Kā zināms, šī gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums -- līdzšinējo 119 pašvaldību vietā tika izveidotas 43 jaunas pašvaldības, iedalot Latvijas teritoriju 7 valstspilsētās, ieskaitot Daugavpili un Rēzekni, un 36 novadu pašvaldībās. Atbilstoši reformai Ilūkstes un Daugavpils novads apvienojās un tapa Augšdaugavas novads. Lai gan Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) lēmums paredz, ka Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam neatbilst Satversmei, līdz nākamajam ST lēmumam pašvaldībām ir jāstrādā un ūdeņi jaunajā novadā ir jāapsaimnieko. Darbs neapstājas.
Sarunā ar Augšdaugavas novada pašvaldības (līdzšinējās Daugavpils novada domes) Dabas resursu nodaļas vadītāju Jolantu Bāru uzzinām, ka bijušajā Ilūkstes novadā nebija neviena speciālista, kas bijušajā pašvaldībā atbildētu par upju un ezeru apsaimniekošanu un ekoloģiskās kvalitātes uzraudzību tai piederošajā teritorijā. Taču zināmas funkcijas ir nodotas pagasta pārvaldēm, kas ietver praktiskās lietas, uzturot publiskos un privātos ūdeņus. Līdz ar to pieaug bijušā Daugavpils novada vides pārvaldības speciālista darba apjoms un paplašinās uzraudzībā esošās teritorijas, kā arī ūdeņi, kuri tiek dalīti ar blakus pašvaldībām. Jolanta Bāra atzīst: “Daugavpils novada publisko ūdeņu apsaimniekošanas speciālistam Valērijam Ašķeļaņecam būs jāuzņem virsvadība un koordinēšana paplašinātā Augšdaugavas novada teritorijā.” Šobrīd viss tiek “salikts pa plauktiņiem” un veidota jauna dokumentācija, tiek plānots, kā tiks organizēta ūdens apsaimniekošana pēc reformas, tāpēc darba apjoms pieaug.
Sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām, ar kurām tiek dalīti kopīgi ezeri un upes
Viens no ezeriem, kuru Augšdaugavas novads dala ar kaimiņiem -- Preiļu novadu -- ir Vīragnas ezers Dubnas pagastā. Vīragnas ezeram ir izstrādāti ekspluatācijas jeb apsaimniekošanas noteikumi, kurus pasūtīja bijušais Daugavpils novads, taču tos ir apstiprinājuši abi novadi. “Mums ir kopēji noteikumi, pēc kuriem vadīties, ko ir ieteikuši speciālisti un zinātnieki,” stāsta Dabas resursu nodaļas vadītāja. Šie noteikumi paliek spēkā arī pēc reformas. Arī privātajiem ezera apsaimniekotājiem ir idejas un plāni, ko darīt ar ezera teritoriju, taču apsaimniekošanas noteikumi paliek nemainīgi tuvākajos piecos gados kopš noteikumu apstiprināšanas.
Tie paredz gan zivju mazuļu laišanu ūdenī, apsaimniekošanu un rūpēšanos par ūdens kvalitāti. Tiek piebilsts, ka nav plānotas nekādas ūdens līmeņa izmaiņas, kas kādā veidā ietekmētu vienu vai otru iesaistīto pašvaldību. “Kontroli pār ezeriem veic licencētās makšķerēšanas organizētāji un līdzšinējais Daugavpils novads, tāpēc cieša novadu sadarbība līdz šim nav bijusi nepieciešama,” stāsta J. Bāra.
Taču Lielā Kalupes ezera, kuru novads dala ar Vārkavas novadu, tikai salīdzinoši maza daļa (15 hektāri no 185) atrodas Augšdaugavas novada teritorijā. Te ciešāk sadarbojas tieši zvejnieki. Novadi ir noslēguši vienošanās par tīklu limitu sadali, jo Ministru kabineta (MK) noteikumi paredz konkrētu metru skaitu, cik tīklu zvejniekiem drīkst būt ezerā. Ja ezers ir uz robežas, tad ir nepieciešama vienošanā -- tā tika noslēgta pagājušajā gadā. Dabas resursu nodaļas vadītāja atzīst, ka no novada teritorijas piekļuve ezeram ir ierobežota, tāpēc zvejnieki izmanto iespēju laist tīklus no Vārkavas novada puses, ko paredz vienošanās.
Līdz šim īstenotie un plānotie upju un ezeru apsaimniekošanas pasākumi
Upju un ezeru ekoloģiskās kvalitātes saglabāšanas pasākumi turpināsies kā līdz šim, atzīst novada domes pārstāve. Katru gadu novada dome gatavo ezeru ekspluatācijas noteikumus un seko līdzi zinātnieku rekomendācijām, lai uzturētu ekoloģisko kvalitāti. Ūdeņos galvenokārt tiek ielaisti plēsīgo zivju mazuļi – zandarti un līdakas, kas uztur to ūdens kvalitāti. “Ezeram ir labi, ja ir vairāk plēsīgo zivju,” atzīst Jolanta Bāra.
Ekosistēma tiek uzturēta, ja plēsīgās zivis izēd zālēdājzivis un saglabā to līdzsvarā. Šie pasākumi tiek īstenoti ik gadu. Tos atbalsta Zivju fonds, kuram novada dome katru gadu iesniedz projektus. Lielākā daļa projektu iegūst fonda atbalstu, mazuļi tiek iegādāti un ielaisti ūdenī.
Zivju mazuļi tiek ielaisti ūdeņos vasaras vidū, jūlijā. Tā kā šobrīd ir ekstremāls karstums, zivis tiks ielaistas vēlāk, kad mazināsies atmosfēras un ūdens temperatūra. Zemākā temperatūrā zivju mazuļiem ir drošāka vide izdzīvošanai.
Par Zivju fondu
Zivju fonds nodrošina līdzekļus zinātniskiem pētījumiem, kuri ir saistīti ar zivju resursu izpēti, piesārņojuma un dažādas saimnieciskās darbības ietekmi uz zivju resursiem, to atražošanu un aizsardzību. Līdz ar to fonds atbalsta valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības, kuru projektu mērķi atbilst Zivju fonda mērķiem un realizācijas uzdevumiem -- zivju resursu izmantošana un aizsardzība. Fondu veido dotācija no vispārējiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem (arī ārvalstu). Šie ieņēmumi veidojas no kompensācijām un naudas sodiem par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, maksas par zvejas tiesību nomu un izmantošanu, kā arī ieņēmumu daļa rodas no maksas par publisko un citu ūdenstilpju nomu, kurās zvejas tiesības pieder valstij.
Valsts atbalsts projektiem
Lielākā daļa projektu, ko iesniedz izskatīšanai, iegūst fonda atbalstu, zivju mazuļi tiek iegādāti un ielaisti ūdenstilpēs.
Augšdaugavas novada ezeri
Apvienojoties abiem novadiem vienā, Augšdaugavas novadā šobrīd ir 29 publiskie ezeri un 12 ezeri, kuros zvejas tiesības pieder valstij. 32 no novadā esošajiem publiskajiem ezeriem un ezeriem, kuros zvejas tiesības pieder valstij, ir bijušā Daugavpils novada teritorijā. Kopā Daugavpils novada teritorijā ir 50 ezeri, ieskaitot privātos. Tikai 9 no publiskajiem ezeriem atrodas līdzšinējā Ilūkstes novada teritorijā, kas, protams, platības ziņā ir mazāka.
