Aizvadītajā nedēļas nogalē - no 20. līdz 21. augustam - Cēsu pilsētvidē norisinājās 7. Sarunu festivāls LAMPA, kas pulcēja tūkstošiem skatītāju. 37 kopā skatīšanās vietas, 2 dienas, 221 pasākums. Atbilstoši valdības lēmumiem par epidemioloģiski droša pasākuma formāta organizēšanu, festivālā varēja piedalīties tikai ar derīgu pārslimošanas vai vakcinēšanās sertifikātu. Arī bērni līdz 12 gadiem netika ielaisti, lai gan to ļauj 16. augustā pieņemtais valdības lēmums, nodrošinot tiem atsevišķu zonu. Šī opcija tika atstāta novārtā, jo pēdējā brīdī mainīt apjomīga pasākuma plānu ir riskanti. Ja iepriekš bija ierasts, ka festivāls notiek Cēsu pils parkā, tad šogad tas notika pa visu Cēsu pilsētu. 2020. gadā pasākuma formāts arī bija citādāks, jo “LAMPA” ceļoja ne tikai pa Cēsīm, bet arī Rīgu un Rēzekni. Visas festivāla diskusijas bija iespējams skatīties arī attālināti, kā arī LAMPAS mājaslapā www.festivalslampa.lv varēs apskatīt sev interesējošās diskusijas ierakstu.
Festivāls, kā ir teicis Latvijas prezidents Egils Levits, ir kļuvusi par neatņemamu valsts demokrātijas sastāvdaļu. Tā ir vieta, kur brīvā formātā apmainīties ar viedokļiem un radīt cieņpilnu diskusiju par sabiedrībā aktuālām tēmām. Šogad pasākuma galvenais moto bija “Saruna bez cieņas kļūst par cīņu”. Kā festivāla atklāšanā minēja Sarunu festivāla direktore un Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS izpilddirektore Ieva Morica, izvirzot cieņu kā LAMPAS virstēmu, organizatori aicināja izrādīt cieņu pret katru indivīdu. “Saskatīt katra cilvēka unikalitāti un cienīt citu cilvēku jūtas, tiesības un viedokli. Tikai tad, kad mūsu sarunas pamatā ir cieņa, mēs mūsu dažādībā varam meklēt kopsaucējus, kas ir jādara demokrātiskā sabiedrībā,” dalās Ieva Morica. Tāpēc diskusiju laikā “cieņa” tika skatīta no dažādām šķautnēm - izglītības, politikas, reliģijas, vides aizsardzības, ekonomikas, žurnālistikas u.c..
Pasākumu dalībnieki un runātāji iztirzāja cieņpilnas attieksmes un komunikācijas nozīmi gan pret žurnālistiem, gan politiķiem, gan citiem sabiedrības pārstāvjiem. Arī tiem, kuri ir mazāk pārstāvēti gan juridiski, gan fiziski, piemēram, LGBTQIA+ kopienas jeb netradicionālās orientācijas pārstāvji, kā arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Mēs veidojam iekļaujošu sabiedrību, kur katram indivīdam ir iespēja būt un pārstāvēt savas intereses un vajadzības. Kas nav mazāk svarīgi, arī diskusiju laikā dalībnieki izturējās cits pret citu ar cieņu un izpratni, ka viedokļi ir dažādi un mēs esam dažādi, taču esam daļa no demokrātiskas valsts. Arī politiķi ar dažādiem politiskajiem uzskatiem un ideoloģiju kāpa uz vienas skatuves un cieņpilni diskutēja savā starpā. Līdzās politiķiem uzstājās arī žurnālisti, kuriem ikdienā valsts pārstāvji mēdz apzināti nesniegt intervijas. Brīvs formāts un brīva komunikācija, kur katrs ir cilvēks ar cilvēcīgu attieksmi. “Katram viedoklim ir tiesības pastāvēt, neatkarīgi no tā, vai tam var piekrist” - tāds ir festivāla princips, ka viss sākas ar sarunu un jēgpilnām diskusijām.
Gan pirmo, gan otro festivāla dienu noslēdza politiķi. Piektdienas vakarā pasākuma viesus priecēja “Politiķu disko”, kuru vadīja Magnuss Eriņš. Pasākumā piedalījās Eiropas parlamenta deputāts Ivars Ījabs, Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Saeimas deputāti - Inese Voika, Māris Mičerevskis un finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis. Tā bija iespēja uzzināt politiķu mūzikas gaumi un kādu mūziku tie klausītos, piemēram, ja uzvarētu vēlēšanās vai nebūtu politiķi. Festivāla kulminācijā, sestdienas vakarā, notika vērienīgākais un drosmīgākais festivāla pasākums - “Politiķu cepiens”, kuru vadīja komiķis Jānis Skutelis. Četri Latvijas komiķi - Anete Konste, Rūdolfs Kugrēns, Edgars Bāliņš un aktieris Jānis Kronis - cepināja trīs politiķus. Starp tiem iekšlietu ministre Marija Golubeva, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Cepinātāji kārtīgi iztirzāja gan cepināmo politisko darbību, gan privāto dzīvi, gan kādus aizdomīgus “Twitter” ierakstus, lai radītu smieklīgu un nesaspringtu atmosfēru, taču neaizskarot politiķu godu un cieņu. Drosmīgi un pārdomāti izteicieni gan no komiķiem, gan no pašiem politiķiem, kuri nepalika atbildi parādā. Spēja politiķim pasmieties pašam par sevi sabiedrības acīs ir vērtība. Marija Golubeva atzina, kamēr citi šogad brauca “Rīga - Jūrmala” (sauļoties karstajās vasaras dienās), tad viņas maršruts ir “Rīga - Daugavpils - robeža”, runājot par šobrīd aktuālo bēgļu migrāciju no Baltkrievijas un izsludināto ārkārtējo situāciju uz robežas.
Īpaši šobrīd, kad esam pieraduši paust asus, objektīvus vai subjektīvus viedokļus, sociālajos tīklos un medijos, mums no jauna ir jāmācās veidot cieņpilnu sarunu klātienē, “aci pret aci”.
Tā ir platforma, kur virzīt sabiedrisko domu un veicināt cilvēku vēlmi iesaistīties sabiedriskajos un politiskajos procesos. Iesaistīties diskusijās ar viedokļu līderiem ir izaicinājums ikvienam, taču, tikai sarunājoties ar šiem līderiem, mēs spēsim mazināt to barjeru starp valsti un tās tautu. “Ikvienam no mums ir iespēja ietekmēt valstiski nozīmīgus lēmumus un kopīgi risināt sarežģītos jautājumus, ko nereti esam raduši “atstāt” kādam citam - politiķiem, institūciju vadītājiem, priekšniekiem vai kaimiņiem,” LAMPAS komanda vērš uzmanību, cik liela ietekme ir indivīdam. Svarīgi ir interesēties, domāt līdzi notikumu attīstībai un, protams, kritiski izvērtēt patērēto informāciju, kas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad pandēmijas informācijas burbulis ir lielāks nekā jebkad.
