Vietējo pašvaldību vēlēšanas ir notikušas, jaunā sasaukuma deputāti ieņēmuši savas vietas un ir sācies darbs. Laikraksta "Latgales Laiks" reportiere jautāja daugavpiliešiem, ko viņi sagaida no jaunās pilsētas domes.
Ludmila, pensionēta bērnudārza darbiniece: “Būtu jauki, ja uzstādītu auksta ūdens un auksta gāzēta ūdens automātus (līdzīgi kā kafijas automātus). Būtu lieliski, ja darbotos kinoteātris. Tagad ir saistībā ar "Covid-19" ieviesto ierobežojumu laiks, un Daugavpilī nav funkcionējoša kinoteātra, bet gribas, lai nākotnē tas darbotos. Esmu ievērojusi, ka pilsētā ne visur tiek rūpīgi laistītas puķes. Centrā tās aplaista, bet tālāk no centra daudzas skaistas puķes nokalst, jo ir aizmirstas. Ir jāpievērš lielāku uzmanību arī cilvēkiem ar invaliditāti. Es nerunāju par lieliem pabalstiem, bet svētkos varētu palutināt ar dāvanu. Kad atceras, sirds kļūst priecīgāka."
Valentīna, tirdzniecības darbiniece, pašlaik pensijā: “Gribas, lai pagalmā starp Dobeles, Puškina un Jelgavas ielu tiktu salabots ceļš. Esmu vērsusies domē šajā jautājumā, tur pateica, ka salabos, bet pēc tam notika pārvēlēšanas un to aizmirsa. Četru māju atkritumu konteinerus brauc iztukšot smags atkritumu vedējs, kas ar laiku arī sabojāja ceļu. Kad uznāk lietavas, pagalms applūst. Lietus ūdens kanalizācija ir salabota, tāpēc pagrabi un garāžas vairs neapplūst, bet kaut kas, acīmredzot, nav pabeigts tā, kā vajadzētu. Lietavu laikā pludo viss pagalms, ūdens stāv vairākas dienas. Es nevaru saprast, kāpēc pie mums tika nozāģēti daži labi koki. Arī šajā jautājumā mēs vērsāmies vietējā pašvaldībā, kur mums atbildēja, ka zemē ir ierakts gāzes vads, bet tas taču „nevijas” gar visām mūsu pagalma mājām. Tagad daudziem dzīvokļiem nav ēnas, ko radīja koki, saule nežēlīgi cepina, žēl arī koku, turklāt mums neviens nejautāja, vai tie ir jāzāģē vai nē."
Jūlija, sociālā darbiniece: „Ir jāsamazina apkures tarifs. Strādājot ar trūcīgiem cilvēkiem un tiem, kam ir mazas pensijas, esmu ievērojusi, ka komunālie pakalpojumu maksājumi viņiem ir sāpīga tēma. Lielākā daļa viņu naudas tiek tērēta apkurei. Ja cilvēkam ir maza pensija, tad viņam var nākties atdot gandrīz pusi no saviem ienākumiem, lai apmaksātu komunālo pakalpojumu rēķinus, bet viņam taču jānopērk arī pārtika, zāles. Es saprotu, ka to ir grūti panākt, ka tas ir valstisks jautājums, taču es gribētu, lai maksa par apkuri mūsu pilsētā tiktu samazināta."
Dana, strādā sociālajā jomā: „Es vēlos, lai mūsu pilsētā būtu vairāk sporta laukumu pusaudžiem. Maziem bērniem ir daudz rotaļu laukumu, bet pusaudžiem -- maz. Piemēram, apavu kombināta mikrorajonā ir viens šāds laukums, pusaudži to sauc par "kasti". Pēc tam, kad vecā basketbola laukuma vietā tika uzstādīti āra trenažieri, tur pulcējas pusaudži. Turklāt viņiem ir sava šī laukuma „WhatsApp” grupa. Liels paldies tiem, kas uzbūvēja šo laukumu. Ja kāds pasaka, ka tas ir bērnu rotaļu laukums, pusaudži izlabo -- nevis bērnu, bet gan sporta laukums. Līdzās atrodas arī futbola laukums. Pusaudži pastāstīja, ka pieaugušie vāc parakstus, lai nojauktu šo futbola laukumu un tā vietā ierīkotu autostāvvietu, bet es vēlos, lai tas nenotiktu. Vēl gribas, lai brīvlaikā pusaudžiem būtu vairāk algotu darba vietu. Pajautājiet pašiem pusaudžiem un uzzināsiet, cik tas viņiem ir svarīgi un cik grūti ir ieņemt rindu, lai pieteiktos vasaras darbiem."
Polina, pensionēta grāmatvede: „Mani viss apmierina. Es gribētu lielāku pensiju, bet šī vēlēšanās ir domāta valstij. Es devos pensijā laikā, kad bija mazs pensiju indekss, un man nepaveicās. Tādu pensionāru kā es ir ļoti daudz. Ceļi un pagalmi -- šī tēma ir bijusi aktuāla kopš neatminamiem laikiem, tur neko nevar darīt. Kamēr salabo vienā vietā, citur viss jau ir "sabrucis". Taču kopumā esmu apmierināta, tik lielā pilsētā viss ir skaisti un mierīgi. "
