Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2022. gada 26. maijs
Ceturtdiena
Eduards, Edvards, Edvarts, Varis
+17.0 °C
daļēji mākoņains

Vladislavs Okuņevs: reformas tiek pieņemtas Rīgā, bet mēs tikai pildām savus pienākumus

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa vadībā šogad notikušas izmaiņas -- Jāņa Anspoka vietā par vadītāju iecelts pulkvežleitnants Vladislavs Okuņevs.

Vladislavs Okuņevs dienestu Iekšlietu ministrijas struktūrā sāka 2002. gada 1. augustā, iestājoties Latvijas Policijas akadēmijā. Pēc akadēmijas beigšanas viņš atgriezās Daugavpilī. Dienestu sāka Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldē (DPRPP). Aptuveni astoņus mēnešus nostrādāja par iecirkņa inspektoru 4. policijas iecirknī, vēlāk pārgāja darbā DPRPP Izziņas dienestā.

Pēc kārtējās reformas, kad tika izveidota Latgales reģiona pārvalde (LRP), viņš 2012. gadā tika pārcelts uz LRP Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļu .Savukārt pirms gada konkursa kārtībā tika izvēlēts Kriminālpolicijas biroja priekšnieka vietnieka amatā pirmstiesas izmeklēšanas jomā.

Par iecelšanu LRP Daugavpils iecirkņa priekšnieka amatā Vladislavs Okuņevs saka: "Man tas bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Taču priekšnieks teica, ka tas ir nepieciešams visas Latgales policijas pārvaldes interesēs, un es piekritu, kaut arī tas nebija manos plānos. Neslēpšu -- šis priekšlikums vienlaikus bija arī pagodinājums. Protams, darba apjoms pieauga. Jo viena lieta ir vadīt Pirmstiesas izmeklēšanas dienestu, un pavisam kas cits – būs visu struktūrnodaļu vadītājam. Bet tas ir jauns izaicinājums, jaunas iespējas.

Vladislavam iecelšana jaunajā amatā bija absolūts pārsteigums, savukārt LRP vadībai, acīmredzot, nebija īpašu problēmu izvēlēties kandidātu Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa priekšnieka amatam.

„Strādājot LRU Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļā, Vladislavs Okuņevs galvenokārt nodarbojās ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu ekonomikas jomā, tostarp tautsaimniecībā, gadījumos, kad noziegumu izdarījusi organizēta noziedzīga grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai tas izdarīts īpaši lielā apmērā, vai arī bijis starpreģionāla rakstura noziegums. Dienesta laikā V. Okuņevs ir parādījis sevi kā ļoti profesionālu izmeklētāju, kurš ļoti labi pārzina gan operatīvā, gan izmeklēšanas darba specifiku. Izmantojot Pirmstiesas izmeklēšanas dienestā gūto pieredzi un profesionalitāti, viņš vienmēr atrod nepieciešamos risinājumus izvirzītajiem jautājumiem un uzdevumiem. Lieliski orientējas jebkurās situācijās, profesionāli organizē darbu. Komunikācijā ar kolēģiem viņš ir pieklājīgs, atsaucīgs, ja nepieciešams, vienmēr sniegs palīdzību noziegumu atklāšanā. Kolektīvā Vladislavs Okuņevs ir iemantojis kolēģu cieņu un uzticību. Veicot savus pienākumus, viņš nerēķinās ar personīgo laiku. Vladislavam ir lieliski kontakti ar citām tiesībsargājošo iestāžu struktūrām -- prokuratūru, tiesām,” savu bijušo padoto raksturo LRP Kriminālpolicijas biroja vadītājs Jurijs Vasiļjevs.

Jāatzīmē, ka ar Vladislavu Okuņevu jau esam tikušies pirms vairākiem gadiem un toreiz mēs runājām tikai par kibernoziegumiem. Tajā laikā Vladislavs izmeklēja vairākas lietas, kas bija saistītas ar krāpniecību internetā. Gan tolaik, gan tagad Vladislavs Okuņevs ar nožēlu atzīmē, ka vairumā gadījumu pārāk lētticīgi cilvēki, kuri vēlas uzreiz kļūt bagāti, paši „uzķeras” uz vienkāršiem noziedznieku trikiem, dalot savu banku kontu piekļuves un karšu datus pa labi un pa kreisi. Turklāt krāpnieki jaunus trikus izmanto pavisam reti.

Pēdējā laikā ir kļuvusi ļoti "populāra" tā sauktā "izjokošana", kad krāpnieki zvana uz tālruni un uzdodas par bankas darbiniekiem, kuri potenciālajiem upuriem lūdz pārbaudīt savu kontu, jo tajā esot ieskaitīta noteikta naudas summa. Konta īpašnieks to atver un – tik tiešām -- viņa kontā ir ienākusi noteikta naudas summa. Pēc tam krāpnieki sāk "apstrādāt" upuri, solot, ka uz viņa kontu var pārskaitīt vēl lielāku naudas summu, bet konta īpašniekam jānosūta tiem visi bankas rekvizīti. Savukārt, tiklīdz lētticīgais vai pārlieku alkatīgais cilvēks to izdara, konts tiek pilnībā iztukšots. Turklāt nereti krāpnieki, izmantojot upura kontu, paspēj noformēt arī ātros kredītus! Starp citu, šādos gadījumos, lai pārskaitītu naudu uz kāda potenciālā upura kontu, afēristi izmanto jau apkrāpto vientiešu kontus.

Latgalē jūnijā bija divi šādi gadījumi. Krāslavas iecirkņa amatpersonas 4. jūnijā sāka kriminālprocesu par krāpšanas faktu, kas saistīts ar bankas kontiem. Šajā gadījumā sieviete, pārbaudot savu kontu, bija pārsteigta, ka tajā ieskaitīti 2000 eiro. Viņa krāpniekiem nosūtīja savus bankas datus un rezultātā zaudēja uzkrātos vairāk nekā 3000 eiro.

17. jūnijā tādā pašā veidā krāpnieki "iztukšoja" kāda daugavpilieša kontu, kurš bija uzkrājis vairāk nekā 4000 eiro un tos zaudēja.

„Diemžēl, neskatoties uz daudzajiem policijas, banku, preses brīdinājumiem, daudzi cilvēki Latvijā kļūst par kibernoziedznieku upuriem," rezumē Vladislavs.

-- Kādas tad ir „zāles” pret krāpniekiem? Kādu padomu varat dot jūs kā pieredzējis izmeklētājs, kuram ne reizi vien nācies atšķetināt šādus noziegumus?

-- Pirmkārt, un tas tiek atkārtots katru reizi, -- banku darbinieki nezvana uz privātajiem tālruņiem un nepieprasa konta datus. Tas ir obligāti jāņem vērā. Otrkārt, parasti tālruņa zvaniem šādos gadījumos ir ārvalstu kods, piemēram, Ķīna (sākas ar +86) vai kāda cita eksotiska valsts. Turklāt dažreiz tālruņa numuram ir desmit cipari. Atcerieties – visi Latvijas telefonu numuri sākas ar +371, kam seko septiņciparu tālruņa numurs. Un, visbeidzot, -- krāpnieki parasti runā krieviski, un, ja jūs sākat runāt ar zvanītāju, piemēram, latviski, viņš, visdrīzāk noliks klausuli, jo neprot šo valodu.

Protams, daudzus gadus strādājot par izmeklētāju, Vladislavs Okuņevs ir atklājis simtiem noziegumu --, gan īpaši smagus, gan pat diezgan neparastus. Viņš atzīst, ka pēdējos gados bija jāizmeklē interesantākās lietas, taču par tām pagaidām nedrīkst stāstīt, jo tās vēl joprojām tiek izmeklētas.

-- No iepriekšējām lietām pastāstīšu par divām, kuras visvairāk palikušas atmiņā. Policijā vērsās sieviete, kura teica, ka viņas dēls neizprotamā veidā ir pazudis. Mums uzreiz radās aizdomas, ka vīrieša pazušanā varētu būt iesaistīts viņa padzīvojušais patēvs, kuram toreiz jau bija vairāk nekā 80 gadi. Mēs ieradāmies viensētā, kas atradās 30 km no Daugavpils, apskatījām apkārtni un dārzā pamanījām, ka zem ābeles nesen tikusi izrakta zeme taisnstūra formā. Pajautājām sirmgalvim, ko viņš tur racis? Un večuks pat nemēģināja izgrozīties, uzreiz pateica: "Ko, ko, jā, tur viņš arī guļ!". Sākām iztaujāt, kas noticis, un uzzinājām, ka padēls vienmēr ieradās viensētā dienā, kad vecais vīrs saņēma pensiju, un parasti viss beidzās ar iedzeršanu. Padēls aizbrauca, un līdz ar viņu pazuda noteikta naudas summa. Tas notika vairākas reizes. Savukārt pēdējā reizē patēvs pārmeta padēlam, ka tas ne tikai dzer un ēd uz viņa rēķina, bet arī zog. Tālāk sekoja kautiņš. Pensionārs pretojās, ar smagu priekšmetu iesita padēlam pa galvu un -- nogalināja, pēc tam apraka dārzā. Pēc visu apstākļu noskaidrošanas tika nolemts sirmgalvi neaizturēt. Es jautāju: "Kurp iesiet?" Viņš atsaka: "Mājās". Es jutos patiesi pārsteigta – līdz viensētai ir 30 km! Un sirmgalvis saka – kas gan tur īpašs, lēnītēm kaut kā aizklibošu. Jo naudas pensionāram taču nav! Es parakņājos kabatās, atradu pāris latus (toreiz Latvijā vēl bija lati) un iedevu tos viņam, lai nopērk autobusa biļeti.

Savukārt citā gadījumā cilvēks, pasēdējis īslaicīgās aizturēšanas kamerā, uz visiem laikiem atmeta dzeršanu, par ko vēlāk bija man ļoti pateicīgs. Toreiz bija uzlauzta un apzagta privātmāja. Zagli noķēra. Izrādījās, ka viņš ir pēdējais dzērājs -- netīrs, jau pa gabalu smird pēc alkohola, rokas trīc... Nolēmu, ka viņam jāpiemēro drošības līdzeklis – arests. Īslaicīgās aizturēšanas kamerā viņš nosēdēja kādas divas nedēļas. Es viņu ieraudzīju un nepazinu: pavisam cits cilvēks! No sejas pazudis pampums, nomazgājies, kārtīgs. Saka man: "Paldies, komandieri, es sen neesmu tā ēdis, tik saldi gulējis tīrā guļvietā, mazgājies. Un no alkohola esmu atradinājies uz visiem laikiem!" Lūk, arī tā notiek dzīvē.

-- Jums ir dzīvesbiedre un divi bērni. Vai daudz laika atliek ģimenei? Kāds ir jūsu vaļasprieks?

-- Protams, darbs aizņem lauvas tiesu mana laika, tāpēc visu atlikušo laiku es veltu savai ģimenei. Mums patīk ceļot, apskatīt pasauli. Bet jūs jau pats redzat, kas pašlaik notiek, tāpēc ceļojumi nav ne prātā. Tagad mēs vienkārši izbraucam dabā, vizināmies laivā, kopā ar dēliem eju makšķerēt. Taču mums sanāk diezgan savdabīga makšķerēšana -- dēli "makšķerē", bet es, visbiežāk, atšķetinu viņu makšķerauklas (smejas).

-- Paldies par sarunu, vēlam panākumus jaunajā amatā!