Vasarā un rudenī, kad ir ogu un sēņu laiks, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) saņem arvien vairāk izsaukumu uz gadījumiem, kad „kluso medību” cienītāji apmaldās un saviem spēkiem nespēj tikt ārā no meža.
Lai informētu sabiedrību un jo īpaši "kluso medību" cienītājus par drošības pasākumiem mežā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģions brigādes darbinieki rīkoja preventīvu pasākumu, uzaicinot uz to Latgales žurnālistus.
VUGD Latgales reģiona brigādes Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Irita Slavinska atzīmēja, ka pēdējā laikā glābēji diezgan bieži saņem ziņas par cilvēkiem, kuri apmaldījušies mežā, paši nespēj izkļūt no tā un viņiem ir nepieciešama glābēju palīdzība.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka pagājušajā gadā Latgales brigādes glābēji 20 reizes devušies palīgā ogotājiem un sēņotājiem, kuri bija apmaldījušies, tostarp deviņas reizes -- mežos pie Daugavpils. Šogad bijuši seši šādi gadījumi, lai gan visa ogošanas un sēņošanas sezona vēl priekšā.
Glābēju palīdzība bieži ir nepieciešama cilvēkiem, kuri izturas nevērīgi pret savu drošību. Īpaši tie, kas dzīvo viensētās netālu no meža un uzskata, ka labi pazīst savu mežu. Bet viņi aizmirst vienkāršu patiesību – var apmaldīties arī trijās priedēs.
Ir gadījumi, kad cilvēkam sākas topogrāfiskā dezorientācija vai topografagnozija -- neiroloģiski traucējumi, kuriem raksturīga subjekta nespēja orientēties noteiktos telpiskos apstākļos, pazīstamā apvidū, kā arī ir traucēta apkārtējās vides atpazīšana. Šādos gadījumos bieži vien cilvēks vienkārši staigā pa apli un pats nevar izkļūt no meža. Par šādiem gadījumiem mēdz teikt – „piemeties vadātājs”, un bez citu palīdzības cilvēks vienkārši nespēj izkļūt no meža. Tam ir daudz iemeslu. Vācot meža veltes, var aizrauties, nonākt nepazīstamā vietā vai krist panikā, zaudējot ierastos orientierus.
VUGD Latgales reģiona brigādes glābēji pastāstīja, kas jāzina un kas jāņem līdzi, dodoties uz mežu.
Irita Slavinska iesaka: „Ejot uz mežu, informējiet savus tuviniekus vai kaimiņus, kurā vietā grasāties sēņot vai ogot, kā arī par laiku, kad plānojat atgriezties atpakaļ. Un, ja iespējams, neejiet „klusajās medībās” vienatnē.”
Ģērbiet spilgtas drēbes un ņemiet līdzi pilnībā uzlādētu mobilo telefonu, ikdienā lietojamos medikamentus, pārsēju, jodu, pretsāpju tabletes, ūdens pudeli, kalorijām bagātu pārtiku (piemēram, šokolādi un riekstus), kas apmaldīšanās gadījumā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju, kabatas lukturīti, vieglu siltu apģērbu, sērkociņus, odu un ērču atbaidīšanas līdzekli.
Ieejot mežā, pavērojiet visu visapkārt – vai blakus ir dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai citi dabas objekti -- tas viss var būt labs orientieris apmaldīšanās gadījumā. Atcerieties nozīmīgas lietas un objektus: apmaldīšanās gadījumā tas palīdzēs glābējiem saprast, kā esat pārvietojušies pa mežu un kur atrodaties.
„Ja saprotat, ka esat apmaldījušies, nekrītiet panikā: apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad sāciet atpakaļceļu. Nemēģiniet haotiski staigāt pa mežu, jo tādējādi jūs varat ieiet mežā vēl dziļāk. Centieties saklausīt, kas atrodas apkārt – ja tuvumā ir šoseja, dzelzceļš, ceļš vai dzīvojamā māja, tad nekautrējieties doties uz turieni un pajautāt pareizo virzienu. Ja atskārstat, ka pašu spēkiem ārā netiekat, palīdzība, zvanot uz 112, jāsauc pēc iespējas ātrāk, negaidot pilnīgu spēku izsīkumu: gaišajā laikā sameklēt jūs būs daudz vieglāk nekā nakts stundās. Saglabājiet mieru un ievērojiet visus glābšanas dienesta dispečera norādījumus,” iesaka Irita Slavinska.
Glābēji uzsver: uzmanīgam jābūt ikvienam, jo vienlīdz pakļauti apmaldīšanās riskam ir gan gados vecāki cilvēki, gan jaunieši. Turklāt apmaldīties var arī nelielā mežā un labi pazīstamā apkārtnē.
Visbiežāk cilvēki tiek atrasti, izmantojot VUGD skaņas un gaismas signālu. Daudz ātrāk iespējams atrast cilvēku, kuram līdzi ir mobilais telefons. Tad ar glābējiem tiek uzturēta saruna, lai saprastu, ko cilvēks redz sev apkārt, vai dzird autocisternas signālus, un apmainīties ar jebkādu noderīgu informāciju. Šogad cilvēku meklēšanā VUGD sāk izmantot jaunas tehniskās iekārtas -- ar optiskajām un termokamerām, kā arī ar skaļruņiem aprīkotos dronus.
VUGD Latgales reģiona brigādes Dienesta sektora operatīvais dežurants Andris Studāns pastāstīja: „Ir ļoti svarīgi, lai cilvēkam būtu līdzi pilnībā uzlādēts mobilais tālrunis. Tad mēs varam ar viņu sazināties un vienoties, lai uzzinātu, ko viņš redz apkārt. Tas palīdz ātrāk atrast apmaldījušos. Bet, sākot ar šo gadu, mēs meklēšanas laikā varēsim izmantot bezpilota lidaparātus, kas aprīkoti ar skaņas un gaismas ierīcēm (tumšajā diennakts laikā), kā arī termokameru. Šādi lidaparāti var lidot augstumā līdz 120 metriem. Tos vada manuāli no zemes. Vēlos brīdināt cilvēkus -- ja virs kokiem redzat kādu lidojošu, „runājošu” aparātu, kuram mirgo gaismiņas, nevajag baidīties. Tātad cilvēka meklēšanai mēs izmantojam dronu. Taču bezpilota lidaparātiem ir arī trūkumi: tos ir gandrīz neiespējami izmantot spēcīgā vējā vai lietū.”
„Latvijas--Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros VUGD iegādājās 43 dronus, no tiem 6 palika Latgalē. Tos saņēmuši Balvu, Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes, Daugavpils 2. daļas glābēji un Latgales reģiona operatīvais dežurants. Darbam ar šiem lidaparātiem apmācīti 12 glābēji,” pastāstīja Irina Slavinska.
Ogotājus un sēņotājus, kā arī visus pārējos brīvdabas atpūtas cienītājus aicina atcerēties, ka ugunsbīstamība mežos šobrīd ir ļoti augsta, tāpēc Valsts meža dienests aicina iedzīvotājus neiet uz mežu, nekurināt ugunskurus (arī tam paredzētās vietās), atrodoties mežā – nesmēķēt, nebraukt ar motocikliem un kvadracikliem ārpus ceļiem, kā arī neveikt citas darbības, kas var izraisīt meža aizdegšanos. Pat nevērīgi nomests, līdz galam nenodzēsts izsmēķis vai sērkociņš var izraisīt meža ugunsgrēku.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informē, ka šogad Latgales ugunsdzēsēji jau 35 reizes devušies dzēst meža ugunsgrēkus, tostarp 11 reizes Daugavpilī un 8 -- Augšdaugavas novadā.
Turklāt nedrīkst aizmirst par vēl vienām briesmām, kas cilvēku apdraud mežā, -- čūskām. Tāpēc, dodoties uz mežu, vislabāk ir apaut gumijas apavus, garas blīva auduma bikses (piemēram, džinsus). Ogojot un sēņojot, pārbaudiet, vai zālē vai zem ogu cera neguļ pieaugusi čūska. Pieaugušam veselam cilvēkam, protams, odzes kodums nav nāvējošs, taču var sagādāt daudz nepatikšanu.
Tāpat jāizvairās no sastapšanās ar savvaļas dzīvniekiem, īpaši vilkiem, lapsām, jenotiem, kas var būt slimi ar trakumsērgu. Nevajadzētu aizmirst, ka arī Latgalē arvien biežāk sastopami lielie plēsēji -- lāči.
Autora foto
Irita Slavinska rāda, kas jāņem līdzi, dodoties uz mežu
Andris Studāns demonstrē, ar ko aprīkoti VUGD droni
Drons gaisā
