Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, tāpat kā daudzas citas kultūras iestādes, vēra vaļā savas durvis jūnija pirmās nedēļas nogalē – 5. jūnijā. Rotko centrs bija slēgts gandrīz vairāk nekā pusgadu, taču darbinieku un mākslinieku rosība šajā laikā neaprima. Laikā, kad Rotko centrs dzīvoja bez apmeklētājiem, tika uzlabotas izstāžu telpas, krāsotas sienas, kā arī veidota jauna pastāvīgā ekspozīcija. Sektors ieguva jaunu māksliniecisko veidolu, kas turpinās priecēt apmeklētājus līdz nākamā gada beigām. Kolekcijas izstāde “Atrasts kolekcijā” ir viena no lielākajām Marka Rotko mākslas centra bagātībām, ko radošā komanda gribējusi izcelt kā mākslas vērtību. Tā ir ļoti daudzveidīga medijos un formātos. To pārstāv gan Latvijas, gan ārvalstu mākslinieki, tostarp Daugavpilī dzimušie, taču emigrējušie mākslinieki, piemēram, Sigurds Vīdzirkste (ASV), gan Latgales un Daugavpils reģiona mākslinieki.
Pandēmijas laiks nebija tikai par un ap izstādēm, bet arī kopīgiem projektiem.
Rotko centra radošā komanda bija daļa no lielā projekta “Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027” (EKG 2027) pieteikuma sagatavošanas. Gan domājot par kultūras programmu, gan sagatavojot projekta pieteikumu, gan veidojot grafisko dizainu, kā arī aktīvi piedaloties dažādos koprades pasākumos, kurus organizēja „EKG 2027” darba grupa. “Līdzās esošajiem projektiem, tika veidoti pavisam jauni projekti,” stāsta Zane Melāne, Marka Rotko mākslas centra galvenā krājuma glabātāja. Tie bija un vēl joprojām ir skatītājiem un mākslas baudītājiem pieejami multimediāli stāsti par mākslu un māksliniekiem. Turpinot apmeklētāju un mākslas simbiozi, Z. Melāne atzīst, ka projekti un iniciatīvas ļāva nepārtraukt mākslas radīšanu un rādīšanu arī attālināti, tiešsaistē. Caur stāstiem un video Rotko centrs vēlējās iekļaut gan mākslas darbus, kas uz laiku tika slēgti, gan māksliniekus, kas ir saistīti ar mākslas centru. Īsuma par projektiem, kas ir pieejami Rotko centra sociālajos kontos
„Stāstu cikls sociālajos tīklos “Tuvāk: viena mākslasdarba stāsts””.
“Tie ir gan Rotko centra iniciēti stāsti, uzdodot jautājumus māksliniekiem, gan mūsu pašu veidoti stāsti par kādu no mākslas darbiem, kas bija „aizslēgtajās sienās”, kad apmeklētājiem ieeja bija liegta,” pauž Rotko centra pārstāve. Stāsti top latviešu, krievu un angļu valodā, kas apstiprina, ka mākslai un tās interpretācijai nav valodas barjeru.
Sarunu cikls “Gaiteņa sarunas” ar māksliniekiem, izstādēs eksponēto mākslas darbu autoriem.
Gaiteņu sarunu jautājumi māksliniekiem par mākslas darbu tapšanu, radošo iedvesmu, arī par privātās un profesionālās dzīves saplūšanu.
Video raidījumu cikls “MĀKSLA TE!”
Turpinājums iepazīstināt sabiedrību ar mākslu. Vairāk nekā desmit video intervijas ar māksliniekiem un kuratoriem, Šis raidījumu cikls tika uzsākts vēl pirms ārkārtējās situācijas un muzeju un kultūrvietu aizvēršanas.
Vēl viens iesākts projekts ir Rotko centra kolekcijas datu bāze, kas ir tapusi pandēmijas laikā.
“Protams, ļoti daudz laika un darba tika ieguldīts dažādu projektu sagatavošanā un īstenošanā,” atzīst Zane Melāne, taču tas bija viens no veidiem kā veiksmīgāk pārvarēt pandēmiju un apgūt papildus līdzekļus kultūras aktivitāšu īstenošanai. Tas ir veids un iespēja, kā paplašināt piedāvājuma un darbošanās klāstu, domājot arī par rītdienu un iespēju atgriezties “aci pret aci” ar skatītāju.
Projekti ir ieguvuši savu lasītāju/skatītāju auditoriju tiešsaistē. Cilvēki dalās un komentē arī sociālajos tīklos, gaida katru nākamo stāstu, video un mākslas darbu. “Mēs šīs aktivitātes noteikti turpināsim!” atzīst Z. Melāne.
Plānu maiņa pandēmijas dēļ.
Kā tas notika ar citām kultūras iestādēm, arī Rotko centra plāni tika ietekmēti šajā periodā. Mākslas projekti -- daļa atcelti, daļa -- pārcelti. Jau pandēmijas “pirmais vilnis” ieviesa sava veida korekcijas, pārceļot izstādes uz nākamo gadu. Taču nezuda iespēja organizēt laikmetīgās mākslas starptautiskā konkursa izstādi “Martinsona balva 2021”. Laikmetīgās keramikas mākslas darbi no visas pasaules tika nosūtīti uz Marka Rotko mākslas centru un tuvāko nedēļu laikā būs skatāmi mākslas centra mainīgo ekspozīciju izstāžu zālēs.
M. Rotko centra pārstāve atklāj, ka apmeklētājiem būs atvērtas daudz vairāk izstādes nekā bija plānots, jo radošā darbība zināmā mērā tiek vēl joprojām ierobežota. Nevar īstenot koncertus, piedāvāt telpas konferencēm, svinībām, kopradēm, tāpēc, pielāgojoties apstākļiem, tiek izmantotas iespējamās alternatīvas -- palielināts izstāžu skaits un telpu izmantojums.
“Apmeklētāju esamība Rotko centrā viennozīmīgi mainīja mūsu sajūtas un, protams, ikdienu atkal satiekoties”
Tāda priecīga atkalsatikšanās! Pēc pusgada pārtraukuma kultūras vietu pieejamība apmeklētājiem ir neierasta un neikdienišķa, sen neizjusta, taču sen vēlama. Pusgada laikā aktīvs un nerimstošs darbs notika tikai Rotko centra darbinieku ietvaros, taču tagad ir klātesoši arī apmeklētāji. Kas noteikti vienmēr ir un būs vērtība. Atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai un pateicoties Rotko centra plašajām telpām, tajā var atrasties līdz 100 cilvēkiem. Tāpēc svarīgi ir piebilst, ka apmeklētāju plūsmas nav tik lielas, lai kādam vajadzētu gaidīt, lai tiktu līdz mākslas darbu apskatei. “Apmeklētāji nāk, taču nav cilvēku burzmas. Mēs jebkuru sagaidām, nevienam nav jāstāv rindās vai jāatnāk vēlāk,” pozitīvi atklāj Z. Melāne.
Rotko centra pārstāvji cer, ka epidemioloģiskā situācija uzlabosies un būs iespēja ne tikai paplašināt apmeklētāju skaitu, bet arī izmantot gida pakalpojumus, uzņemt tūristus un rīkot seminārus, konferences un koncertus.
Māksla iziet ielās.
Rotko mākslas centra pagalmā uzbūvētā “Uzlādes -- izlādes siena” ieguva plašu popularitāti un cilvēku vēlmi to izmēģināt ne tikai vietējā mērogā, bet arī nacionālā. Tā ir radīta pandēmijas radīto dusmu, stresa un emociju novēršanai. Tas ir kaut kas nebijis un jauns ne tikai Daugavpilī, bet arī Latvijā un pat Baltijā. Tā ir viena no aktivitātēm, kas ir tapusi trešās laikmetīgās keramikas biennāles (mākslas sarīkojuma) ietvaros. Siena iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būs pieejama līdz oktobrim. “Ja siena izturēs, protams!” piebilst mākslas centra pārstāve. Rotko centra darbinieki bija pirmie, kuri izmēģināja “atbrīvoties no negatīvajām emocijām,” tādējādi iegūstot jaunu pieredzi.
Vai kultūras nozare pandēmijas laikā plūda pa straumi vai brīžiem grima nost?
Kultūras nozare pandēmijā bija un ir viena no cietušākajām. Taču Rotko centram svarīgs finansiālais balsts bija pērnā gada vasaras ieņēmumi, kas daļēji sedza pandēmijas zaudējumus. Būtisks atbalsts bija arī no Daugavpils pilsētas domes, kā arī no Valsts Kultūrkapitāla fonda dotācijām - atbalsts radošajām institūcijām. Kā arī projekti, kas tapa sadarbībā ar NVO, taču tikai daļa projektu tika atbalstīti. Zane Melāne atzīst, ka konkurence bija liela, jo tomēr visi esam vienlīdzīgā situācijā -- pandēmijas situācijā. “Spējām izdzīvot līdz pēdējam brīdim, kad mākslas centrs vēra savas durvis uz atkalsatikšanos ar cilvēkiem,” bilst Rotko centra galvenā krājuma glabātāja.
“Mūsu bagātība ir kolekcija, taču vēl viena no lielākajām bagātībām ir cilvēki! Saliedēts un pozitīvi noskaņots kolektīvs ar skatu uz radošiem problēmu risinājumiem. Tā noteikti ir vairāk nekā mana darba vieta. Tā ir vieta, kur realizēt savas iniciatīvas, neiedomājamākās ieceres. Smelties iedvesmu un radīt pašai!” Zane Melāne, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra galvenā krājuma glabātāja.
