Na Viški, bet Vyški. Tai ir pareizuok – izsprīde Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejā1. Cik var sprīst, itys nūsaukums ir izacieļs (kai vacī latgalīši saceitu – paīt) nu 'vyška', respektivi, vīta ci byuve iz kolna, auškuokuo kolnu viersyune2.
Moli. Nu Flandrejis i Tīrengejis ībraukušī de Moli Vyškūs dzeivoj jau nu 17. godusymta suoku. Pa druskai jī palīk vaira i vaira pūliski. 19. godusymtā Vyšku Moli ir vīni nu leluokūs pūļu patriotu Vitebskys guberņā. Jī ir tai saplyuduši kūpā ar Vyškim, ka cytu reiz, kod kaidam ituos pusis zemnīkam ci rūkpeļnam vaicoj, nu kurīnis, jis atsoka – nu Moļu!
Molim pīderēja aba beja sovumā daudz zemis i daudz mozuoku muižu. Tuos beja taidys kai filialis, apzeimuoja juos par foļvarkom jeb pusmuižom. Vīna taida beja Vasiļovā, kuru reņtej Juoņa Plīkšāna tāvs Krišjānis. Vīni roksta, ka Raiņa tāvs gribiejs reņtēt i pošus Vyškus, bet Moli nav davuši, a cyti otkon, ka Vyšku muiža 1863. godā beja nu zemnīku izdemolāta i Krišjāņam deļ komercejis gona naparūceiga.
Vyšku muižys3 kungu sāta 20. g. s. suokūs beja boltā kruosā, ar divejim tūrnim. I muižkungi, i apleicejī sauce jū par palacu. Kari i revoļucejis itū palacu stypri papūstēja, mīra laikūs Moļu muiža izreiz tyka pīlāguota duorzkūpeibys/lauksaimnīceibys školys vajadzeibai.
Dubnys upe. Natuoliņ nu Vyšku, azarim cauryn tak Dubna. Cyti valk etimologeju ar krīvu vuordu dub, bet pareizuok laikam ir pa Breidakam, kurs te radz suokūtni nu baltim kūpeiguo vuorda dūbe, dūbns, kas nūruoda iz zamu, īdūbainu vītu.
Baļtejā upis i leli meži izseņs beja sova veida kulturviesturiski rūbeži. T. s. Saukys pusis meži beja kai barjera storp zemgalim i sielim. Daugova i Aivīkste kai sova veida administrativuos i kulturviesturiskuos rūbežškirtnis. Pa manim, nazkur leidzeiga tipa upe ir i Dubna. Taida lineja nu reitim iz vokorim, kur cylvāki vīnā i utrā krostā ir ar nadaudz cytu volūdu, nadaudz cytu mentalitati.
Tei Dubna tak vydiņ Vaclatgolai, kura beja nu Leiksnys leidz Feimanim, nu Kruoslovys leidz Aglyunai, nu Indricys leidz Pasīnei. I Dubna ir kai sova veida mugorkauļs itymā suokūtnejuos latgaliskuos raksteibys i kulturys skeletā.
Lukaševiča, Rota, Jaloveckuo, Kosovskuo i c. Vaclatgola. Piecyn pyrmuo drukys aizlīguma avangardā ir jau jaunlatgalīši – nu Rēzeknis, Varakļuonu, Sakstagola, Rogovkys.
Parks. Kod pavaicovu dendrologam Andrejam Svylānam par Vyšku parku, jis atsaceja tai. „Vīns nu boguotuokūs Latvejā! Sūpluok ir ari Veitūlu dendrarejs. Tī ir vīni nu vysīvārojamuokūs objektu Latgolā, ka runojom par dendrologeju. Cik nu daudz tī parka veiduošonā ir muižys nūpalns, cik nu Vyšku tehnikuma skūluotuojis Ainys Bernānis nūpalns! Juojam gon vārā, ka jau pyrms Ūtruo pasauļa kara Vyški beja vīna nu nadaudzūs vītu Latgolā, kur beja lauksaimnīceibys vuiceibu īstuode i kurim pat vairuokus godus piec kuortys izguoja sovys stuodu audzātovys katalogs!
Vyšku parkā aug interesanti rīkstkūki, vīns nu nadaudzūs Latgolā ginku! Kod parkā sovulaik taisejom dendrologiskū izpieti, piec munys iniacitivys tyka izveiduota Dendrologiskuo styga. Augu nūsaukumi iz šiļtem tyka pīraksteiti latiniski, latvyski i latgaliski. Dīmžāļ – laiks ir laiks... Bet dorba ideja ir palykuse, īguluse pamatā cytam dorbam – Latvejis i cytu zemu augu latgaliskūs nūsaukumu gaidamejai vuordineicai!”4.
Vacuo bazneica. Kai roksta ituos pusis cylvāks 1967. godā trymdys presē sovuos atmiņuos (kai vacī latgalīši saceitu – īguoduos), tod ap 1906. godu Latgolys katuoļu bazneicuos pasaruodeja jauns Zīmyssvātku dīvakolpuojums – Gonu (Ganeņu) Mišs, kū celebrēja pusnaktī. Cytuos bazneicuos nu ituos novitatis vairejuos, bet Vyškūs tys pusnakts Mišs beja izziņuots, partū iz tīni 1906. goda Zīmyssvātku naktī sabrauce mylzums daudz cylvāku – pat nu cytom, gona tuolom draudzem (kai vacī latgalīši saceitu – parapejom).
Tei vacuo bazneica beja calta par Moļu naudu i beja vīna nu senejuokūs kūka bazneicu Latgolā. Jei beja iz taidys kai pussalenis Vyšku mīsta molā, Dodkys azara krostā. Rudinī i pavasarī da nalelajai bazneicai eisti i navarēja daīt, kaut ari jei beja iz smiļkšaina uzkalneņa.
„Bazneica beja calta nu kūka, nu pustāstom gludajūs pakšūs un šulūs salaistajom bolkom, ar palōvu jumtu. [..] Bazneicas īkšpuses sīnas beja sagtas ar papi un vērs tōs tapetes izvālātā musturā. [..] Bazneicas prīkšgolā, apm. napylnas 2 ass plotumā un ap 1,5 ass augstumā, ōrpus bazneicas durovom beja izbīdeita koru telpa, kas baļstējōs uz četrim stobim – kūka kolonom.”5
1907. goda ūtruos Leldīnēs daudz cylvāku kora telpā sakuope i jei nūbruka. Cylvāki tyka īvainuoti, vīnam iz vysu myužu palyka kupris mugorā. Piec nagadīņa tyka izcalti jauni myura bolsti i atjaunuota koru greida.
Ruodīs, ka tys te nabeja vīneigais itaids nagadejums. 1891. godā Leldīnēs ari sabruka vīns cylvāku puorpiļdeits balkons i beja guojuši būjā cylvāki.
1937. godā itū bazneicu nūjauce, bolkys i c. aizvede iz Valmīru. Bazneicys prīškā – muižkungu Moļu kapenis, sauktys ari par mauzoleju. Kod pūļu muižnīki aizbrauce dzeivuot iz Pūleju, beja ari taidi, kuri iz jaunū vītu puorvede i puorapglobuoja sovus senčus. Leluokuo daļa gon skaiteja, ka myrušū mīru nikaidā gadīnī traucēt navajag.
Jaunuo bazneica. Tei tyka calta6 „ōrpus Vyšku mīsta Mōļa muižas ceļa molā, uz Vyšku apvyda garōs augstīnes. Jaunō bazneica tyka calta tai, ka tōs myura ōrpusē nav īmyurāts nivīns kīgeļs. Tōs pamatūs ir tāstī, bet vysi pōrejī ir pustāstī akmini. Bazneicas īkšpusē ir radzami tikai tymsi sorkonī kīgeli dažaidōs formōs”7.
Vēļ 20. g. s. suokūs beja muižu i zemnīku celi. Pa pyrmajim, kuri beja taišni i leidzoni, zemnīkim braukt, vysmoz Moli, naļuove.
Vyšku jaunū bazneicu projektēja zvīdru arhitekts Kārlis Eduards Strandmanis (1867–1946), kurs dzeivova Līpuojā8. Suoce jaunū bazneicu budavuot 1908. godā, a pabeidze jau piec Pyrmuo pasaulis kara.
Cīši smuka bazneica! Latgolā jai kur ta leidzeiga ir Baļtinovys bazneica. Bet eistineibā taidys – kolnā i pi azara, leidzeigys pilei – Latgolā ūtrys navā!
Kārļa Eduarda Strandmaņa „projektētas ir aptuveni trīsdesmit baznīcas Lietuvā”9 – Palangā, Švekšnā, Ramugalā, Kelmē, Jurbarkā u. c10. Par Vyšku bazneicu Jānis Zilgalvis i Nijole Lukšionīte roksta: „Višķu katoļu baznīca labi raksturo K. E. Strandmaņa darbību laika ritumā, jo šajā viņa darbā dominē pilnīgi jauns būvformu un elementu traktējums, kaut arī apjoma telpiskā uzbūve ir tradicionāla un baznīcas fasādēs lietoti romānikas stila elementi [..]. Tomēr dievnama arhitektūra kopumā jāattiecina jūgendstilam”11.
Nu vo, nav Latgolā jūgendstils tikai Daugovpilī i Lūznovā, bet ari Vyškūs!
1 2019. goda 27. majā, sēdis protokols Nr. 1-16.
2 Asmu dzierdiejs verseju, ka par vyškim vītejī poļaki sauce aušku vītu, kur vīns kolns nūmaina ūtru, respektivi, kolnuojs, kolni.
3 Tān itei ir vīta, kuru parosti sauc par Tehnikumu. A Vyšku beja i ir daudz – Lejis, Kolna, Azara, Syla i c.
4 Interveja ar Andreju Svylānu, 03.11.2019.
5 Zariņš P. Muns pyrmais braucīņs Zīmassvātku naktī // „Latgolas Bolss”, 23.12.1967.
6 Te vysleluokī nūpalni ir prīsteram Bronislavam Veržbickim.
7 Zariņš P. Muns pyrmais braucīņs Zīmassvātku naktī // „Latgolas Bolss”, 23.12.1967.
8 Kaminska R., Bistere A. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā – Rīga: Neputns, 2006., 129. lpp.
9 Zilgalvis J., Lukšionīte N. Latvijas un Lietuvas sakrālās arhitektūras saiknes 19. gs. otrajā pusē – 20. gs. sākumā // „LZA Vēstis. A daļa”, 2011., Nr.5./6.
10 K. E. Strandmaņa projektātys ir ari Jelgavys i Līpuojis katuoļu bazneicys.
11 Zilgalvis J., Lukšionīte N. Latvijas un Lietuvas sakrālās arhitektūras saiknes 19. gs. otrajā pusē – 20. gs. sākumā // „LZA Vēstis. A daļa”, 2011., Nr.5./6.
