Pirmdien, 14. jūnijā, Daugavpilī, A. Pumpura skvērā, notika 1941. gada masu deportācijas 80. gadadienai veltīts pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām”. Pēc Latvijas okupācijas bez tiesas sprieduma vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu tika sadzīti lopu vagonos un izsūtīti uz attāliem Padomju Savienības nostūriem, Sibīriju. Šāds liktenis piemeklēja arī 672 Daugavpils iedzīvotājus, tai skaitā 257 ģimenes un 187 bērnus no zīdaiņa līdz 16 gadu vecumam. Deportēto vidū bija ne vien latvieši, bet arī ebreji, krievi, vācieši, poļi.
Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lāčplēsis, uzrunājot klātesošos, atgādināja, ka 1941. gada 14. jūnijs, kad tūkstošiem cilvēku tika pakļauti nepamatotām represijām, izrauti no ģimenēm, sadzīti vagonos un izsūtīti, ir viena no smagākajām dienām visā Latvijas valsts vēsturē. Varmākas nežēloja ne sirmgalvjus, ne bērnus. Daudzi no izsūtītajiem nomira ceļā. Pēc tam izsūtīto likteni vēl smagāku padarīja karš, kurš sākās dažas nedēļas vēlāk. „Mums jābūt vienotiem un stipriem, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka šādi notikumi atkārtojas,” uzsvēra Jānis Lāčplēsis.
Daugavpils Aleksandra Ņevska baznīcas priesteris Aleksandrs Lukinovičs nodeva klātesošajiem Daugavpils un Rēzeknes bīskapa Aleksandra svētību, kā arī pastāstīja, ka starp izsūtīto vārdiem ir atrodams arī Daugavpils svētā Ņevas Aleksandra katedrāles svētkalpotāja, baznīcas pārstāvja diakona Genādija Čapļas vārds. Viņš tika represēts kopā ar savu ģimeni. Viņa dēls Oļegs Čapļa izsūtījumā izdzīvoja un atgriezās atpakaļ Daugavpilī. Atceroties 14. jūniju, viņš zināja stāstīt, ka toreiz bijis vēl pavisam mazs. Viņam bijusi dzimšanas diena un mamma bija izcepusi torti. Taču torte todien palikusi neapēsta, jo atnākuši bruņoti vīri, visus arestējuši un izveduši.
Pasākuma gaitā ar klusuma brīdi tika godināta izsūtīto piemiņa, tika iedegtas sveces un pie piemiņas akmens „Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem” gūla ziedi. Pēc Valsts prezidenta Egila Levita radio uzrunas tika lasīti 1941. gadā izsūtīto Daugavpils iedzīvotāju vārdi. Lasījumu veica Daugavpils teātra aktieri. Kopumā tika nolasīti 672 deportēto cilvēku vārdi. Izsūtīto personu vārdi vienlaikus tika lasīti 119 pašvaldībās visā Latvijā.
Pasākuma “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” idejas autore Sandra Kalniete norādījusi, ka nav nekā personīgāka un individuālāka par cilvēka vārdu un uzvārdu, jo tas pavada ikvienu no dzimšanas līdz nāves brīdim un turpina pastāvēt līdz laiku aizlaikiem vēstures annālēs. „Ikviens izsūtītais ir pelnījis, lai viņš nebūtu tikai sīka vienība kādā lielākā, apkopojošā skaitlī. Vārdu lasīšanas ceremonijai vienlaikus notiekot visos Latvijas novados un pagastos un piemiņas brīžus saslēdzot vienotā Latvijas tīmeklī, tiek dota iespēja piemiņas pasākumā piedalīties kā Latvijā, tā visā pasaulē mītošajiem tautiešiem,” norāda Sandra Kalniete.
Atceroties 1941. gada 14. jūnija traģisko notikumu 80. gadadienu, kad pēc Padomju Savienības vadības rīkojuma no Latvijas deportēja vairāk nekā 15 000 cilvēku, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (DNNM) sarīkota piemiņas izstāde “Likteņstāsti: pāri gadu tālēm”.
Nekādi vainas pierādījumi netika meklēti pat formāli -- izsūtīšanas un arestēšanas pamats bija personas nodarbošanās, sociālais stāvoklis, piederība pie noteiktām politiskām un sabiedriskām organizācijām, turklāt deportācija skāra ne tikai konkrēto personu, bet arī tās ģimenes locekļus. Ārkārtīgi smagā darba un dzīves apstākļu, niecīgo pārtikas devu un slimību dēļ nometnēs mira vairāk nekā 3400 ieslodzīto Latvijas iedzīvotāju.
Izsūtījumu upuri ir pārcietuši citiem neiedomājamu un nesaprotamu attieksmi -- bez tiesas notiesāti, cietuši badu, aukstumu, pazemojumus, slimības, necilvēcīgu darbu un bailes. Vēsturiskās atmiņu liecības par to gadu šaušalīgajiem notikumiem saglabāja un nākamajām paaudzēm tālāk nodeva tie, kas izsūtījumu pārdzīvoja un atgriezās dzimtenē 1950. gadu vidū.
Izstādē “Likteņstāsti: pāri gadu tālēm” vienotā traģiskā liktenī savīti dažādu Daugavpils ģimeņu stāsti. Izstāde veidota no DNMM muzeja krājuma priekšmetiem, sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju un būs apskatāma līdz 30. novembrim.
