Pirms kāda laika Rēzeknē norisinājās pilsētas svētki. Viens no spilgtākajiem šo svētku pasākumiem bija arī retro automobiļu un motociklu izstāde. Izmantojot iespēju, „Latgales Laiks” aicināja uz sarunu divus šīs jomas entuziastus -- Oļegu Smirnovu un Aigaru Jurkānu, kuri abi kopā jau ir restaurējuši trīs padomju laika motociklus un kaļ nākotnes plānus. Abi puiši strādā algotu darbu un seno spēkratu atjaunošana ir viņu hobijs, kā paši saka, gariem ziemas vakariem.
Kā viss sākās?
Oļegs. Viss sākās 2018. gada rudenī ar to, ka tēva un vectēva piemiņai gribējās restaurēt motociklu “Minsk”, kas bija arī savdabīga kāzu dāvana. Sākumā gāja diezgan grūti, īsti nezinājām, ar ko sākt, kur meklēt detaļas, kā vispār nodarboties ar restaurāciju. Līdz šim vienīgā saskarsme ar tehniku bija vizināšanās ar motociklu agrā jaunībā un motocikla remontēšana kopā tēvu.
Tā kā “Minsk” 20 gadus bija nostāvējis zem klajas debess, tas bija visai bēdīgā stāvoklī -- viss motocikls sarūsējis, gultņi pagalam, arī dzinējs nedarbojās. Sākām ar to, ka izjaucām spēkratu pa detaļām. Pēc tam pamazām sākām visu likt kopā, piemeklējot nepieciešamās un restaurējot jau esošās detaļas.
Atrast un iegādāties nepieciešamās detaļas nebija viegli, jo tādas vairs netiek ražotas. Meklējām pa dažādām noliktavām, vecos šķūņos, nereti nepieciešamo detaļu nācās pirkt ar visu motociklu, jo tā īpašnieks atteicās pārdot savu spēkratu pa daļām. Tādējādi kā donori tika nopirkti septiņi “Minsk” mocīši. Bija arī tādas detaļas, kuras nācās restaurēt. Tā pamazām arī tika savākts viss nepieciešamais.
Pieļauju, ka no visiem sapirktajiem “Minsk” patlaban varētu savākt vēl kādus divus vai pat trīs motociklus.
Aigars. Mani visā šajā procesā iesaistīja Oļegs. Sākumā gribējām sataisīt sievastēva “Minsk”. Es piedāvāju atjaunot motociklu tiktāl, lai ar to var braukt un vizināties. Bet švāģeris piedāvāja veikt pilnu tā restaurāciju, lai “Minsk” paliek kā atmiņa. Tā pamazām sākām nodarboties ar atjaunošanu, un šis process turpinās arī patlaban.
Kamēr kopā ar Oļegu meklējām detaļas viņa “Minsk”, arī es nopirku motociklu. Restaurējām arī to. Tādējādi tagad mums katram ir pa restaurētam “Minsk” mocim un vēl arī “IŽ Planeta 5”.
Pagaidām ir grūti pateikt, vai ar to viss arī beigsies. Ir plānots salikt vēl divus “IŽus”. Ceru, ka ziemā būs laiks šo darbu pabeigt.
Kur noritēja viss “Minsk” atjaunošanas process?
Oļegs. Pie švāģera Aigara garāžā. Nopirkām jaudīgu kompresoru, jo vajadzēja darbināt smilšu strūklas iekārtu, meklējām un nopirkām instrumentu komplektus, meklējām informāciju globālajā tīmeklī par to, kā veikt to vai citu darbu. Tā kā motocikla atjaunošanā šī bija pirmā pieredze, ne vienmēr viss ritēja raiti, gadījās arī kļūdīties un šo to sabojāt.
Ar nākamo motociklu restaurāciju jau gāja raitāk, jo bijām guvuši zināmu pieredzi, zinājām, kurp vest detaļas uz cinkošanu, kur tās lētāk nokrāsot vai atjaunot. Nu jau esam atjaunojuši divus “Minsk” un vienu “IŽ Planeta 5” ar blakusvāģi.
Cik izmaksāja “Minsk” restaurācija?
Oļegs. Neskaitot darbā ieguldīto laiku un dažādus citus izdevumus, tēva, vectēva “Minsk” restaurācijai iegādātās detaļas vien man izmaksāja vismaz pusotru tūkstoti eiro.
Kādi ir restaurēto spēkratu parametri?
-- “Minsk” ražots 1986. gadā, tas 12 voltu spēkrats ar 125 kubikcentimetru dzinēju ar astoņu kilovatu jeb 12 zirgspēku jaudu. Patlaban tam uz pieciem gadiem ir piešķirts arī vēsturiskā spēkrata statuss. Otrs “Minsk” ir 1982. gada ražojums, sešvoltīgs ar 125 kubikcentimetru dzinēju. Savukārt “IŽ Planeta 5” ir 1991. gada modelis ar 350 kubikcentimetru dzinēju un 16 kilovatu jeb 22 zirgspēku jaudu. Arī tam šogad jau varēs iegūt vēsturiskā spēkrata statusu.
Ko dod vēsturiskā spēkrata statuss?
-- Šis statuss dod iespēju piecus gadus nemaksāt ceļu nodokli. Taču, lai piedalītos ceļu satiksmē, katru gadu jāiziet transportlīdzekļa tehniskā apskate un jābūt apdrošināšanai.
Ja agrāk vēsturiskā spēkrata statusu varēja iegūt, tikai atrādot transportlīdzekli atbildīgajiem ekspertiem motormuzejā, tad tagad to var izdarīt tuvākajā Ceļu satiksmes drošības direkcijas filiālē.
Kā ģimenē raugās uz jūsu aizraušanos, ņemot vērā, ka šis vaļasprieks prasa gan daudz laika, gan arī līdzekļu?
-- Sieva mani atbalsta. Tā sanāca, ka savu pirmo “Minsk” taisījām arī divas naktis pirms kāzām. Vakarā aizvērām garāžas durvis, kad jau bija tumšs. Kad no rīta vērām vaļā, arī domājām, ka vēl būs tumšs, taču bija jau gaišs. Līgava zvana, jautā vai mums viss ir kārtībā, vai mēs esam paēduši.
Vai ir bijuši piedāvājumi piepelnīties ar transportlīdzekļu restaurāciju?
-- Piedāvājumi ir bijuši. Taču esmu tos noraidījis, jo restaurācija ir mans hobijs un es ar to nodarbojos savā brīvajā laikā ziemas garajos vakaros, kad man ir noskaņojums.
Uzņemoties dažādus pasūtījumus, kuru realizācija varētu ievilkties un likt klientam visu šo laiku gaidīt rezultātu, man neļauj sirdsapziņa.
Tagad top silta garāža, tāpēc restaurācijas darbi turpmāk varētu ritēt raitāk, jo vasarā jau gribas pavizināties, piedalīties dažādos pasākumos, nevis sēdēt garāžā.
Par kādu naudu būtu gatavs šķirties no restaurētā motocikla?
-- Vectēva piemiņai restaurētais motocikls netiks pārdots nekādā gadījumā. Tā ir manas ģimenes relikvija. Pārējie restaurētie spēkrati manā dvēselē ar dziļām jūtām nesaistās, tādēļ pieļauju, ka tad, ja kāds piedāvātu par tiem labu cenu, iespējams, piekristu kādam no šiem piedāvājumiem.
Aigars. Motocikla restaurācijā ir ieguldīts laiks, darbs un līdzekļi, līdz ar to arī man būtu žēl šķirties no sava “Minsk”, ja nu vienīgi par “labu cenu”.
Cik ir “laba cena”?
-- “IŽ Planeta 5”, kuru iegādājāmies pilnā komplektā, kura nobraukums uz šodienu ir tikai 320 kilometri, restaurācija jau šobrīd ir izmaksājusi teju divus tūkstošus eiro. Līdz ar to “laba cena” ir mērāma tūkstošos, un ne jau kurš katrs ir gatavs šķirties no šādas naudas summas, lai iegādātos iepatikušos mantu.
Padomju laikā motocikli „Minsk” bija populāri visā PSRS. Tos arī eksportēja uz 45 valstīm. Kopumā Minskas motociklu un velosipēdu rūpnīcā tika izlaisti vairāk nekā 6,5 miljoni šī savulaik populārā spēkrata eksemplāru.
„IŽ Planeta” ir krievu motociklu modeļu sērija, ko ražo “Ižmaš” rūpnīcā kopš 1962. gada. “IŽ Planeta 5” tika ražots laika posmā no 1987. līdz 2008. gadam.
