Līdz 16. septembrim Sventē (Augšdaugavas novads) skatāma Viktora Petaško saktu izstāde. Tā ir ekskluzīva izstāde ar tautisku akcentu. Saktas ir neparastas gan izmēra -- līdz 3 metriem --, gan izgatavošanas materiāla ziņā. Tās tapušas no parasta putuplasta, taču, neskatoties uz to, ir ūdensizturīgas un košas.
Atskats vēsturē
Mūsu senčiem saktas bija praktisks priekšmets -- bez tām bija grūti iztikt, jo ar saktām sastiprināja apģērbu jau tad, kad vēl nebija pogu. Juvelierizstrādājumu izgatavošana attīstījās, un līdz ar to mainījās arī rotu izskats, kas kļuva arvien izsmalcinātāks un bagātīgāks. Vēlāk pēc tām noteica īpašnieka sociālo stāvokli, saktas valkāja gan sievietes, gan vīrieši. Jāatzīmē, ka līdz 19. gadsimtam saktām bija arī maģiska nozīme. Tika uzskatīts, ka tās nes veiksmi, pasargā savu īpašnieku no ļaunajiem gariem, tās izmantoja, ārstējot lopus. Saktas izgatavoja no sudraba, bronzas vai dzelzs. Mūsdienās šīm tautiskajām rotām ir vēsturiska nozīme, tās simbolizē nacionālās vērtības. 2007. gadā tika izlaista 1 lata monēta ar saktas attēlu.
Kā tapa izstāde
Viktors Petaško uzaicināja uz izstādi laikraksta "Latgales Laiks" reportieri un pastāstīja, ka saktas viņam ļoti patīk un ka viņš labprāt tās veidojis, taču ideja par saktu izgatavošanu pieder nevis viņam, bet gan Ilūkstes novada vadībai. „Man piezvanīja un jautāja -- vai es varētu izgatavot dažas lielas saktas Ilūkstes novadam, svētkiem. Es piekritu, un ar to viss arī sākās,” sacīja Viktors Petaško. Viņš izgatavoja vairākus darbus Ilūkstes novadam un turpināja pilnveidot iesākto, jo vēlējās, lai darbi būtu vēl skaistāki un pilnvērtīgāki. Nākamās Viktora veidotās saktas „aizbrauca” uz Daugavpils Valsts ģimnāziju. Pēcāk Viktors Petaško vēlējās parādīt savu darbu citiem cilvēkiem, jo saktas bija skaistas, -- tā viņam teica tie, kas bija redzējuši šos darbus. Tādējādi pārējās saktas viņš atveda uz Sventes Kultūras namu un sarīkoja izstādi.
Radošais process
Vakaros un naktīs Viktors izvirpoja saktu detaļas, izgatavojot tās lielā skaitā. Vienlaikus tika veidotas vairākas saktas, jo tas ir garš process. Gaidot, kad būs gatava viena sakta, pēc tam – otra, paies gads vai pat vēl ilgāks laiks. Identisku saktu nav, un katra no tām sastāv no daudzām mazām detaļām, kas tika izgatavotas sākotnējā posmā. Ideja, kā sakta izskatīsies, Viktoram Petaško radās tās tapšanas procesā. Ir gan simetriskas, gan asimetriskas saktas. Viktors Petaško netur noslēpumā ražošanas tehnoloģiju -- rāda un stāsta visu, kā veidojis savus darbus. Īsumā procesu var aprakstīt šādi: detaļu izgriešana, gruntēšana, krāsošana, žāvēšana, gruntēšana vēlreiz, krāsošana un tikai pēc tam detaļu likšana kopā un līmēšana. Turklāt lielākajās saktās ir ap 1000 detaļu. Autors eksperimentēja arī ar krāsu. Bija balti, brūngani varianti, līdz Viktors secināja, ka saktām vispiemērotākā ir linu audekla krāsa.
Ikviens, kas iegādājas saktu, ir trīskārt ieguvējs, jo tajā ir ne tikai ideja, kas iemiesota rezultātā, nacionālā simbolika, bet arī daļa no radītāja dvēseles. Viktoram šis darbs sagādā prieku, viņš to dara ar aizrautību, ieliekot tajā sirdi. „Es pats piestiprinu saktu pie sienas, jo cilvēkam, kurš nav to izgatavojis, tas ir grūti, turklāt arī man pašam šis darbs nebūt neiet ātri. Tās ir izgatavots no putuplasta, tāpēc vieglas un, ja vēlas, tās var viegli noņemt, jo tiek piestiprināts ar montāžas gumiju. Šīs saktas ir tautisks dekors, kas paredzēts lielām telpām,” stāsta Viktors Petaško.
Izstādes atklāšana
Pirmie izstādi apskatīja Sventes iedzīvotāji, jo, dzīvojot šeit, Viktors Petaško uzskata par savu pienākumu savus darbus pirmām kārtām parādīt tuviem cilvēkiem, kaimiņiem un tikai tad -- pārējiem. Pašreizējo epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ izstādes oficiāla atklāšana nenotika. Individuālai apskatei izstāde būs atvērta līdz 16. septembrim.
Autores foto
