Daugavpils novada Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms pieder tai vadītāju kategorijai, par kuriem saka "nācis no tautas". Arī šodien, pēc diviem pilnvaru termiņiem pagasta vadītāja amatā, viņš nav "birokratizējies", J. Promam, kurš dzimis un dzīvo Višķu pagastā, nav kļuvušas vienaldzīgas novadnieku problēmas un likteņi. Viņš mīl savu dzimto pusi nevis vārdos, bet darbos, apliecinot to katru dienu ar sava darba rezultātiem. Un vēl -- Jānim piemīt kāda ierēdņiem ne visai raksturīga īpašība -- viņš neuzskata par apkaunojumu ņemt rokās slotu, ja to prasa apstākļi, un strādāt plecu pie pleca ar saviem padotajiem.
Vienkāršs un komunikabls
Jānim Promam ir 47 gadi, viņš dzimis Višķu pagastā. Māte Lidija strādāja Špoģu vidusskolā par ķīmijas un fizikas laboranti, bet tēvs Jānis --- PMK-9 par melioratoru.
Pēc Špoģu astoņgadīgās skolas absolvēšanas Jānis iestājās Višķu lauksaimniecības tehnikumā mehanizācijas nodaļā. Saņēmis diplomu, viņš kādu laiku strādāja par sētnieku, pēc tam katlumājā, savulaik bija kombainiera palīgs, traktorists un šoferis, vārdu sakot, izgāja visus lauku dzīves posmus, un, pamataojoties uz šo pieredzi, Jānis tagad secina: "Jebkurš darbs ir godājams, ja tas tiek veikts no sirds, prasmīgi un cilvēku labā."
Pēc tam Jānis Rīgā pabeidza biznesa augstskolas "Turība" Juridisko fakultāti. Strādāja par Višķu pagasta padomes izpilddirektoru. Runājot par šo savas darbības posmu, viņš ar pateicību atceras bijušo pagasta vadītāju Jāni Kudiņu – strādājot kopā ar viņu, J. Proms uzkrāja zināšanas un pieredzi.
Tad Jānis Proms pieteicās pagasta pārvaldes vadītāja amatam: "Mana kandidatūra tika apstiprināta, un es sāku pildīt savus pienākumus. No iepriekšējā darba es jau zināju, kas un kā darbojas, kā veidojas, tāpēc, sēžoties priekšsēdētāja krēslā, es nejutu iekšējas bailes. Turklāt man bija laba, zinoša komanda, kopā ar kuru strādāju arī tagad."
Jānis ir precējies. Sieva Elita strādā Daugavpilī, dēls Sandis mācās Rēzeknē par mārketinga speciālistu, bet meita Zane šogad ies 6. klasē. Sandis absolvējis Špoģu Mūzikas un mākslas skolas ģitārspēles klasi, savukārt Zane turpat mācās dziedāšanu.
Pagasta vadītājs un viņa ģimene dzīvo parastā lauku mājā, pret kuru viņš nomainīja labiekārtotu dzīvokli, kurā, kā atzīst Jānis, bijis šauri gan ķermenim, gan garam. Jānis savu māju sauc par miera ostu un laimes salu.
Višķu pagasta pārvaldes vadītāja mašīna ekspluatācijā ir jau krietnu laiku. Zemes ir pietiekami – veseli 7 hektāri, tiesa, Jānis šajā platībā pats neko neaudzē, dodot priekšroku darbam pagasta pārvaldē. Lai atpūstos, Jānis dodas makšķerēt -- noteikti ar spiningu, ar kuru viņš ķer līdakas. Lielākā Višķu ezerā noķertā līdaka svēra gandrīz 8 kilogramus.
Dzīves vienkāršība un nepretenciozitāte, šķiet, atbilst viņa raksturam un saziņas veidam ar cilvēkiem – Jānis Proms ir komunikabls un atvērts. Rodas iespaids, ka jūs jau ilgu laiku pazīstat šo cilvēku un tāpēc ātri atrodat ar viņu kopīgu valodu.
No putna lidojuma
Tūlīt pēc mūsu iepazīšanās Jānis piedāvā palūkoties uz apkaimi no putna lidojuma -- Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas augstākā punkta. Šis dievnams uzcelts no akmeņiem pirms 100 gadiem. Jānis ir dziļi reliģiozs cilvēks un atzīst, ka ticība Visvarenajam Dievam mudina viņu veikt labus un vajadzīgus darbus cilvēku labā un pat stiprina viņa pārliecību par rīcības pareizību.
Mācītājs nesastopam, tāpēc ņemam viņa mājā atslēgu, atveram dievnamu un ejam iekšā. Pārsteidzoša skanoša tukšuma un, vienlaikus, -- varenības sajūta. Jānis rāda ērģeles un stāsta, kā tās darbojas. Un tad mēs kāpjam pa šaurām, stāvām akmens kāpnēm, līdz sasniedzam baznīcas augstāko punktu. Godīgi sakot, es nekad mūžā neesmu piedzīvojis šādas emocijas! No augšas, gluži kā uz delnas, paveras fantastiski skaistas dzimtā novada un pagasta ainavas. Sarunā ar mācītāju Andreju Aglonieti uzzinām, ka, neskatoties uz pagasta palīdzību dažu remonta un atjaunošanas darbu veikšanā, tāpat viss vēl nav izdarīts. Pirmkārt ir jāsalabo grīda un jumts, kurš nav krāsots gandrīz trešdaļu gadsimta: "1939. gadā jumts aizdegās no zibens spēriena. Pēc tam to salaboja, bet nu jau ir pagājuši vairāk nekā 80 gadi, tagad jumts turas uz „goda vārda”.” Runājam ar mācītāju Andreju Aglonieti par Dievu un pasaulīgām lietām. Viņš kalpo baznīcā vairāk nekā 40 gadus un ir autoritāte draudzes locekļiem. Jānis uztur ar mācītāju ciešas draudzīgas un lietišķas attiecības, sniedz dievnamam palīdzību. Izņemot šo baznīcu, pagastā ir arī citu konfesiju dievnami. Visi labi satiek un ciena cits cita reliģiju un tradīcijas.
Sarunā par šīs vietas vēsturi, uzzinu, ka senāk ebreju tirgotāji pagastā turēja vairāk nekā 100 mazumtirdzniecības vietas -- veikalus. Uzzinot, ka tolaik šeit bijusi tāda pārpilnība, tagad atliek vien par to nobrīnīties. "Nesen mēs sākām veidot sakarus ar ebreju diasporas pārstāvjiem, kas dzīvo Vācijas pilsētā Osnabrikā, kur es esmu vairakkārt bijis. Tur dzīvo Baruhs Čauskins, kura vecmāmiņa ir dzimusi Višķos. Bija ieplānots, ka šovasar pie mums atbrauks atpūsties bērni no Osnabrikas, taču „kovids” visu izjauca," stāsta Jānis.
Jaunieši uzņemas iniciatīvu
Višķu ezera krastā Jānis pastāstīja, ka, pateicoties trīs jauniešu biedrību izstrādātajiem projektiem, tika piešķirti līdzekļi, par kuriem izdevās mežonīgu, krūmiem aizaugušo krastu pārvērst atpūtas zonā ar visu atbilstošo infrastruktūru: laivām, katamarāniem, piestātni, peldvietu, ģērbtuvēm un citiem pludmales atribūtiem. Par naudu, kura saņemta par makšķerēšanas licenču izsniegšanu, tika iegādātas 10 laivas.
Pagastā ir skaists stadions, tenisa korts, estrāde ar lielu vietu skaitu. Jānis sūkstās, ka, diemžēl, pandēmija uz laiku ir uzlikusi veto pagasta kultūras dzīvei.
Višķu pagastā darbojas 3 vokāli instrumentālie kolektīvi, kuros piedalās dažāda vecuma iedzīvotāji – jaunieši, vidēja un vecāka gadagājuma ļaudis. Špoģu Mūzikas un mākslas skolas direktors Andrejs Repins veic lielu darbu, organizējot koncertus un pasākumus. Kolektīvi, kuri daudzkārt piedalījušies dažādos vieskoncertos, tostarp ne reizi vien apmeklējuši festivālu "Slavjanskij Bazar" Vitebskā, ar panākumiem uzstājas arī uz savas skatuves.
Jānis Proms atzīst, ka bez jauniešiem aktīva kultūras un sabiedriskās dzīve pagastā nebūtu iespējama. Jaunajai paaudzei ir jauniešu centrs, kuru vada darbīgs un aktīvs organizators Jānis Briška. "Agrāk jauniešiem nebija savu telpu. Vasarā viņi pulcējās estrādē. Bet kur lai paliek ziemā? Tāpēc mēs izremontējām telpas, radot piemērotus apstākļus," gandarīts saka Jānis.
Cilvēki atgriežas
Senāk pagastā dzīvoja vairāk nekā 3000 cilvēku, tagad – vien 1680. Tomēr, neskatoties uz to, brīvu dzīvokļu pagastā gandrīz nav -- tas liecina, ka Špoģu un Višķu ciemā apmetušies cilvēki, kuri vēlas šeit dzīvot un strādāt. Tas nozīmē, ka ir radīti apstākļi, kas piesaista un motivē cilvēkus, un pagastam tas ir liels pluss.
Jānis labi saprot, ka cilvēki nedzīvo „paši par sevi” -- ar viņiem ir jāsadarbojas: jārisina problēmas, jāreaģē uz sūdzībām un pretenzijām, visbeidzot, jāpalīdz risināt saimnieciski un sadzīviski jautājumi un, ja nepieciešams, jāsniedz sociālā palīdzība: “Tāpēc jau es esmu šajā amatā, lai risinātu cilvēku problēmas. Tas ir jautājums par sapratni un atbildību. Ja jūs to ignorēsiet, tad šajā amatā ilgi neaizkavēsieties. Iedzīvotājiem es esmu kā uz delnas, mans darbs ir labi redzams, tostarp arī kļūdas un trūkumi, kā arī pozitīvie aspekti."
Pagastā ir liela komunālā saimniecība ar nepieciešamo tehniku un zinošiem darbiniekiem. Daudzi lauku zemes ceļi ir salaboti, izbūvēti jauni, it īpaši -- uz Vīgantu ciemu, apdzīvotās vietās ierīkots apgaismojums.
Pagastā ir divas pilnībā atjaunotas katlumājas. Kopš pagājušā gada tās darbojas automātiskajā režīmā bez operatoriem. Jānis parādīja vienu no tām – supermoderno. Ārēji neuzkrītošā pelēkas krāsas būve ir sava veida milzīgs konteiners. Bija grūti iedomāties, ka šeit nav kurinātāja, kurš met krāsnī akmeņogles vai malku, vai speciālista, kurš kontrolē mazuta sadegšanu un temperatūru katlos.
Šajā sistēmā tiek ielādēta šķelda, tālākais process ir automatizēts. Pagasta bilancē ir Višķu tehnikums, 90 dzīvokļu māja un vairākas mazākas mājas. Šī nekustamā īpašuma uzturēšana ir jākontrolē, nepieciešami līdzekļi tā uzturēšanai pienācīgā stāvoklī, lai to varētu izmantot.
Problēma numur viens
Jānis bilst, ka problēmas ir vienmēr, tās katru dienu tiek risinātas darba kārtībā, bet vissvarīgākā no tām ir padomju mantojuma objekta -- mazuta stacijas un tās rezervuāru radīto seku – mazuta dīķa likvidēšana. Šis objekts tiešā veidā apdraud ne tikai pagasta, bet arī reģiona ekoloģiju, jo indīgi šķidrumi draud iesūkties gruntī un nokļūt ezeros un upēs: “Ja mēs tagad neatrisināsim šo tik aktuālo jautājumu, tas kļūs par problēmu nākamajām paaudzēm. Eksperti objektā pētīja naftas produktu noplūdi gruntī. Par laimi, padomju laikos tikusi ierīkota kvalitatīva izolācija.
Tas ir liels projekts šī bīstamā objekta likvidēšanai 1 500 000 eiro vērtībā. Tas jau ir apstiprināts, un mēs aktīvi iesaistīsimies tā īstenošanā. Mūsu darbu uzraudzīs Eiropas Savienības un Norvēģijas pārstāvji, kas nodrošināja tehnoloģiju un ierīces darbu veikšanai."
Jānis parādīja šo "bumbu" ar laika degli, kura atrodas krūmu aizsegā, taču caur tiem vīdēja mazuta dīķis, milzīga cisterna un zemē ierakti rezervuāri, kuros līdz par šim laikam atrodas agresīvais šķidrums.
Otra problēma ir vecas ēkas un objekti, tie gandrīz visi ir izpirkti, taču īpašnieki tos nav sakārtojuši, kā to prasa likums. Vadītājs saprot, ka ne visu var izdarīt ātri un viegli, tāpēc cenšas uzturēt sakarus ar īpašniekiem, lai atgādinātu par viņu pienākumiem. Atvadoties, Višķu pagasta pārvaldes vadītājs sacīja, ka piedalīsies vēl vienā nozīmīgā pasākumā -- zandartu mazuļu palaišanā Višķu ezerā. Šiem nolūkiem no Latvijas Zivju fonda tika piešķirti 6 tūkstoši eiro.
Jānim Promam darbā nav sīkumu, viņam, saskaņā ar paša nerakstītajiem noteikumiem, jābūt klāt tur, kur cilvēki dara savu darbu. Un viņam kā pagasta pārvaldniekam ir jākontrolē tā kvalitāte. Citādi nedrīkst būt.
