Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 19. jūnijs
Sestdiena
Nils, Viktors
+16.6 °C
skaidrs laiks

Glābēji pilnveidoja prasmes palīdzības sniegšanā

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka pagājušajā gadā glābēji ir izglābuši 115 slīkstošus cilvēkus. Šajā pašā laika posmā no ūdenstilpēm izcelti 112 noslīkušie, tostarp 11 -- Latgalē. Savukārt VUGD 2021. gada dati liecina, ka jau ir noslīkuši 30 cilvēki, lai gan peldsezona vēl īsti nav sākusies.

Lai profesionāli sniegtu palīdzību nelaimes gadījumos, glābēji ik gadu rīko praktiskās glābšanas darbu mācības. Daugavpils glābēji nesen organizēja šādas mācības pludmalē „Stropu vilnis”.

VUGD Daugavpils 1. daļas posteņa komandieris vecākais leitnants Dainis Slavinskis atzīmēja, ka, diemžēl, glābēju zināšanas un prasmes ne vienmēr spēj novērst nelaimi, jo cilvēks var noslīkt dažu minūšu laikā, bet glābējiem vēl ir jānokļūst traģēdijas vietā. Daugavpils 1. daļas posteņa glābēji pludmalē „Stropu vilnis” spēj ierasties dažās minūtēs, bet cik laika būs nepieciešams, lai glābēji no Daugavpils aizbrauktu, piemēram, uz Kalupi?

Tāpēc glābēji kārtējo reizi aicina visus, kas atpūšas pie ūdenstilpēm, pirmām kārtām, pašiem rūpēties par savu drošību.

„Cilvēkiem ir jāsaprot, ka nedrīkst rīkoties neapdomīgi un pārvērtēt savus spēkus. Tāpēc nedrīkst mēģināt pārpeldēt lielas ūdenstilpes, nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī -- vispirms ir jāpārliecinās, vai ūdenstilpes gultnē nav kādi akmeņi u.tml. Turklāt tas attiecas arī uz zināmām vietām. Iespējams, laikposmā kopš pagājušās vasaras kāds šajā vietā ir izmetis kaut ko lielu, vai arī bīstamo priekšmetu ir atnesusi straume, izskalojuši viļņi. Nekādā gadījumā nedrīkst peldēties alkohola reibumā. Nav ieteicams doties peldēties vienatnē -- ja ūdenī radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas varētu sniegt palīdzību vai izsaukt glābējus,” iesaka VUGD Latgales reģiona brigādes pārstāve vecākā inspektore Irita Slavinska.

Arī apkārtējiem ir jābūt vērīgiem. Izņemot retus gadījumus, slīkstošais cilvēks fizioloģiski nespēj saukt pēc palīdzības. Cilvēka elpošanas sistēma pirmkārt ir paredzēta elpošanai. Runāšana ir sekundāra tās funkcija. Slīkstoša cilvēka mute pārmaiņus ir zem un virs ūdens virsmas. Mute slīkstošam cilvēkam virs ūdens nav pietiekami ilgu laiku, lai ieelpotu, izelpotu un vēl paspētu saukt pēc palīdzības. Brīdi, kad slīkstoša cilvēka mute ir virs ūdens, viņš ātri cenšas ieelpot un izelpot, kamēr tā atkal nenonāk zem ūdens.

„Slīkstoši cilvēki nevar māt pēc palīdzības. Daba instinktīvi liek tiem izplest rokas uz sāniem un atspiesties uz ūdens virsmas, lai nedaudz paceltos un varētu elpot. Slīcējs nevar brīvi kontrolēt savu roku kustības, tāpēc slīkstoši cilvēki, kas cīnās, lai noturētos uz ūdens virsmas, psiholoģiski nevar pārtraukt slīkšanu un veikt brīvas kustības ar rokām, piemēram, māt pēc palīdzības, peldēt uz glābēja pusi vai aizsniegt glābšanas ekipējumu. No slīkšanas sākuma līdz beigām cilvēka ķermenis ūdenī atrodas vertikālā stāvoklī. Ja cilvēks netiek izglābts, šādā stāvoklī virs ūdens tas var atrasties no 20 līdz 60 sekundēm, ja viņam netiek sniegta palīdzība. Taču iepriekšminētais nenozīmē, ka cilvēks, kas ūdenī kliedz un māj ar rokām, nav nokļuvis nelaimē. Šādā gadījumā cilvēks ir sajutis briesmas un viņam ir nepieciešama palīdzība,” skaidro Dainis Slavinskis.

Taču glābēji brīdina, ka nevienā no minētajiem gadījumiem nedrīkst mesties ūdenī un censties patstāvīgi glābt slīkstošu vai sarežģītā situācijā nokļuvušu cilvēku, kurš lūdz palīdzību.

Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens. Jebkurā gadījumā, ja cilvēks ir nokļuvis nelaimē, jāizsauc glābēji, zvanot uz tālruni 112.

„Vēlos atgādināt, ka slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ, pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā,” uzsver Dainis Slavinskis.

„Diemžēl statistika liecina, ka cilvēki, atpūšoties pie ūdenstilpēm, rīkojas neapdomīgi. Ir svarīgi zināt – glābējiem, lai ierastos negadījuma vietā, ir nepieciešams laiks, lai kāds arī būtu attālums. Turklāt pēc ierašanās glābējiem ir jāuzvelk hidrotērps un jātiek līdz slīcējam. Bet, ja tuvumā esošie atpūtnieki sniegs pirmo palīdzību, pametot slīcējam kādu neslīkstošu priekšmetu, cilvēks sagaidīs palīdzību. Nesen Ludzā bija gadījums, kad atpūtnieks sāka slīkt, taču paspēja pieķerties pie niedrēm un sagaidīja glābējus,” pastāstīja Irita Slavinska.

Glābēji lūdz cilvēkus būt modriem un ievērot arī citas pazīmes, kas var liecināt par slīkšanu, ja ūdenī ir cilvēks:

galva atrodas zemu ūdenī, mute ūdens līmenī;
galva atliekta atpakaļ un mute ir vaļā;
stiklainas acis un „tukšs" skatiens, nespēj fokusēt redzi;
acis ir aizvērtas;
mati nosedz acis vai pieri;
netiek kustinātas kājas - cilvēks atrodas vertikālā stāvoklī;
strauja elpošana vai elsošana;
neveiksmīgi centieni peldēt noteiktā virzienā;
mēģinājumi apgriezties ūdenī uz muguras;
cilvēks reti parādās virs ūdens virsmas.
Tātad, ja, piemēram, jūsu draugs iekritis ūdenī no peldlīdzekļa un izskatās, ka viss ir kārtībā -- neesiet par to tik pārliecināts! Bieži pazīme, ka kāds slīkst ir tas, ka cilvēks neizskatās tā it kā slīktu. Viens no veidiem, kā noteikt, vai cilvēks neslīkst, ir pajautāt: „Vai viss kārtībā?" Ja cilvēks atbild vismaz kaut ko, tad, visticamāk, viņam briesmas nedraud. Bet, ja viņš klusē, un redzat, ka viņa skatiens ir vērsts „nekurienē", jums, iespējams, ir palikušas mazāk kā 30 sekundes, lai paspētu nokļūt pie viņa.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.