„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 26. aprīlis
Piektdiena
Alīna, Rūsiņš, Sandris
+12.1 °C
nedaudz mākoņains

Nedēļas laikā aizturēts 281 nelikumīgs robežšķērsotājs

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstījusi valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī līdz 10. novembrim. Aizvadītās nedēļas laikā, kopš 7. augusta, robežsargi aizturējuši 281 nelikumīgu robežšķērsotāju, kā arī novērsuši 120 nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumus.

Saeimas preses dienestā informē, ka ārkārtējā situācija izsludināta, ņemot vērā Latvijas--Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī izvērtējot iepriekš Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas--Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu.

Ar rīkojumu Valsts robežsardzei dotas tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai persona nekavējoties atgrieztos valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu. Teritorijā, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs netiks pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Rīkojums paredz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sadarbībā ar robežsardzi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi nodrošināt vietu un infrastruktūru, kur izmitināt personas, kas nelikumīgi šķērsojušas Latvijas--Baltkrievijas robežu. Tāpat dota atļauja piemērot Publisko iepirkumu likuma izņēmumu, lai nodrošinātu no Baltkrievijas ieradušos patvēruma meklētāju izmitināšanu, apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.

Lai nodrošinātu Latvijas--Baltkrievijas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, valdība atļāvusi Iekšlietu ministrijai arī iegādāties un uzstādīt dzeloņstiepļu žogu. Šogad šim mērķim prognozētais papildu nepieciešamais finansējums ir 1 729 421 eiro.

Robežas infrastruktūras izbūvei prognozētais papildu nepieciešamais finansējums 2022. gadā ir 14 087 164 eiro, 2023. gadā -- 18 943 465 eiro, 2024. gadā -- 6 150 504 eiro. Finansējuma rezervēšanai šim mērķim valsts budžetā ir paredzēts izveidot jaunu budžeta programmu.

Situācija uz Latvijas--Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta

Situācija uz Latvijas--Baltkrievijas robežas, kuru nelegāli mēģina šķērsot migranti, tiek kontrolēta, Preses konferencē Silenes robežapsardzības nodaļā žurnālistiem teica iekšlietu ministre Marija Golubeva.

Liela daļa no tām personām, kas robežu nelikumīgi šķērsoja vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, pieprasīja patvērumu un nogādātas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos.

Savukārt tās personas, kas nav pieprasījušas patvērumu, ievietotas aizturēto ārzemnieku
izmitināšanas centros Daugavpilī un Muceniekos.

Daugavpils centrā patlaban vēl ir brīvas vietas, taču nevar prognozēt, cik ātri tiks aizpildītas atlikušās vietas, tāpēc Iekšlietu ministrija sadarbībā ar armiju meklē rezerves risinājumus robežpārkāpēju izmitināšanai.

Mazākaizsargātas personas nepakļaus dzīvības briesmām

Ja saistībā ar nelegālajiem migrantiem, kuri palikuši Baltkrievijas--Latvijas robežas, netiks rasts savlaicīgs humāns risinājums, Valsts robežsardze nepakļaus mazākaizsargātas personas dzīvības briesmām, žurnālistiem atzina Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Viņš skaidroja, ka līdz ar ārkārtējo situāciju Valsts robežsardzei ir dotas plašākas tiesības panākt, lai persona nekavējoties atgrieztos valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsojusi robežu. Tomēr arī vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas robežsardzei bija tiesības aicināt cilvēkus nepārkāpt robežu, ja robežsargi paspēja laikus ierasties notikuma vietā.

Atbildot uz jautājumu, kas notiek ar Latvijas atgrieztajiem robežpārkāpējiem, ja Baltkrievija tos neņem pretī, G. Pujāts atbildēja, ka ārzemniekiem, ja viņi spējuši ierasties līdz robežai, nevajadzētu būt sarežģījumiem arī atgriezties atpakaļ. Tā kā daudzi no aizturētajiem oficiāli ieradušies Baltkrievijā tūrisma nolūkā, viņi var turpināt apceļot valsti.

Ja Latvijas atgrieztie robežpārkāpēji tomēr paliks uz abu valstu robežas un nedosies prom, tad pie attiecīgiem apstākļiem ir pieļaujami izņēmumi attiecībā uz mazākaizsargātām personām. Ja neradīsies laicīgs humāns risinājums, tad, vērtējot situāciju, tās netiks pakļautas dzīvības briesmām. Taču jāsaprot, ka bērnam ir māte, kas spēj par viņu rūpēties.

Aizturētie pamatā ir Irākas pilsoņi, bet ir migranti arī no Afganistānas, Indijas, Šrilankas un pat Kongo. Ja iepriekš bija kaut kādi noteikti laiki, kad migranti mēģināja šķērsot robežu un izvairīties no robežsargiem, tad patlaban pārkāpumi tiek novēroti un meklēšanas pasākumi tiek veikti gan dienā, gan naktī. Migrantu krīze lielā mērā ir sekas globālajiem procesiem pasaulē.

Autora foto