Pērnvasar sēņu nebija, tās sāka augt tikai septembra sākumā, savukārt šogad šīs meža veltes iepriecināja „kluso medību” cienītājus jau augusta sākumā. Par sezonas priekšvēstnesēm, kā ierasts, kļuva gailenes, bet tagad mūsu mežos ir īsta sēņu pārpilnība. Galvenais ir nenokavēt.
Nelieciet grozā nezināmas sēnes!
Katra sēņošanas sezonu aizrit kādas noteiktas sēnes zīmē. Ir bijuši gadi, kad gandrīz visos mežos bija baraviku pārbagātība, tās tika vāktas spaiņiem un groziem, un tirgus letes bija pilnas ar sēņu karalienēm. Pirms dažiem gadiem vasarā mežos valdīja vilnīši, bet nākamajā gadā – bērzu bekas, dažkārt nevarēja paspert ne soli, lai neuzmītu dzeltenajām krimildēm, nemaz nerunājot par bērzlapītēm – to vienmēr ir papilnam. Savukārt šai sēņu sezonai raksturīga saldūkšņu pārbagātība. Interesanti, ka parasti tās gandrīz visas ir tārpainas, bet šogad – tīras un kraukšķīgas.
Tāpēc Daugavpils Centrālajā tirgū sēņu ir daudz, taču arī to cenas ir gana augstas. Neliels plastmasas spainītis (tilpums – 1 litrs) gaileņu maksā 3 eiro, bet kilograms baraviku – 6 eiro.
Labs sēņotājs no meža ar tukšu grozu nekad neatnāks. Katram produktam ir savas priekšrocības: dažas sēnes ir vairāk piemērotas marinēšanai, citas – kaltēšanai vai zupai. Ir arī universālas sēnes, kuras var gan sālīt, gan kaltēt, gan izmantot svaigas, gatavojot no tām dažādus garšīgus ēdienus.
Svarīgākais noteikums, kas jāievēro ikvienam „kluso medību” cienītājam, -- nelikt grozā nepazīstamas sēnes vai arī tādas, par kuru nekaitīgumu ir radušās kaut vismazākās šaubas. Citādi sekas var būt pavisam bēdīgas – iespējama smaga saindēšanās un pat letāls iznākums. Lai tā nenotiktu, labi jāzina, kā izskatās visindīgākās sēnes -- baltās mušmires, panteru mušmires, zaļās mušmires un velna bekas, no kurām „vispopulārākā” ir sarkanā mušmire.
Katrai sēnei – savs pielietojums
Dodos uz apkaimes mežiem. Spriežot pēc tā, ka sēnes jau nogrieztas un balto vien palikušie kātiņi,
šajā vietā kāds jau ir bijis, taču tas nenozīmē, ka sēņu šeit vairs nav. Katra sēne gaida savu „mednieku”. No savas pieredzes zinu, ka vairums sēņotāju meklē un liek grozā dižciltīgās sēnes, pirmām kārtām, baravikas, apšu bekas un bērzu bekas, ignorējot lapiņsēnes – bērzlapes, krimildes, atmatenes u.c. Taču vilnīši. rudmieses un saldūksnes tiek salasītas, jo citādi ziemā var palikt bez sālītām sēnēm.
Savukārt celmenes, tāpat kā bērzlapes, ir universālas sēnes. Tās der gan zupai, gan sautēšanai, kā arī citiem ēdieniem, sālīšanai, savukārt celmenes lieliski der marinēšanai. Taču, tā kā daudzi baidās tās sajaukt ar neīstajām celmenēm, viņi met tām līkumu un – pareizi dara. Dažreiz uz viena celma vai sapuvuša koka stumbra var augt gan īstās, gan neīstās celmenes. Turklāt celmenes aug gan vasarā, gan rudenī un pat ziemā, un tas var vēl vairāk samulsināt pat pieredzējušus sēņotājus.
Mežā priecē bērzlapju cepurīšu krāsu daudzveidība, kuras tā vien aicina: „Ņemiet mūs! Nenožēlosiet!” Šīs patiešām ir nekaitīgas un garšīgas sēnes. Tāpēc tām vienmēr atrodas vieta manā grozā.
Lielo dižsardzeni iepazinu samērā nesen, jo agrāk uzskatīju, ka šī sēne nav ēdama. Tās izskats, kurš ir mazliet līdzīgs panteru mušmirei, vien ir ko vērts! Tajā pašā laikā pannā, pārlieta ar miltu un olu maisījumu un izcepta, lielā dižsardzene garšas ziņā neko daudz neatšķiras no vistas gaļas. Šīs sēnes, tāpat kā bērzlapes, var lietot pat svaigā veidā. Daži sēņu gardēži sagriež lielo dižsardzeni šķēlēs, liek uz maizes, pārkaisa ar sāli un ēd tāpat kā parastu sviestmaizi.
Pikantie sēņu plācenīši
300 g vārītu sēņu, 3 olas, 1 sīpols, 3 ēdamkarotes skāba krējuma, 3 ēdamkarotes miltu, 2--3 ķiploka daiviņas, pipari, sāls, zaļumi, eļļa.
Vārītas sēnes notecina un sagriež gabaliņos. Var izmantot nomērcētas sālītas sēnes.
Sīpolus sasmalcina un apcep eļļā. Sagrieztas sēnes sajauc ar sasmalcinātu ķiploku, saceptu sīpolu, olām, miltiem, sasmalcinātiem zaļumiem, miltiem un skābo krējumu. Masu sāla un piparo.
Sakarsētā eļļā cep nelielus plācenīšus. Cepšanas laikā var uzlikt vāku. Ēd siltus ar dažādām piedevām.
Sēņu zupa ar grauzdiņiem
300 g sīpolu, 500 g sēņu, 3 ķiploka daiviņas, 50 g sviesta, 200 ml baltvīna, 200 ml saldā krējuma,
200 ml piena, dilles, sāls, pipari, baltmaizes grauzdiņi
Katliņā sviestā apcep sagrieztus sīpolus, tad pieliek sēnes, turpina cept. Sēnēm uzlej baltvīnu, pavāra piecas minūtes, tad pielej 200 ml ūdens, pieliek sāli un piparus, ķiploku, vāra 10 minūtes.
Cūkgaļa ar baravikām krējuma mērcē
500 g cūkgaļas, 500 g baraviku, 2 puravi, 200 ml saldā krējuma, 300 ml piena, sāls, pipari, eļļa, timiāns
Cūkgaļu un baravikas sagriež gabaliņos. Gaļu nedaudz apcep eļļā kopā ar baravikām un ripiņās sagrieztiem puraviem. Pieliek sāli, piparus, timiānu, pienu un krējumu (varat neizmantot krējumu, bet treknu pienu).
Gaļu un baravikas liek cepamtraukā, apsedz ar foliju, cep 200 grādos 30 minūtes.
Karstās maizītes ar sēnēm un tomātiem
500 g svaigu sēņu (baravikas, bekas, gailenes vai citas), 2 tomāti, 1 mazs sīpols, 1 ķiploka daiviņa, rīvēts siers, pētersīļa zaļumi, sviests, tostermaize, sāls, pipari
Sēnes notīra, sagriež ripās. Sīpolu, ķiploku un pētersīļa zaļumus sasmalcina. Sēnes, sīpolu, ķiploku apcep sviestā, pievieno pētersīļa zaļumus.
Maizes šķēles apsmērē no abām pusēm ar sviestu. Uz šķēlēm liek apceptas sēnes, tad tomāta šķēli un pārkaisa ar sarīvētu sieru.
Liek karstā cepeškrāsnī, cep, līdz siers izkūst un maize kļūst zeltaina.
Receptes – TVNET
