Nu jau vairāk par mēnesi Daugavpils pilsētas pašvaldībā darbojas jaunā sasaukuma dome, kurā koalīciju izveidojušas vēlēšanās uzvarējusī “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība. Jau pirmajā darba mēnesī pašvaldībā un tās kapitālsabiedrībās ir noticis gana daudz izmaiņu. Lai noskaidrotu vai ir plānotas vēl kādas izmaiņas, kā arī lai rastu atbildes uz citiem aktuāliem jautājumiem, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu Daugavpils domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu.
* Pēdējos gados Daugavpils pašvaldība ir izcēlusies ar nestabilitāti vadībā, viena sasaukuma laikā vairākas reizes ir mainījušies domes priekšsēdētāji. Kā vērtējat pašreizējo situāciju?
- Pēc pašvaldību vēlēšanām noslēdzām sadarbības līgumu ar Latvijas Krievu savienību un patlaban domē darbojas koalīcija, kura plāno nostrādāt turpmākos četrus gadus. Arī no “Mūsu partijas” un partijas “Latvijas attīstībai” domē ievēlēto deputātu pēdējā laika lēmumi liecina, ka domes vadība varētu būt stabila.
Latvijas valdību veidojošās partijas “Latvijas attīstībai” pārstāvja Igora Aleksejeva viens no apstiprināšanas mērķiem apvienotās Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētāja amatā ir nepieļaut situāciju, ka pilsētai, kurā pie vadības neatrodas varas partiju pārstāvji, tiktu noņemta daļa valsts vai Eiropas Savienības (ES) finansējuma vai citi atbalsta mehānismi.
Atstumt vienu vai otru deputātu no dalības domes darbībā nozīmētu atstumt vēlētājus, kas par šo deputāt ir atdevuši savas balsis. Tas, savukārt, neietilpst mūsu uzdevums. Mūsu prioritāte ir vienot Daugavpils iedzīvotājus kopīgiem darbiem. Savukārt tie deputāti, kas izvēlēsies iet vēlētāju dalīšanas vai intrigu vērpšanas ceļu, domes darbā nepiedalīsies.
* Kopš sākusi darbu jaunā sasaukuma dome, pašvaldībā un tās kapitālsabiedrībās ir noticis gana daudz izmaiņu. Vai ir plānotas vēl kādas?
- Pašreizējā situācija Daugavpils domē ir ļāvusi mēneša laikā pieņemt vairākus politiķiem nepopulārus, bet iedzīvotājiem populārus lēmumus, sākot ar domes priekšsēdētāja vietnieku skaita samazināšanu, komiteju apvienošanu un komisiju skaita samazināšanu, beidzot ar Jaunatnes nodaļas, Revīzijas un audita nodaļas likvidāciju un vairāku kapitālsabiedrību apvienošanu.
Minēto darbību rezultātā, nepasliktinot pakalpojumu kvalitāti, tiks būtiski samazināti pašvaldības administratīvie izdevumi, kā arī iegūti līdzekļi kapitālsabiedrību attīstībai, nodrošinot pakalpojumu tarifu nepaaugstināšanos. Būtisks ir arī tas fakts, ka visus šos lēmumus ir atbalstījušas vismaz divas trešdaļas domes deputātu.
Izmaiņu ieviešanu plānots turpināt. Ir paredzētas strukturālas izmaiņas Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmumā (DDzKSU). Tur tiks samazināts administratīvo štata vienību skaits, sekots tam, lai darbiniekiem būtu atbilstoša izglītība.
Tāpat, pildot vēlētājiem dotos solījumus, paredzēts “iziet cauri” katrai pašvaldības kapitālsabiedrībai un katrai domes struktūrvienībai un panākt, lai to darbs šajos četros gados būtu uzdevumu augstumos, lai tās strādātu iedzīvotāju nevis kāda cita labā. Galvenās prioritātes vērtēšanas laikā būs darbinieka profesionalitāte, spēja komunicēt ar iedzīvotājiem un vēlme risināt problēmas.
* Pirms kāda laika izteicāties, ka viena no prioritātēm būs Stropu attīstība. Kas šajā sakarā ir plānots?
- Jau iepriekš izteicos par iespējamo Stropu promenādes pagarināšanu apkārt visam ezeram. Patlaban atbildīgajiem dienestiem ir dots uzdevums sagatavot izvērtējamu promenādes pagarināšanai par aptuveni 700 metriem no Daugavpils Reģionālās slimnīcas virzienā līdz 18.Novembra ielai.
Tāpat tiek izvērtēts jautājums par iespējamu veikparka būvniecību Stropu ezerā un Stropu estrādes pilnveidošanu.
Starp prioritārajiem attīstības plāniem ir arī vieglatlētikas manēžas būvniecība Šuņu ezera apkaimē un pilsētas Centrālā parka rekonstrukcija.
* Dome ir atteikusies no Latvijas simtgadei veltītā objekta izbūves un ietur pauzi Daugavpils lidostas attīstības projektā. Kas gaida Oskara Stroka atklātās koncertzāles projektu?
- Piemineklis Latvijas simtgadei netika uzbūvēts ne uz valsts simtgadi, ne gadu, ne divus un pat ne trīs gadus vēlāk. Šobrīd tērēt teju 1,5 miljonus eiro no pašvaldības budžeta projektam ar nesakārtotu dokumentāciju, izvēloties šīm mērķim vietu, kur saskaņā ar dendrologu atzinumiem ir aizliegts nocirst īpaši aizsargājumus kokus, manuprāt ir aplama rīcība, kas nedarītu godu tādam simboliskam objektam kā piemineklim Latvijas simtgadei. Šāds “neveiksmes stāsts” tikai aizēnotu šīs idejas realizācijas mērķus. Tādēļ tuvākajā pilsētbūvniecības komisijas sēdē plānots pieņemt oficiālu lēmumu par atteikšanos no šī projekta realizācijas.
Attiecībā uz lidostas projektu joprojām nav atbildes, ja šīs projekts tiktu realizēts ar valsts atbalstu, vai tur vispār būs kāds kurš lidos. Ne investora, ne pārvadātāja uz doto brīdi nav un uzņemties saistības, lai uzturētu šo fantāziju, pašvaldībai ir identiski kā līdz šim ilgus gadus apmaksāt kredītu par šī zemes gabala pirkšanu. Iepauzējot šo projektu, esam pasargājuši pilsētu no vismaz 900 000 eiro iela kredīta, kuru bija plānots ņemt projektēšanai.
Gadījumā, ja jautājums ar investoriem un pārvadātājiem atrisinātos pozitīvi, šis projekts varētu iet savu ceļu pie nosacījuma, ka pašvaldībai nebūs projekts jārealizē par saviem jeb nodokļu maksātāju līdzekļiem, atsakoties no citu projektu realizācijas.
Kas attiecas uz Oskara Stroka atklātās koncertzāles izbūvi, tad mūsu ideja par Centrālā parka rekonstrukciju neiekļauj sevī šo ideju. Neredzu jēgu uzbūvēt parka vidū koncertzāli, ja tai blakus nav pārdomātas infrastruktūras un sakārtotas pilsētvides un cilvēkam, kas ieradīsies uz koncertu, nebūs pat vietas, kur novietot savas automašīnas. Tādēļ uzskatu, ka lietderīgāk līdzekļus ir iegādīt Stropu estrādes attīstībā, kas arī ir vienreizēja vieta koncertiem.
* Vai ir kāda virzība Smilšu – Smiltenes transporta mezgla projekta 2.kārtai?
- Patlaban notiek projektēšanas darbi projekta otrajai kārtai, tiek diskutēts par dažādiem tehniskajiem risinājumiem. Pēc projektēšanas pabeigšanas un provizoriskajām aplēsēm par finansējumu tiks strādāts pie ES struktūrfondu finansējuma un finansējuma no valsts budžeta piesaistes projekta realizācijai.
Tas, ka projekta otrā kārta ir jārealizē un transporta mezgls ir jānoved līdz efektīvākam risinājumam, ir fakts. Fakts ir arī tas, ka būvniecības izmaksas pēdējos gados ir augušas un projekta realizācija būs dārgāka nekā, ja abas projekta kārtas būtu realizētas kopā. Diemžēl iespēju piesaistīt līdzekļus uzreiz abām kārtām pašvaldības tā laika vadība neizmantoja.
* Tramvaja līnija uz Jauno Forštati netiks būvēta. Kur tiks novirzīti piešķirtie līdzekļi?
- Komunicējam ar Satiksmes ministriju, tiek gatavota dokumentācija un līdzekļus plānots izmantot tramvaju līnijas pagarināšanai no Stacijas ielas līdz Vaļņu ielai Ziemeļu mikrorajonā, caurdurot uzbērumu.
Rekonstruēt plānots arī tramvaja 2.maršrutu un 1.maršruta posmu no Smilšu ielas līdz tramvaju depo, kas patlaban ir visai bēdīgā stāvoklī. Tāpat līdzekļi tiks paredzēti vismaz sešu Eiropā ražotu modernu tramvaja vagonu iegādei.
* Valsts piešķīrusi papildus līdzekļus “Covid-19” seku likvidācijai. Kā šis papildus finansējums tiks izlietots Daugavpilī?
No šīs naudas Daugavpilī tiks nofinansēta Aizplisētas parka būvniecība un atmaksāts Bruģu ielas būvniecībai paņemtais kredīts.
*Kādas pilsētā patlaban ir lielākās problēmas, kuras nepieciešams risināt?
- Sakarā ar nokavēto laiku izdevīga līguma noslēgšanai par dabasgāzes piegādi, pilsētā būtiski - līdz 56,96 eiro par megavatstundu (MWh) ir palielinājies siltumenerģijas tarifs. Iepriekš manis noslēgtais līgums ļāva pazemināt tarifu līdz 42 eiro par MWh.
Ņemot vērā prognozējamo dabasgāzes cenas celšanos, PAS “Daugavpils siltumtīkli” tā laika vadītāja Oļesja Duškeviča vēl martā piedāvāja noslēgt līgumu par dabasgāzes iegādi par 48,5 eiro par MWh. Ttaču politiķi priekšvēlēšanu karstumā baidījās šo ceļu iet, jo viņiem būtu bijis jāpaziņo, ka siltumenerģijas tarifs celsies. Rezultātā tarifs ir nevis 48,5, bet gan 56,96 eiro par MWh.
Augsts siltumenerģijas tarifs Daugavpilī ir izdevīgs privātajiem ražotājiem un kādi politiķi aiz viņiem stāv es neatkārtošos, jo iedzīvotāji jau paši to ir sapratuši.
Patlaban ir divi ceļi, kā vērst situāciju uz labo pusi. Ir jāseko gāzes cenu izmaiņām biržā un jānoslēdz jauns līgums par dabasgāzes piegādi uz izdevīgākiem nosacījumiem. Otrs ceļš ir ātrāk pabeigt jaunās ar šķeldu kurināmās katlumājas būvniecību TEC3, kas ļautu pāriet siltumenerģijas ražošanā uz šķeldu, kuras cena patlaban ir daudz izdevīgāka nekā dabasgāzei.
* Kā vērtējat PAS “Daugavpils siltumtīkli” bijušās vadītājas Oļesjas Duškevičas ievēlēšanu uzņēmuma padomes locekļa amatā?
- Šobrīd ir panākta vienošanās, ka divi bijušie PAS “Daugavpils siltumtīkli” valdes locekļi atgriezīsies uzņēmumā dažādos amatos ar mērķi saglābt uzņēmumā to, kas ir glābjams, ieviest uzņēmumā kārtību, kā arī tikt skaidrībā par emisiju kvotu neizdevīgo pārdošanu īsi pirms vēlēšanām.
Viktors Lukjančiks sāks strādāt uzņēmumā par tehniskā direktora vietnieku, bet Oļesja Duškeviča pildīs uzņēmuma padomes locekļa pienākumus. Tāpat ir skaidrs, ka uzņēmumam būs nepieciešams jauna valdes loceklis, jo pašreizējais šo vietu ieņem kā uz laiku iecelta persona.
Saistībā ar zaudēto Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) finansējumu šķeldas katlumājas būvniecībai patlaban ir noskaidrots, ka 2020.gada jūlijā, kad pašvaldībā tika saņemts aizrādījums no CFLA par pieļautajiem pārkāpumiem iepirkuma procedūrā un norādes par turpmāko rīcību, lai piešķirto naudu nepazaudētu, gan uzņēmuma vadība, gan kapitāldaļu turētāja pārstāvis pašvaldības izpilddirektores Sabīnes Šņepstes personā, vērsās pie domes politiskās vadības, mēģinot saskaņojot turpmāko rīcību, taču konkrētas norādes tā arī nesaņēma.
Eksperti ir aplēsuši, ka jaunās šķeldas katlumājas nodošana ekspluatācijā šobrīd gadā laikā ļaus ieekonomēt līdz pat diviem miljoniem eiro.
* Kāds ir jūsu viedoklis par profesionālās izglītības iestāžu turpmāko attīstību Daugavpilī?
- Pašvaldībai līdz šim nav bijusi pietiekam sadarbība ar profesionālajām izglītības iestādēm pilsētā. Esam nolēmuši situāciju mainīt, iesaistījāmies diskusijā par profesionālās izglītības nākotni.
Piedāvātā reforma apvienot Daugavpils Tirdzniecības profesionālo vidusskolu ar Daugavpils tehnikumu, kā arī atņemt Daugavpils tehnikumam daļu materiāli tehniskās bāzes un nodot to Daugavpils Būvniecības tehnikumam mūsu skatījumā, nav pieņemams risinājums, jo turpināsies programmu dublēšanās un neefektīvā materiāli tehniskās bāzes izmantošana.
Mums negribētos, lai pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece turpinātu iepriekšējās ministres Ilgas Šuplinskas īstenoto aplamo pieeju, kad par labu vienai izglītības iestādei tiek nodarīts kaitējums citai, ar mērķi atņemt tai audzēkņus.
Šāda rīcība neatbilst ne profesionālās izglītības, ne reforma smēķiem, vēl vairāk izķēmojot profesionālo izglītību pilsētā. Tādēļ ierosinājām Daugavpilī izveidot vienu spēcīgu Daugavpils Valsts tehnikumu ar filiālēm Višķos un Dagdā. Ministre šo ideju solīja izvērtēt.
* Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs izteicies, ka ir paredzēts valsts atbalsts reģionu centriem īres dzīvokļu būvniecības projektiem. Kā Daugavpils plāno izmantot šo iespēju?
- Ilona Jakovļeva ir iecelta par DDzKSU vadītāju. Viņai ir dots uzdevums salāgot uzņēmuma darbu un sniegt savu vērtējumu par minētās programmas realizāciju pilsētā.
Tas, ka pilsētā ir nepieciešams jauns dzīvojamais fonds, ir vispārzināms fakts, ņemot vērā cenas nekustamo īpašumu tirgū. Fakts ir arī tas, ka pilsētai sadarbībā ar ministrijām patlaban efektīvi ir jāizmato ikviens eiro, tādēļ gaidīsim viedokļus un risinājuma variantus.
Jebkurā gadījumā patlaban turpinās projekta īstenošana Gaismas ielā 7, tuvākajā laikā būvdarbi tiks pabeigti un vairāk par 110 dzīvokļiem tiks piedāvāti iedzīvotājiem un speciālistiem.
