„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 5. maijs
Svētdiena
Ģederts, Ģirts
+12.8 °C
apmācies

Atverot slēgtās durvis

No 17. līdz 19. septembrim visā Latvijā norisinājās Eiropas kultūras mantojuma dienas (EKMD), kas šogad bija veltītas transportam. 2021. gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas dzelzceļa gadu, tāpēc šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienās tika akcentēta dzelzceļa vēsture, atgādinot par dzelzceļa ieguldījumu Eiropas labklājības veidošanā un dzelzceļa lomu progresīvu tehnoloģiju izstrādē. Šī gada mantojuma dienas Latvijā izcēla vairāk nekā 80 objektus visā valstī, paverot plašu mantojuma spektru – no ceļiem, tiltiem, kanāliem un dzelzceļa stacijām līdz lidlaukiem,  bākām un spēkratu kolekcijām.

Eiropas kultūras mantojuma dienas aizsākās 1985. gadā pēc Eiropas Padomes iniciatīvas. Latvija EKMD piedalās jau kopš 1995. gada, un pasākums katru gadu raisa arvien lielāku sabiedrības interesi. Nu jau otro gadu lielu uzmanību pašmāju objektiem veicina arī “Covid-19” pandēmijas situācija, kas liek īpaši novērtēt savas valsts materiālo mantojumu, aicinot atklāt Latviju no jauna. Būtiski, ka pasākuma laikā ir pieejami arī tādi objekti, kas citādi apmeklētājiem ir slēgti. Šo dienu ietvaros arī Augšdaugavas novadā bija iespēja viesoties vienā no šādiem slēgtajiem objektiem -- Eglaines dzelzceļa stacijā.

Eglaines dzelzceļa stacijas ēka būvēta pēc arhitekta Aleksandra Birznieka projekta. Tieši šajā vietā ik gadu notiek piemiņas pasākumi, jo tieši te tika šķeltas ģimenes un daudzi ļaudis no kādreizējā Ilūkstes apriņķa tika izsūtīti uz Sibīriju. Uz pasākumu Eglaines stacijā bija ieradušies nedaudzi vietējie iedzīvotāji, kuri vēlējās apskatīt slēgtās telpas. Klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar projekta “600 mm dzelzceļa tīkls Augšzemes novadā 1. pasaules kara laikā – celtniecība, mērķi, ietekme” prezentāciju un dalīties ar saviem iespaidiem, arī atmiņām, kā to darīja eglainiete Anna Rubļevska, kura staciju vēl joprojām sauc par savām mājām. Stacijas augšstāvā ir dzīvokļi, viņa te dzīvo kopš 1957. gada. Anna teica: „Agrāk vīrs te tā strādāja, ka pat nevarēja atnākt pusdienās, tagad visur automātika salikta, cilvēka nevajag. Labi, ja tagad kāds preču vilciens te naktīs pabrauc garām. Agrāk bieži vien vilcieni gāja tā, ka visi trauki drebēja!” Un, patiesi, mūsdienās Eglaines dzelzceļa stacija tiek izmantota vien kravas vilcienu kustības nodrošināšanai starp Daugavpils (Grīvas) un Radvilišķu dzelzceļa staciju. Prezentācijā uzzinājām, ka galvenā uzmanība vēsturiskajā kontekstā ir pievēršama Pirmā pasaules kara gadiem, kad Eglainē (tolaik Jelovkā) tika ierīkota plaša pārkraušanas stacija starp Eiropas standarta platuma (1435 mm) un karalauka (600 mm) šaursliežu dzelzceļiem. Tādējādi 1916.--1917. gadā Eglaine kļuva par galastaciju tiem vilcieniem, kas nodrošināja militāro apgādi virknei Vācijas armijas struktūrvienību frontes tiešā tuvumā. Šodien maz kas liecina par sarežģīto sliežu ceļu infrastruktūru un neskaitāmajām ēkām. Tomēr tuvējā apkārtnē vēl ir saglabājušās šaursliežu dzelzceļu pēdas.

Šobrīd Eiropas kultūras mantojuma dienas  norisinās nu jau 50 valstīs, pulcējot 20 miljonus apmeklētāju. Katru gadu tiek izvēlēts cits temats un organizēti kultūras pasākumi, lai izceltu vietējās tradīcijas, arhitektūru un mākslas darbus. Mantojuma dienu  mērķis ir sekmēt Eiropas iedzīvotāju izpratni par Eiropas kultūras bagātību un daudzveidību, radīt lepnumu par savas valsts materiālo kultūru, padarīt to pieejamāku.