Pirms nedēļas visos Latvijas reģionos notika pašvaldību vēlēšanas. Lai gan vēlētāju aktivitāte tajās bija zema, intriga neizpalika. Nu jau visas priekšvēlēšanu kaislības ir aiz muguras, balsošanas rezultāti, pilsētu un novadu jaunā sasaukuma deputāti ir zināmi. Avīzes „Latgales Laiks” reportiere uzzināja daugavpiliešu viedokli par vēlēšanu norisi, kā arī, vai viņi ir apmierināti ar to rezultātiem, vai viņu izraudzītie kandidāti ir ievēlēti pašvaldībā.
Regīna, celtņa vadītāja, pensijā: „Es nobalsoju un ar esmu apmierināta ar vēlēšanu rezultātiem. Protams, pilnīgi droši to apgalvot vēl ir pāragri, jo nav zināms, kurš kļūs par pašvaldības priekšsēdētāju un vai viņš būs šajā amatā arī pēc gada. Daugavpilī šis ir sarežģīts jautājums, uz kuru grūti atbildēt. Vēlētāju zemā aktivitāte, protams, nepriecē, taču tie, kuri gribēja piedalīties velēšanās, aizgāja un nobalsoja. Iespējams, daudzi baidījās iet uz iecirkni „kovida” dēļ, jo tagad par to visur raksta un runā.”
Andrejs, mehāniķis, pašlaik pensijā: „Vēlēšanās nepiedalījos, man nav piešķirtas šādas tiesības, lai gan esmu šeit piedzimis un strādājis. Vai tad es esmu vainīgs, ka mani vecāki 1953. gadā atbrauca celt Daugavpili? Vainīgs, ka esmu piedzimis par „neko”? Manuprāt, zemā vēlētāju aktivitāte daļēji saistīta ar to, ka šeit ir ļoti daudz nepilsoņu – cilvēku, kuriem nav tiesību balsot, lai gan daudzi no viņiem dzīvo šeit kopš dzimšanas. Es saņemu Latvijas pensiju, esmu nopelnījis, vismaz tā nav atņemta. Es domāju, ka varētu izdarīt tā, lai pastāvīgie iedzīvotāji balsotu pilsētas vēlēšanās, citādi sanāk, ka tādiem kā man nav balsstiesību.”
Zinaīda, bijusī Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas darbiniece pensijā: „Es mīlu Daugavpili, un lai tie, kas būs pie varas, ir cienīgi vadīt šo pilsētu! Esmu nepilsone, tāpēc nebalsoju, taču sekoju visam, kas notiek pilsētā. Jau ļoti sen dzīvoju Daugavpilī, pašlaik esmu pensijā, sāku strādāt 16,5 gadu vecumā. Gan strādāju, gan biju uzskaitē darba biržā, ir bijuši dažādi, arī smagi laiki, un ekonomiskajai situācijai ir svarīga nozīme. Gribas, lai būtu vairāk darbavietu cilvēkiem, kuri ir pirmspensijas vecumā, jo pati esmu bijusi šādā situācijā un zinu, kā tas ir un cik grūti ir būt bez darba. Lai gan šī ir mana pilsēta, man nav balsstiesību. Mazliet žēl, ka nedrīkstu piedalīties vēlēšanās, bet – kā ir, tā ir.”
Jeļena, bezdarbniece: „Balsoju par savu klasesbiedru un esmu priecīga, ka viņš tika ievēlēts! Ar vēlēšanu rezultātiem esmu apmierināta, tagad deputātiem laiks ķerties pie darba. Vērošu, kas un kā mūsu pilsētā uzlabosies un mainīsies. Balsoju pa pazīstamu cilvēku, taču ievēroju, ka šogad bija visai maz aģitācijas. Partiju pārstāvji maz stāstīja par saviem plāniem, programmām. Daudz ko gribētos mainīt, taču, manuprāt, daudz kas atkarīgs ne tikai no mūsu domes, bet arī no valsts nostājas.”
Olga, medicīnas darbiniece, pensijā: „Esmu no Dagdas un balsoju tur. Arī pie mums vēlētāju aktivitāte bija ļoti zema. Un, godīgi sakot, izvēle, par ko balsot, bija visai maza, jaunu partiju nebija – visas jau zināmas. Tie, par kuriem balsoju, iekļuva domē, un mani tas priecē. Ko tur daudz runāt – apmierināti vai neapmierināti, kā aģitēja, tā iedzīvotāji arī nobalsoja. Kam vairāk balsu, tas arī uzvarēja.”
Janīna, fasētāja, pašlaik pensijā: „Ar vēlēšanu rezultātiem esmu apmierināta! Par ko balsoju, tas arī uzvarēja. mans kandidāts ir aktīvs un mērķtiecīgs cilvēks. Viņš, būdams pašvaldības vadītāja amatā, paspēja daudz ko paveikt, domāju, ka arī šoreiz parādīs sevi no labākās puses. Taču apbēdina tas, ka vēlētāji bija tik pasīvi, turklāt visās Latvijas pašvaldībās. Nesaprotu, kāpēc cilvēki ir tik neaktīvi, jo daudz kas ir atkarīgs no pašiem. Varbūt, cilvēki aizsēdējušies mājās un vairs nekam netic, kļuvuši apātiski?”
