Subates mazpilsēta Augšdaugavas novadā ir izvietojusies gleznaino, upēm līdzīgo ezeru krastos. Pagājušajā gadā tā svinēja savu 450. gadadienu. Tālā 1570. gada pirkuma-pārdevuma dokuments ir senākais, kurā minēts Subates vārds. Vēsturiski Subate kā apdzīvota vieta noteikti ir izveidojusies daudz agrāk. Tirdzniecības ceļi un tirgus norise ir krustojušies un risinājušies tieši Subatē, veidojot to kā gadatirgu norises vietu. Šī tradīcija ir saglabājusies un tiek kopta arī mūsdienās.
Viens no minējumiem, kā Subate ir ieguvusi savu nosaukumu, ir ebreju tautas svētku diena “s a b a t”. Ebreji līdzās latviešiem, krieviem, lietuviešiem ir veidojuši mazpilsētas veidolu, tradīcijas, arhitektūru un kultūrvēsturisko mantojumu. Subates teritorijā atrodas vecie ebreju kapi un II Pasaules kara genocīda upuru kapi. 1941. gada vasarā, pirms 80 gadiem, šeit tika nogalināti vairāk nekā 800 ebreju no Subates un apkārtējām teritorijām, arī Lietuvas. Te 1992. gadā tika uzstādīts piemineklis.
Šogad , saulainajā 13.augusta dienā, pie vecajiem ebreju kapiem notika pasākums , kurā tika atklāts jauns akmens krāvuma žogs apkārt kapsētai un divas piemiņas plāksnes. Atklāšana notika Latvijas ebreju piemiņas un vēsturiskā mantojuma saglabāšanas nākamajām paaudzēm projekta ietvaros.
Šafura (ebreju instruments darināts no auna raga) skaņas ir zīme, ka cilvēki tiek aicināti palīgā kādā nelaimē. Šajā dienā šafurs simboliski aicināja cilvēkus glābt, sakopt un atjaunot senos ebreju kapu apbedījumus Subatē. Mazpilsētā dzīvojošo ebreju pēcteči tagad mīt Latvijā, Izraēlā, ASV, Austrālijā, Dienvidāfrikas Republikā. Ģimeņu ziedojumi un rūpes par savu dzimtu saknēm deva iespēju uzstādīt skaistu akmens žogu un plāksnes ar uzrakstiem un skaidrojumu par apbedījuma vietām. Rubaņenko ģimene, kas tagad dzīvo Izraelā, ir devusi būtisku ieguldījumu atjaunošanas un sakopšanas darbu finansēšanai. Pasākumā viesojās viens no ģimenes locekļiem –Daniels Rubaņenko.
Apbedījumu sakopšana un pieminekļu pacelšana jau tika uzsākta 2019.gadā, kad Subatē uzturējās brīvprātīgie jaunieši no Vācijas. Šogad darbi tika turpināti, tajos piedalījās jaunieši no Vācijas un vietējie jaunieši ar vadītāju mācītāju Klausu Pēteru Reksu. Patreiz ir pacelti 130 pieminekļi no apmēram 600 hasīdu daļā .
Pasākumā daudz interesantas informācijas par ebreju dzīvi un tradīcijām pastāstīja vēsturnieks no Daugavpils, muzeja “Ebreji Daugavpilī un Latgalē” izveidotājs un direktors Josifs Ročko. Tad visi dalībnieki devās uz genocīda upuru apbedījuma vietām, kurās pēc ebreju tautas tradīcijām tika nolasītas lūgšanas par mirušajiem.
Subatē pirms II Pasaules kara dzīvoja ap 400 ebreju. Te darbojās četras sinagogas. Mūsdienās par ebreju dzīvi Subatē liecina trīs kapsētas un viena ēka- ebreju tirgus bodīte. Pilsētas pārvalde un Subates kultūras nams cenšas uzturēt ebreju esošo kultūrmantojumu. Pagājušogad Domes ielas svētkos subatiešiem bija iespēja klausīties Daugavpils ebreju kopienas amatierkolektīva dziesmas, uzdejot kopā ebreju dejas, kā arī nogaršot ebreju ēdienu foršmaku.
