Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2022. gada 26. maijs
Ceturtdiena
Eduards, Edvards, Edvarts, Varis
+17.0 °C
daļēji mākoņains

Ekonomikas ministrs: uzņēmēju atbalstam paredzēti 100 miljoni jaunu produktu izstrādei

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, turpinot reģionālo vizīšu ciklu, 28. un 29. jūlijā apmeklēja Latgali, lai klātienē tiktos ar reģiona uzņēmējiem, pārrunātu viņiem aktuālos jautājumus, informētu par jaunajām atbalsta programmām uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējas veicināšanai, kā arī reģionālās nevienlīdzības mazināšanai.

Latvijas ekonomikas ātrākai atveseļošanai pēc “Covid-19” izplatības ierobežojumiem valdība ir apstiprinājusi virkni atbalsta programmu uzņēmējiem, lai varētu īsā laika posmā īstenot pārmaiņas tautsaimniecībā, tai skaitā panāktu uzņēmumu konkurētspējas celšanos un inovāciju kapacitātes palielināšanu, veicinātu  eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvara palielināšanos, kā arī mērķtiecīgāku  investīciju piesaisti un jaunu un labi apmaksātu darba vietu radīšanu. Visas šīs programmas ir domātas uzņēmējiem konkurētspējas celšanai, kas nodrošinās arī iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu, norāda ekonomikas ministrs.

Divu dienu vizītes laikā ministrs tikās ar dažādiem Latgales uzņēmumiem Līvānos, Daugavpilī, Maltā, Kārsavā, Ludzā un Rēzeknē, tai skaitā apmeklēja Latgales reģionā piesaistītos investīciju projektus un  Latgales speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumus.

Ar pašvaldību pārstāvjiem ministrs pārrunā mājokļu pieejamības un infrastruktūras jautājumus. Šobrīd viens no galvenajiem šķēršļiem jaunu darba vietu izveidei reģionos ir atbilstošu mājokļu pieejamība,  savukārt atbilstošas publiskās infrastruktūras pieejamība kavē investīciju piesaisti un reģionu attīstību Latvijā. Ekonomikas ministrija Atveseļošanās fonda ietvaros ir paredzējusi pasākumu kopumu šo jautājumu risināšanai.

Vizītes ietvaros Līvānos ministrs apmeklēja augsto tehnoloģiju uzņēmumu “CeramOptec”, Daugavpilī starptautisko digitālo pakalpojumu uzņēmumu “Webhelp” un Latgales SEZ kapitālsabiedrību, elektronikas ražotāju  “SMD-Baltic”, Ludzas novadā viesojās Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parkā, kas apvieno nozares uzņēmumus, pētniecības institūcijas un organizācijas, lai radītu un attīstītu zaļās tehnoloģijas lauksaimniecības un enerģētikas jomās.

Tāpat Ludzas novadā  ekonomikas ministrs viesosies uzņēmumā  “Peat Export LLC”, kas nodarbojas ar kūdras ieguves, pārstrādes un substrātu ražošanu, Rēzeknes novadā – kokapstrādes ražotni “Verems’, kas jau 25 gadus ir lielākais uzņēmums novadā, savukārt Maltā tikās ar Latgales podnieku dzimtas pārstāvjiem.

Vizītes laikā ministrs apmeklēs arī Daugavpils universitāti, tikās ar jaunajiem uzņēmējiem Rēzeknes Biznesa inkubatorā, kā arī piedalījās diskusijā ar vietējiem uzņēmējiem par  Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm un atbalstu ekonomiskās aktivitātes palielināšanai Latgalē.

Daugavpils apmeklējuma laikā Jānis Vitenbergs labprāt piekrita atbildēt uz “Latgales Laika” jautājumiem.

Kādus iespaidus esat guvis Latgales apmeklējuma gaitā?

-- Līvānos, iepazīstoties ar uzņēmumu, kurš ražo optisko šķiedru, biju patīkami pārsteigts. Man gribētos, lai valstī būtu pēc iespējas vairāk šādu uzņēmumu, kas ražo unikālu produkciju, kas nepieciešama visā pasaulē. Šādā situācijā arī pašam uzņēmējam ir iespēja ietekmēt spēles noteikumus un pārdot produktu dārgāk, kā rezultātā ir iespēja maksāt darbiniekiem lielākas algas, pašiem nopelnīt un arī pašvaldībai no tā atlec savs labums.

Rezultātā Līvāni, kas pēc stikla fabrikas likvidēšanas nebija labās pozīcijās, jo darbu bija zaudējuši ap 1000 cilvēku, ir paveikuši lielu darbu un patlaban dažos pilsētas uzņēmumos tiek maksātas vienas no lielākajām algām valstī. Uz Latgales fona šīs algas izskatās īpaši iespaidīgas.

Patīkamu iespaidu radījusi arī Latgales SEZ kapitālsabiedrība, elektronikas ražotājs  “SMD-Baltic”, kurš ir izmantojis valsts piedāvāto apgrozāmo līdzekļu programmu, tādējādi pārvarot “Covid-19” izraisītā apgrozījuma krituma sekas, kā arī, izmantojot „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras” apmācības programmas, ir ticis pie jauniem darbiniekiem. Ir patīkami, ka valsts sniegtais atbalsts strādā, bet nu ir jāiet uz priekšu un jāsper nākamais solis.

Runājot par problēmām, Latgales uzņēmēji norādījuši, ka, neskatoties uz salīdzinoši augsto bezdarba līmeni, viņiem trūkst darba roku, tieši tehnisko speciālistu. Daugavpils Universitātē studentiem ir iespēja praktizēties strādāt ar mūsdienīgām iekārtām un iegūt kvalifikāciju gan kā biologiem, gan fiziķiem. Uzņēmumi labprāt arī iegūtu šādus speciālistus, bet tikai nedaudzi jaunieši izvēlas šādas specialitātes. Tādēļ, izmantojot iespēju, gribētu aicināt jauniešus izvēlēties studēt tehniskās specialitātes, jo atrast darbu pēc tam nebūs problēmu.

 

Cik svarīga, jūsuprāt, ir mājokļu būvniecības programmas realizācija?

-- Man kā ministram ir svarīgi, lai valsts attīstītos vienmērīgi. Labs centrs ilgu laiku ir bijis Rīgā, bet ar šīm atveseļošanas programmām centru gribam izstum atpakaļ uz reģioniem. Šim nolūkam mums ir tādas programmas, kā industriālo centru attīstīšana reģionos.

Pašvaldībās atzīst, ka jaunās ģimenes grib dzīvot mūsdienīgos apstākļos un kvalitatīvos dzīvokļos, bet pašvaldību iespējas pēc šāda piedāvājuma ir ierobežotas. Tādēļ ir radīta programma un nākamgad sāksies pieteikšanās uz īres mājokļu būvniecību reģionu centros. Tas būs pirmais solis kopš neatkarības atgūšanas, kad centros tiks sākta īres mājokļu būvniecība. Kas ir svarīgs aspekts, lai attīstītos arī uzņēmējdarbība.

 

Kādas būs galvenās atbalsta metodes uzņēmējiem?

-- Ir padomāts par to, lai uzņēmumam būt iespēja nākt kopā ar zinātniekiem un saņemt līdzekļus jaunu produktu izstrādei, jo pārdot un eksportēt var tikai to, kas citiem nav vai ir labāks nekā citiem. Tādēļ ir paredzēti 100 miljoni jaunu produktu izstrādei, lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Uzņēmumiem ražošanai ir nepieciešamas jaunas ēkas un aprīkojums. Energoatbalsta programmā ir paredzēti līdzekļi jaunu energoefektīvu iekāstu iegādei. Virkne uzņēmumu reģionos atrodas vecās ēkās. Programma paredz iespēja šo situāciju uzlabot. Arī industriālajām zonām katrā no novadiem ir paredzēts pa 20 miljoniem eiro, lai sekmētu jaunu darba vietu radīšanu.

Pieredze liecina, ka arī “Covid-19” izplatība vismazāk ir ietekmējusi novadus, kur ir daudz ražojošu uzņēmumu, pēc kuru preces ir pieprasījums. Pasaules karte liecina, ka “Covid-19” izplatība vismazāk ietekmē valstis, kur ir attīstīta rūpniecība.

Es negribu, lai cilvēki nebrauc strādāt uz Rīgu vai ārzemēm. “Covid-19” ietekmē Latvijā ir atgriezusies virkne jaunu cilvēku. Viņi redz, ka šajā laika valstī ir notikušas lielas izmaiņas, arī algas ir kļuvušas līdzīgākas tām, ko viņi pelna Īrijā vai Anglijā. Bet šie cilvēki šeit nepaliks, ja viņiem šeit nebūs labi apmaksātas darba vietas un nebūs mājokļu.

 

Vai piekrītat nesen publiski izskanējušajiem ekspertu apgalvojumiem, ka Latvijas ekonomiku nākamgad sagaida straujš izrāviens?

-- Lai arī šajos apstākļos ne par ko nevar būt drošs, tomēr uz Latvijas ekonomikas attīstību nākamgad skatos pozitīvi. Visu šo “Covid-19” laiku Latvijas eksportējoši uzņēmumi ir bijuši valstij sava veida glābšanas riņķis un aizvien parāda labus rezultātus. Šogad investīciju piesaistē esam pārsnieguši pagājušā gada rādītājus, kas arī bija ļoti labi. Tas liecina, ka rādītāji varētu būt labi.

Valsts izstrādātie ierobežojumi “Covid-19” laikā ekonomikas izaugsmi ir nolikuši “uz pauzes”. Ar šiem kompleksajiem atbalsta mehānismiem ir izdevies šos uzņēmumus “ieziemot”, bet ir laiks šo pauzi atlaist un uzņēmumi paradis, ka tie var būt konkurētspējīgi.