pasauli iepazīt gan ceļojot, gan piedaloties starptautiskajos projektos, ko piedāvā arī universitātes. Plānoju studēt sociālās zinātnes -- psiholoģiju, mākslu.


-- Ja pašlaik zinātu, ka ar savu iecerēto profesiju nākotnē būs grūti atrast darbu un nopelnīt, vai jūs tik un tā izvēlētos studēt sev interesējošā studiju programmā?

-- Neskatoties uz to, ka būtu grūti atrast darbu, studētu sevis izvēlētajā nozarē, ja tā man tiešām patīk. Svarīgākais ir atrast darbu un studēt jomā, kas uzrunā un sniedz gandarījumu, nevis rada spiedienu. Kad cilvēks dara savu sirdslietu ar visu sirdi un dvēseli, tad tas patiešām izdodas un sniedz plašākas darba iespējas. Svarīga ir vēlme virzīties uz priekšu savā profesionālajā darbībā. Cilvēka daba ir augt un attīstīties, lai apmierinātu savas vēlmes arī karjerā.

-- Vai, jūsuprāt, izvēlētais studiju virziens augstskolā nākotnē ietekmēs jūsu atalgojuma līmeni? Vai nākotnes atalgojums ir būtisks faktors studiju programmas izvēlē? Lūgums pamatot atbildi.

-- Studiju virziens noteikti neietekmē atalgojuma līmeni. Viss ir atkarīgs no personības pieredzes, kompetencēm un iniciatīvas. Mūsdienās ir dažādu nozaru pārstāvji, kuri sevi pierāda arī bez augstākās izglītības (vismaz konkrētajā nozarē). Nav svarīgi, cik daudz cilvēkam ir diplomu un absolvēto studiju programmu, svarīgāka ir pielāgošanās spēja, zināšanas un vēlme attīstīties. Protams, ir profesijas, kur bez akadēmiskajām zināšanām un grāda konkrētajā nozarē neiztikt, piemēram, medicīna. Taču radošajā “lauciņā” šobrīd darba devēji vairāk novērtēs spēju pielāgoties konkrētām, neparedzētām situācijām un komunikāciju ar apkārtējiem. Kvalitatīva komunikācija ir visu jomu pamatā.

Atalgojumam noteikti nevajadzētu būt noteicošajam studiju virziena izvēlē. Tas ir svarīgs, bet tas nav primārais. Uz to mēs tiecamies, papildinot esošās zināšanas, gūstot jaunas un izzinot jaunus profesijas horizontus. Pirmkārt, daudzas nozares mūsdienās “iet roku rokā” jeb var papildināt darbu konkrētajā nozarē ar zināšanām citā nozarē. Piemēram, labam žurnālistam vienmēr noderēs zināšanas politikā un analītikā, lai saprastu konkrēto darbību procesu un sniegtu kvalitatīvu un saprotamu saturu sabiedrībai. Ja es esmu atradusi nozari, kas man patīk, tad es to daru no visas sirds. Ir svarīga vēlme darboties, lai nezaudētu dzirkstelīti un jēgpilnību savā darbībā. Es centīšos rast risinājumu, lai pēc iespējas vairāk augtu savā jomā, nevis svešā, man nevēlamā, kur, varbūt, būs augstāks atalgojums.


-- Vai, jūsuprāt, būs jāstudē visu dzīvi un vai pietiks ar iegūtajām zināšanām, absolvējot vidusskolu un augstskolu?

-- “Mūžu dzīvo, mūžu mācies” -- es noteikti piekrītu šim teicienam! Mēs nevaram apstāties pie skolā iegūtajām zināšanām, mums ir jādzīvo līdzi laikam. Šobrīd informācijas aprite ir tik liela, ka katru dienu iegūsti jaunas zināšanas un pilnveido esošās, kas, manuprāt, mūsdienās ir ļoti vērtīgi un noderīgi. Mūsdienu tehnoloģijas virza cilvēkus uz nepārtrauktu izglītošanos -- gan formālo, gan neformālo. Ja apstāsimies pie vidusskolas diploma un sēdēsim, rokas klēpī salikuši, nebūsim interesanti apkārtējiem. Ar zināšanām mēs iegūstam pievienoto vērtību sev, sarunām un apkārtējai sabiedrībai. Mums ir jābūt zinātkāriem un nepārtraukti jāattīstās.

-- Vai Latvijā iegūtās zināšanas un prasmes vidusskolā un vēlāk augstskolā ir pietiekamas, lai nākotnē varētu atrast labi atalgotu darbu ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs?

-- Tā kā Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, mācību līmenis šeit ir līdzvērtīgs citām Eiropas Savienības valstīm, vismaz mēs no tām daudz neatpaliekam. Ar Latvijā iegūtajām zināšanām mēs esam spējīgi konkurēt arī kopējā ES darba tirgū, strādājot kādā no dalībvalstīm. Protams, katram savs dzīves ceļš, -- savas veiksmes un neveiksmes, arī studiju un darba vidē, tāpēc nevar viennozīmīgi teikt, ka visiem ceļš uz ES būs veiksmīgs. Taču arī no neveiksmēm mēs iegūstam, pilnveidojot un stiprinot sevi kā personību.

-- Vai Latvijā vidusskolā iegūtās zināšanas un prasmes ir/būs starptautiski konkurētspējīgas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (piemēram, Igaunijā, Somijā vai Spānijā)? Lūgumu atbildi pamatot.

-- Noteikti -- jā! Līdz ar tām pamatzināšanām, kuras sniedz vidusskola, ir svarīgi pilnveidoties pašiem -- lasīt, izzināt un darboties, tad arī būsi konkurētspējīgs ES dalībvalstu vidū. Fleksibilitāte ir tas, ko jebkuras valsts pārstāvim un jebkurā nozarē spēs novērtēt un izcelt darba tirgū. Skola ļauj mums iziet ārpus rāmjiem un pilnveidoties papildus, tāpēc tie, kuri izmanto šīs iespējas, arī “spēj izsisties” starptautiskā mērogā. Skolotāju uz attīstību tendētā attieksme un sniegtās zināšanas rada skolēniem vēlmi iet un darīt, būt atvērtiem jauniem izaicinājumiem un piedzīvojumiem, tāpēc noteikti ar Latvijā iegūtajām zināšanām mēs esam konkurētspējīgi Eiropas līmenī, arī tālāk -- pasaulē. Arī mācībspēki ir fleksibli, mūsdienīgi un atvērti jaunām mācību metodēm, pielāgojoties tehnoloģiju attīstībai un tendencēm, lai ieinteresētu un pievērstu jauniešu uzmanību.

-- Vai studiju laikā augstskolā jūs plānojat piedalīties arī kādā studentu apmaiņas programmā (piemēram, Erasmus +)? Lūdzu pamatojiet, kādēļ jā vai nē.

-- Viennozīmīgi plānoju iesaistīties kādā studentu apmaiņas programmā. Pašlaik, mācoties Daugavpils Valsts ģimnāzijā, man ir bijusi iespēja piedalīties starptautiskos projektos. Neskatoties uz to, ka pamatskolas gados angļu valoda jauniešiem vēl nav “noslīpēta”, tā ir lieliska iespēja iepazīt jaunas vietas, pilnveidot valodu un redzēt citu tautu ikdienas dzīvi no pavisam cita skatpunkta. Patīk ceļot, iepazīt jaunus cilvēkus, tādējādi paplašinot savas valodas zināšanas un draugu loku. Tās ir un būs vienas no spilgtākajām atmiņām no skolas laikiem.

-- Ja jums būtu iespēja izvēlēties augstākās izglītības studiju vietu, tā būtu?

-- Latvija. Noteikti Latvija. Pirmkārt, lētāk, otrkārt, studējot Latvijā, būtu iespēja piedalīties projektos, turklāt arī iespēja sniegt profesionālo artavu savai valstij, nevis svešai. Nevēlētos būt tālu no savas ģimenes, bet gan studiju laikā iepazīt valstis, piedaloties projektos.

 


Materiāls sagatavots ar Eiropas Parlamenta Konservatīvo un Reformistu grupas finansiālu atbalstu