Šmakovkas muzejs ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Daugavpilī, kas šonedēļ, ar akciju “Gostūs Latgolā” svin savu 5 gadu jubileju. Lai uzzinātu vairāk par 5 gadu veikumu un muzeja ikdienu, uz sarunu ar avīzi “Latgales Laiks” aicināja muzeja brašo puišu komandu – Viktoru Andruškeviču, Raivi Malnaču un Imantu Kornijenko.
“Šmakovkas muzejs Daugavpilī ir viens no Latgales kulinārā mantojuma tīkla objektiem,” stāsta Daugavpils Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras ekspozīcijas “Šmakovkas muzejs” vadītājs Viktors Andrušķevičs, “Te mēs stāstām ne tikai par šmakovku kā dzērienu, bet arī par Latgales reģionam raksturīgo kulināro mantojumu, tradīcijām, vēsturi un kultūru. Mēs esam viena no latgaliskajām kultūras saliņām Daugavpilī, pieredze rāda, ka mēs kā tūrisma objekts esam vairāk atpazīstami Latvijas mērogā, nevis Daugavpilī. To apliecina tūristu skaits – biežāk mūsu apmeklētāji ir nevis daugavpilieši, bet tūristi no citām Latvijas vietām.”
Viktors atzīst, ka bieži vien apmeklētājiem ir mānīgs iespaids par Šmakovkas muzeju un tā ekspozīciju, bet pēc muzeja apskates apmeklētāji ir patīkami pārsteigti par redzēto. “Mēs esam kā tilts starp cilvēku stereotipiem par Latgali un patieso realitāti. Jāsaka, ka Latgales tematika kopumā ir apvīta dažādiem stereotipiem, kurus mums ir grūti lauzt, bet mēs cenšamies un mums tas izdodas,” saka Viktors Andruškevičs.
Šmakovkas muzejā Viktors strādā 3 gadus. “Atklāti sakot, no visiem gidiem, kas te bijuši, es te strādāju visilgāk,” smejas Viktors, “Tomēr tas nav slikts rādītājs, jo Šmakovkas muzejs kā darbavieta iepriekšējiem kolēģiem bijis labs atspēriena punkts tālākā karjeras izaugsmē. Es pats Šmakovkas muzeju pirmo reizi apmeklēju 2018. gadā, kad pieteicos Daugavpils tūrisma attīstības un informācijas aģentūras konkursam uz ekspozīcijas “Šmakovkas muzejs” vadītāja amatu. Priekš manis tas bija saspringts un piepildīts laiks, jo tajā vasarā es piedalījos Dziesmu un deju svētkos un projekta ietvaros devos uz Portugāli. Es jau zināju, ka te – Vienības namā ierīkots Šmakovkas muzejs, man bija savs priekšstats, kā te varētu izskatīties un kas te varētu būt. Apmeklējot muzeju pirmo reizi, es izstaigāju ekspozīciju un biju pārsteigts, ka redzētais īsti neatbilda maniem priekšstatiem.”
Arī Raivis Malnačs Šmakovkas muzejā strādā kopš 2018. gada. “Arī es pirmo reizi apmeklēju Šmakovkas muzeju, piedaloties konkursā uz klientu apkalpošanas speciālista amatu,” atceras Raivis, “muzeju naktī palīdzēju koordinēt apmeklētāju plūsmu. Te bija ļoti daudz cilvēku, kuri interesējās par Latgales kulināro mantojumu. Es nemaz nedomāju, ka Šmakovkas muzejs varētu būt ierīkots tik gaumīgā gaisotnē, kur vēsturiski priekšmeti ir daļa no interaktīvas ekspozīcijas.”
Jaunākais Šmakovkas muzeja darbinieks ir Imants Kornijenko, kurš atrada darbu te, atgriežoties dzimtajā pilsētā pēc studijām Krievijā. “Šmakovkas muzejā strādāju kopš pagājušā gada jūlija,” stāsta Imants, “es tikko biju pabeidzis studijas Krievijā un atgriezos Daugavpilī. Meklēju darbu pilsētā un pamanīju darba sludinājumu, ka Šmakovkas muzejs meklē klientu apkalpošanas speciālistu. Izvērtēju kandidātiem izvirzītās prasības un nolēmu pieteikties. Izturēju konkursa pirmo posmu – CV atlasi, mani uzaicināja uz darba interviju un tad es sapratu, ka tomēr ir jāatnāk, jāapskatās, lai saprastu, kas tā būs par darbavietu. Atnākot uz muzeju, pirmos satiku topošo kolēģi Raivi, kurš iepazīstināja ar Šmakovkas muzeja ekspozīciju. Biju ļoti pārsteigts! Es nemaz negaidīju, ka ekspozīcija būs tik labi aprīkota, interaktīva. Uzzinot, cik līdzekļu te ieguldīts, esmu pārsteigts joprojām. Sākumā man likās, ka ekspozīcijā būs kaut kas līdzīgs mūsu Novadpētniecības un mākslas muzejam, iespējams būs kaut kas novecojis, bet par negaidītu pārsteigumu, muzejs izrādījās moderns, inovatīvs un interaktīvs.”
Imants atzīst, ka pirms darba gaitām Šmakovkas muzejā, viņa Latgales vēstures zināšanas bijušas ļoti vājas: “Uzsākot darbu te bija ļoti daudz jaunas informācijas, kuru centos iegaumēt un saprast, lai varētu veidot apmeklētājiem saistošu stāstījumu par Latgali un tās kulināro mantojumu. Arī par destilācijas procesu neko daudz nezināju.”
“Starp citu arī man priekšstats par šo visu procesu bija visai miglains,” atklāj ekspozīcijas vadītājs Viktors Andruškevičs, “es zināju, kas ir šmakovka, ka dažādās vietās Latgalē tai ir atšķirīgi nosaukumi. Daudzi vēl aizvien uzskata, ka vārds “šmakovka” ir tikai tāds tūrisma zīmols. Runājot par Latgales vēsturi, tur gan man bija skaidrs, ko es stāstīšu apmeklētājiem. Bet kas tie par aparātiem, kā un ko ar tiem jādara, tur gan man sākumā skaidrības nebija. Tāpēc es papildus daudz lasīju gan par kulinārā mantojuma tradīciju, gan par dažādu tautu alkohola darināšanas tradīcijām. Te jāuzsver, ka mūsu darbā ir svarīgi stāstīt par mūsu ekspozīciju, nereklamējot alkoholu, jo tam tomēr ir kaitīga ietekme uz cilvēka veselību. Muzejā pastāvīgajā ekspozīcijā ir 23 stendi, bet katram gidam ir savs stāstījums par pilsētas un reģiona vēsturi dažādos laika posmos, un šmakovka ir tas vienojošais elements, caur kura prizmu šo vēsturi mēs skatām. Laika gaitā liela daļa mūsu stāstījuma veidojas arī no apmeklētāju pieredzes. Pirmajā pusgadā apmeklētāji mani laboja, stāstīja par savu pieredzi vai savu tuvinieku un paziņu piedzīvojumiem. Es arī tagad reizēm jūtos kā zaļš gurķis, jo katrā pusē tās kulinārās tradīcijas atšķiras.”
Arī Imants Kornijenko saskāries ar apmeklētājiem, kuri precizējuši dažādus faktus un dalījušies savā pieredzē. “Īpaši runājot par konspirāciju, vairāki apmeklētāji stāstījuši, ka pēc šmakovkas tecināšanas cepuši gaļu vai sautējuši kāpostus, lai izvairītos no tā spēcīgā aromāta, kas saglabājas pēc alkohola destilēšanas,” kā piemēru min Imants.
Piecu gadu pastāvēšanas laikā Šmakovkas muzejs raisījis dažādas diskusijas un emocijas, bet neskatoties uz to, tas kļuvis par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Daugavpilī, ko iecienījuši tūristi arī no citām pasaules valstīm. “Piecu gadu laikā pie mums bijuši vairāk nekā 50 000 apmeklētāju un novadītas apmēram 1500 ekskursijas,” stāsta Raivis Malnačs, “mums bijuši apmeklētāji no daudzām pasaules valstīm, piemēram, Lesoto, Šrilankas, Jaunzēlandes, Peru, Brazīlijas.”
“Šo 5 gadu laikā mūsu muzeju apmeklējuši vairāki ministri – bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, citas valsts amatpersonas kā arī ārvalstu vēstnieki un delegācijas,” stāsta Viktors Andruškevičs, “mēs esam gatavi uzņemt arī ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, bet viņš pašlaik ir ļoti aizņemts (smejas). Pie mums viesojušās arī vairākas slavenības – dziedātājs Lauris Reiniks, grupas Singapūras satīns solists Jānis Krīvēns, Roberto Meloni, aktieris Andris Bulis, TV personība Andris Auzāns un citi pazīstami mākslinieki. Bija viena mūziķu grupa, kas koncertēja Artilērijas Pagrabos un viesojās arī pie mums. Viņi smējās, ka taisot šmakovku, cukura vietā brāgā var likt Laura Reinika dziesmas, jo tās arī esot tik pat saldas. Mums ir bijuši arī citi neparasti apmeklētāji – vardes, sikspārņi bezdelīgas. Vienreiz te bija iemaldījusies čūska – zalktis, tad gan mēs palīgā saucām Latgales Zoodārza speciālistus.”
Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, kuras rezultātā tika ieviesti ierobežojumi, kas ilgu laiku neļāva apmeklēt muzejus, Šmakovkas muzeja puiši par apmeklētāju skaita kritumu nesūdzas. “Pagājušajā vasarā par apmeklētāju kritumu nevarējām sūdzēties. Liels uzsvars kopumā tika likts uz iekšējo tūrismu. Šovasar apmeklētāju skaits ir nedaudz mazāks – apmēram 2019. gada līmenī, jo vēl aizvien pastāv Covid-19 pandēmijas ierobežojumi un muzeju var apmeklēt individuālie apmeklētāji vai vienas mājsaimniecības pārstāvji. Lielu daļu mūsu apmeklētāju parasti sastāda tūristu grupas, bet šogad tūres ar autobusiem netiek rīkotas. Tas ir sarežģīti, jo jāpārliecinās, ka visi tūres dalībnieki ir vakcinēti. Vairāk apmeklētāju mums ir tieši nedēļas nogalēs, piemēram, pagājušajā sestdienā mums bija ap 230 apmeklētāju. Ekskursijas vadījām katru stundu,” stāsta ekspozīcijas vadītājs Viktors Andruškevičs.
“Darba ikdiena Šmakovkas muzejā nemaz nav tik garlaicīga, kā varētu likties no malas,” norāda Imants Kornijenko, “Daudz piedzīvojumu ir tieši vasaras aktīvajā tūrisma sezonā. Piemēram, manā pirmajā darba dienā pagājušā gada vasarā te bija apmeklējuma rekords – ap 350 apmeklētājiem vienas dienas laikā. Pēc divām nedēļām šis rekords tika pārspēts, jo vienas dienas laikā pie mums viesojās ap 370 apmeklētājiem.”
Negaidīti piedzīvojumi gadījušies arī gidam Raivim Malnačam. “2018. gada vasarā es vadīju ekskursiju meitenēm, kas te atbrauca svinēt vecmeitu ballīti,” atceras Raivis, “kā jau parasti, meitenes vēlējās nofotografēties ar gidu, bet es jau nebiju gatavs tam, ka meitenes mani turēs uz rokām!”
Pie Šmakovkas muzeja durvīm piestiprināta uzlīme “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta”. Akciju, kuras ietvaros tika apzinātas dažādas iestādes, kurās viena no saziņas valodām ir latgaliešu valoda, pirms pāris gadiem uzsāka Latgaliešu kultūras ziņu portāls Lakuga.lv. Raivis Malnačs ir vienīgais muzeja darbinieks, kuram latgaliešu valoda ir dzimtā valoda. “Ar katru gadu pieaug pieprasījums pēc ekskursijām latgaliešu valodā,” atzīst Raivis, “Jāsaka, ka šogad šis pieprasījums ir vislielākais. Interesantākais ir tas, ka mūsu stāstījumu latgaliešu valodā vairāk grib dzirdēt tie ciemiņi, kuri pie mums ierodas no Vidzemes, Kurzemes un Zemgales.”
“Pirms nedēļas pie mums bija meitene no Indijas, kura ar Raivi centās runāt latgaliski,” papildina Viktors, “viņa te dzīvo un mācās latviešu valodu, īstenībā runā diez gan tekoši un tad viņa ar Raivi mēģināja komunicēt latgaliski.”
Atzīmējot Šmakovkas muzeja 5 gadu jubileju, ikviens daugavpilietis un pilsētas viesis varēs baudīt latgaliešu valodu un viesmīlību akcijā “Gostūs Latgolā”. Akcija norisināsies jau šo sestdien, 31. jūlijā un tās ietvaros Vienības laukumā norisināsies gan mājražotāju un amatnieku tirdziņš, Daugavpils nacionālo kultūras biedrību kulinārās meistarklases, kā arī retro auto salidojums.
