Sēļi allaž ieturēti, bez bravūras un skaļiem saukļiem, bet mierīgi un pamatīgi ir apdzīvojuši savu zemi. Varbūt pusčukstus teiktais ir palicis savā sētā, jo sēlis jau neies ne ar vienu strīdēties, viņš paliks savā taisnībā, savā iekšējā brīvībā, viņš vienkārši ies savu ceļu. Tomēr šoreiz sēļi satikās citās noskaņās. Pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas, rupji tēsta, saskaldījusi Sēliju trīs daļās, sēļi ir saspurojušies un savu vārdu saka skaļāk, jo jaunais Latviešu vēsturisko zemju likums ir ieviesis korekcijas, tas paver citus apvāršņus. Tieši tādēļ, lai domātu, diskutētu un lemtu, kā jaunā Latviešu vēsturisko zemju kontekstā koordinēt Sēlijas iedzīvotāju, sabiedrisko organizāciju un pašvaldību sadarbību Sēlijas izaugsmei un atjaunotu Sēlijas asociācijas darbību, tika aizvadīts 10. Sēlijas kongress, kas šogad notika 11. septembrī Viesītes Kultūras pilī. Kongresu organizēja vēsturiskās Sēlijas asociācijas biedri, turpinot akadēmiķa Jāņa Stradiņa un citu Sēlijas entuziastu izloloto Sēlijas asociācijas ideju un tās organizēto Sēlijas kongresu tradīciju.
STIPRAS VIETĒJĀS KOPIENAS SAVĀS VĒSTURISKAJĀS ZEMĒS
Kongress tika atklāts ar Valsts prezidenta Egila Levita apsveikuma nolasīšanu kongresa dalībniekiem, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja Ginta Kaminska un Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieka Alfona Žuka uzrunu. Savā apsveikumā prezidents uzsver: „Bez Sēlijas Latvija nav pilnīga un bez sēliskās identitātes latviskums ir plakanāks.[…] Man ir gandarījums, ka ir bijis iespējams līdzdarboties un Latviešu vēsturisko zemju likumā ietvert Sēlijai vajadzīgo regulējumu. Pēc likuma spēkā stāšanās 1. jūlijā daudzas lietas ir kļuvušas skaidrākas. Likumā ir konstatēts arī Sēlijas tvērums, tā pielikumos var redzēt, kuri pagasti, pilsētas vai to daļas ir piederīgas Sēlijai. Tāpat likums paredz dažādus instrumentus turpmākam darbam identitātes saglabāšanai un nostiprināšanai.[…] Apsveicu šodienas iniciatīvu apvienot Sēlijas sabiedriskās organizācijas, vietējās kopienas un Sēlijas patriotus kopīgam darbam Sēlijas labumam. Tas ir nepieciešams, lai Sēlijas intereses varētu tikt pienācīgi apkopotas un pārstāvētas un sēļu balss tiktu labāk sadzirdēta dialogā ar valsti un pašvaldībām. Priekšā vēl ir daudz darāmā. Ir jāformulē priekšlikumi par Sēliju Latviešu vēsturisko zemju attīstības plānam, ir jādomā ne tikai par Sēlijas kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, bet arī reģiona sociālekonomisko attīstību un Sēlijas ļaužu dzīves kvalitāti un nākotnes iespējām dzimtajā pusē. Stipru Latviju veido savā identitātē stipras vietējās kopienas savās vēsturiskajās zemēs. Šodien mēs varam teikt, ka Sēlija ir, bet mums jāstrādā visiem kopā, lai Sēlija vienmēr būtu un paliktu.”
Kongresa pirmajā daļā norisinājās lasījumi par dažādām Sēlijas ilgtspējai nozīmīgām tēmām. Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Pēteris Stradiņš un bijušās Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētājs Arvīds Kviesis uzstājās ar lasījumu par Sēliju vēstures griežos, kā arī Sēlijas asociācijas izveidi un Sēlijas kongresu nozīmi ceļā uz vēsturisko zemju atzīšanu. Par vienu no būtiskākajiem jautājumiem -- Sēliju Latviešu vēsturisko zemju likumā -- stāstīja Latvijas Universitātes docents, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, akcentējot:„Runājot par pašvaldībām, likums paredz -- ja kādā pašvaldībā ir divu vēsturisko zemju daļas, tad šai pašvaldībai ir vienlīdzīgs pienākums rūpēties par abām identitātes daļām.” Savukārt, diskutējot par Sēlijas ģerboņa izveidi, kā arī Sēlijas asociācijas karoga apstiprināšanu Sēlijas oficiālā karoga statusā, klātesošos uzrunāja Valsts Heraldikas komisijas pārstāvji -- vēstures profesors Armands Vijups un mākslas vēsturniece Ramona Umblija.
Kāds ir sēlis un Sēlija šodien, kādas noskaņas valda Sēlijas kopienās, centās atbildēt biedrības “Sēlijas salas” pārstāve Daina Alužāne un Ieva Jātniece. Daina Alužāde atzīmēja: „Identitāte ir process un šis process ir tik ilgs, kamēr vien pastāv cilts, tauta, zeme. Kopienas seja mainās ar katru kopienā ienākošo vai no kopienas aizejošo cilvēku, īpaši jau tad, ja šis cilvēks ir tik stiprs, lai pulcētu ap sevi citus. Tiešām vajag tik maz.” Kongresa pirmā daļa noslēdzās ar Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentes, Jēkabpils apriņķa koru virsdiriģentes Agitas Ikaunieces-Rimšēvičas lasījumu par Sēlijas identitāti un Sēlijas koriem, aktualizējot nepieciešamību pēc kultūrpolitikas rīcības plāna un vienota Sēlijas plānošanas reģiona.
MEMORANDS UN REZOLŪCIJAS – PAMATS REĀLIEM DARBIEM TAGAD!
Otrajā kongresa daļā tika pieņemts memorands par Sēlijas asociācijas darbības atjaunošanu un pieņemtas divas rezolūcijas -- “Varam būt droši – Sēlija ir” un rezolūcija “Par Sēlijas karogu”.
Ko būtisku vēsta šie dokumenti? Memorandā tika noteikts, ka asociācijas galvenās vērtības ir kultūrvēsturiskās vides saglabāšana, sadarbība un daudzveidība. Tika atbalstīts priekšlikums līdz 11. Sēlijas kongresa sanākšanai Sēlijas asociācijai īstenot šādas darbības: 1) piedalīties Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādē un pārstāvēt Sēlijas kopējās intereses, 2) reģistrēt Sēlijas asociāciju kā biedrību un 3) izstrādāt asociācijas darbības stratēģiju un rīcības plānu. Lai plāni raiti tiktu realizēti, kongresa laikā tika iecelta Sēlijas asociācijas pagaidu valde, kurā darbosies Evija Vectirāne (Jaunjelgava), Jānis Dimitrijevs (Viesīte), Pēteris Stradiņš, pārstāvot Rīgas sēļus, Stefans Rāzna (Ilūkstes puse), kopienas pārstāve Santa Šmite no Aknīstes, savukārt Agita Ikauniece-Rimšēviča -- kā kultūras jomas pārstāve. Klātesošie vienojās, ka pagaidu valde izveidos 3 darba grupas par iepriekšminētajiem rīcības punktiem, kas darbosies līdz biedrības reģistrēšanai, nodrošinot praktisku Sēlijas asociācijas darbu.
Kongresa delegāti atbalstīja divu rezolūciju pieņemšanu. Pirmā rezolūcija „Varam būt droši – Sēlija ir” iekļauj aicinājumu Sēlijas asociācijai paplašināt biedru skaitu un pārstāvēt Sēlijas intereses, kā arī iekļaujot priekšlikumus Latvijas republikas Ministru kabinetam un Saeimai īstenot dažādas mērķtiecīgas rīcības, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku teritorijās. Pieņemot kongresa rezolūciju, klātesošos uzrunāja viens no Sēlijas asociācijas goda biedriem Stefans Rāzna, kurš akcentēja: „Pateicoties vēsturisko zemju likumam, varam teikt, ka Sēlija ir, esam atguvuši savu zvaigzni un pēc būtības varam uzskatīt, ka mēs šodien dzīvojam reālajā Sēlijā.[…] Sēlijas kongress aicina Sēlijas asociāciju kļūt par spēku, kas apvienotu visus Sēlijas veidojumus. Asociācijai jāpārstāv Sēlija ar visām tās interesēm valsts un pašvaldību institūcijās. Šis ir reāls instruments iešanai uz priekšu.”
Otra kongresa rezolūcija „Par Sēlijas karogu” tika pieņemta ar viena no Sēlijas asociācijas goda biedra Jāņa Dimitrijeva ievadvārdiem. Viņš uzsvēra, ka Sēlijas karogs ir bijis Sēlijas ļaudis vienojošs un plaši izmantots Sēlijas simbols jau vairāk nekā divdesmit gadus. Tādēļ uzskatāms, ka šajā kongresā tika pieņemts vēsturisks lēmums – par Sēlijas vēsturisko zemju karoga apstiprināšanu, aicinot Kultūras ministriju uzsākt ar to saistīto juridisko procedūru.
KUR IR BERZE, TUR IR DZIRKSTELES, DZĪVĪBA, ATTĪSTĪBA
Papildinot diskusijās izskanējušos viedokļus, ar runu uzstājās arī Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis profesors Ojārs Spārītis, savukārt kongresa noslēgumā spēka un uzmundrinājuma vārdus teica sēļu novadnieks -- fonda “Namejs” vadītājs Raimonds Graube, garīgo stiprinājumu sniedza Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Daugavpils bīskaps Einārs Alpe un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē mācītājs Kārlis Žols, sakot: „Kur ir berze, tur ir dzirksteles, tur ir dzīvība, tur ir attīstība un tā ir Sēlija. Caur šodien klātesošajiem runā tīrā dvēsele, kas bija arī Latvijas dižgariem. Novēlam veidot saskarsmes piepildīto skatu. Kāds ir Bībelē visbiežāk minētais vārds? -- Nebīstieties!”
Caur Sēlijas patriota, akadēmiķa Jāņa Stradiņa degsmi sēļi atraduši savu identitāti, savu esību un sapratuši savu nozīmi visas valsts vēsturē, un apzinās, ka pieder arī sava zeme – Sēlija. Neapšaubāmi, sēļi par sevi runā aizvien skaļāk, drosmīgāk un pārliecinātāk. Sēļi uzņemas rīcību un atbildību par savu zemi. Sēlija ir novads, ar kuru jārēķinās! 10. kongress ieies vēsturē ar ļoti nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, skaidri definējot arī primārā kārtībā veicamus uzdevumus, lai tiktu veicināta Sēlijas attīstība un vietējo ļaužu dzīves kvalitātes uzlabošana.
Autores foto
