Veselības inspekcija peldsezonas laikā ik mēnesi veic peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes. Publicētie dati liecina, ka jūnijā pārbaudītas 57 oficiālās peldvietas. Kvalitātes pārbaude svarīga ir ne tikai tāpēc, lai peldvietas būtu drošas cilvēkiem, bet arī ūdeņos mītošajām zivīm. Visas upes un ezerus var iedalīt divās galvenajās grupās atbilstoši tam, kādām zivju sugām tie ir vairāk piemēroti -- lašveidīgo zivju ūdeņi un karpveidīgo zivju ūdeņi, taču Latgalē sastopami ir tikai karpveidīgie zivju ūdeņi. Ūdens kvalitāte ir būtisks ekosistēmas attīstības faktors, tāpēc arī cilvēka klātbūtnei ir jābūt pozitīvi ietekmējošai, nevis piesārņojumu veicinošai.
Ūdens kvalitāte peldvietās
Daugavpilī ūdens kvalitātes paraugi tika nolasīti Lielajā Stropu ezerā (pilsētas peldvieta un “Stropu vilnis”) un Šūņu ezerā. Svarīgi piebilst, ka Šūņu ezera peldvieta 2018. gadā bija ar zemāko, taču pietiekamu kvalitātes rādītāju no visām 57 peldvietām. Augšdaugavas novadā (bijušais Daugavpils novads) ūdens kvalitātes rādītāji tika nolasīti Višķu tehnikuma ciema peldvietā -- Luknas ezerā. Šīs peldvietas nav aizliegto peldvietu sarakstā, līdz ar to tā atbilst prasībām un tajā ir atļauts peldēties. Taču pārējās ūdenstilpēs, kas ir neoficiālas peldvietas, ūdens paraugu ņemšanu nodrošina Daugavpils vai kāda cita konkrēta pašvaldība par saviem līdzekļiem.
No neoficiālajām peldvietām nav ieteicams peldēties Stropaka ezera peldvietā, kur mikrobioloģiskais piesārņojums jeb fekālā piesārņojuma indikatororganisma E. coli rādītājs ir 2000, taču pārējām peldvietām tas svārstās no 0 līdz 99. Šīs pārējās neoficiālās peldvietas -- Rugeļu ūdenskrātuve, Porohovkas ezers, Zirgu ezers, Gubiščes ezers un Lielais Trijkārtu ezers -- nodrošina vismaz pietiekamu ūdens kvalitāti, kas neapdraud peldētāju veselību.
No Latvijas peldvietām aizliegts peldēties Engures novada Abragciema pludmalē, kur tika konstatēts liels mikrobioloģiskais piesārņojums, ziņo Veselības inspekcija.
Vides speciālists, biologs Normunds Kadiķis stāsta, ka peldūdeņu mikrobioloģiskā kvalitāte ir svarīgākais faktors, kas var ietekmēt cilvēku veselību, uzturoties ūdenī. Mikroorganismi nav saskatāmi ar neapbruņotu aci, tāpēc dzidrs ūdens var šķist kvalitatīvs, taču tā ne vienmēr ir, tāpēc iedzīvotājiem ieteicams sekot līdzi oficiālo un neoficiālo ūdenstilpju kvalitātes rādītājiem Veselības inspekcijas interneta tīmekļvietnē vi.gov.lv.
Ūdens kvalitātes nozīme ūdens iemītniecēm -- zivīm
Saldūdens piesārņojums un tā kvalitāte ietekmē ne tikai cilvēkus, bet arī ūdenī mītošās zivis. Tā kā visas savas organisma funkcijas zivis veic ūdenī, to elpošana, barošanās, augšana, vairošanās un citas darbības ir atkarīgas no ūdens kvalitātes un tā fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām. No kvalitātes ir atkarīgi zivju attīstības panākumi un iespējamās neveiksmes.
Tieši ķīmiskie, vides faktori un piesārņotība ir cēloņi, kas ierobežo zivju audzēšanu un to izmantošanu komerciāli. Tāpēc liela nozīme ir ūdenim, kurā mīt attiecīgās zivis vai no kura tiek ņemts ūdens, lai zivis uzturētu, audzētu. Tas ir upju un ezeru ūdens, gruntsūdens un centralizēto ūdensvadu, kā arī aku un avotu ūdens, kurš tiek uzskatīts par augstas kvalitātes ūdeni.
Ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus veic saldūdeņos, kuri ir prioritārie zivju ūdeņi. Tos iedala lašveidīgajos un karpvaidīgajos zivju ūdeņos. Lašveidīgie dabiskajās ūdenstilpēs Latgalē nav sastopami tieši HES un ūdens īpašību dēļ, taču karpveidīgie zivju ūdeņi gan. Tajos dzīvo vai vismaz ir iespējams nodrošināt karpu dzimtas zivju, līdaku, asaru un zušu eksistenci. Šos ūdens paraugus veic, lai pārliecinātos par prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes atbilstību prasībām un to, ka nav apstākļu, kas varētu radīt kāda veida kaitējumu zivju populācijai. Svarīgi izcelt, ka, izvērtējot kvalitāti, netiek ņemti vērā paraugi, kuru neatbilstību parametriem ir izraisījuši pavasara plūdi vai kādas dabas katastrofas.
Cilvēks ir klātesošs ūdens piesārņojuma radīšanā
Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) pētījumu dati par piesārņojumu liecina, ka augstāks piesārņojums ir tieši upēs, kas ir vairāk apdzīvotākas. Tā ir gan mikroplastmasa, gan farmaceitiskas vielas, kuras visvairāk ir novērojamas vietās, kur ir liela apdzīvotība ūdens tuvumā, piemēram, pie Daugavas. LHEI pārstāve Ieva Putna-Nīmane skaidro, ka tie ir tā saucamie pilsētas putekļi, kuri veidojas dažādu lietu dilšanas rezultātā pilsētas vai apdzīvotu vietu teritorijās, piemēram, no apģērbiem, iepakojumiem, auto riepām. Ar atmosfēras palīdzību šīs mikroplastmasas daļiņas pārvietojas tālāk, tostarp uz upēm un ezeriem, vēlāk nokļūstot arī jūrā.
Atpūtas vietas
Atpūtas vietas ir svarīgs aspekts, kur piesārņojumam nav tālu jāpārvietojas, tas uzreiz nonāk ūdenī. Cilvēku atstātie atkritumi saules, vēja un citu faktoru ietekmē sadalās mazos gabaliņos, veidojot mikroplastmasu un nokļūstot ūdenstilpēs.
Notekūdeņi -- vēl viens veids, kā piesārņojums nonāk upēs
Mūsdienās liela daļa piesārņojuma notekūdeņos tiek novērsta ar attīrīšanas staciju palīdzību, taču tik un tā gan mikroplastmasa, gan farmaceitiskās vielas nokļūst notekūdeņos, kas tek līdz lielākām ūdenstilpēm. Farmaceitiskās vielas jeb medikamenti ir grūti degradējami, līdz ar to vidē saglabājas ilgi.
Daba ir jāsargā, ūdenstilpes -- arī
Lai gan liela daļa atkritumu (makroplastmasa) nenonāk ūdenstilpēs, ja vien mēs to nedarām apzināti, taču mikroplastmasa gan. Mikroplastmasa, kā jau iepriekš tika minēts, nav pamanāma, līdz ar to vieglāk pieejama dzīvajiem organismiem, tostarp zivīm. Plastmasa dabā nenoārdās dabiskā veidā, bet gan sadrūp mazākos gabaliņos. Pētījumi liecina, ka ūdens iemītniekiem īpaši bīstamas ir farmaceitiskās, jo satur aktīvās vielas, kas spēj mainīt pat zivju uzvedību un dzimumu, piemēram, antidepresanti un hormonālie medikamenti. Līdz ar to tas rada izmaiņas ekosistēmas būtībā, mainot, piemēram, zivju plēsēju un upuru attiecības.
Tāpēc ir svarīgi domāt, ko un kur mēs atstājam (atkritumus) un kā tas negatīvi var ietekmēt dzīvos organismus. Vai tava darbība “iet roku rokā” ar dabu vai pret to?!
