Latvijas Republikas Valsts kontrole (LRVK) septembra sākumā publicēja datus par publisko ūdeņu revīziju 12 dažādās Latvijas pašvaldībās, tostarp bijušajā Daugavpils (tagadējā Augšdaugavas) novadā. Īstenotās revīzijas rezultāti tika nosūtīti arī Augšdaugavas novada pašvaldībai, kā to apstiprina Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra. Novada dome sniedza arī atbildi LRVK revīzijas ziņojumam, kur uzsver veiktās darbības nepieciešamību tieši šobrīd, kad Daugavpils un Ilūkstes novads ir apvienojies vienā – Augšdaugavas novadā. Pašvaldība ziņojumā izceļ iespējas, kā vērtēt abu bijušo pašvaldību ieguldīto darbu, salīdzināt to ar citām pašvaldībām, kā arī saprast pašreizējās situācijas iespējamos uzlabojumus un attīstības iespējas.
RĪCĪBAS PLĀNS
Jolanta Bāra pastāstīja, ka Valsts kontrole uzdeva konkrētajai pašvaldībai sagatavot laika grafiku, ko plānots darīt, balstoties uz revīzijas ieteikumiem. Tas iekļauj dokumentācijas uzlabošanu, informācijas pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai, pamatotas maksas par pakalpojumu noteikšanu publiskajos ūdeņos, kā arī uzraudzības un kvalitātes nodrošināšanu publiskajos ūdeņos. Jolanta Bāra uzsver, ka gada laikā tiks izstrādāta projektu vērtēšanas kārtība ar precīzākiem mērķiem un rezultatīvākiem rādītājiem, pilnveidota kārtība publisko ūdeņu apsaimniekošanā un pakalpojumu uzraudzībā. Ūdenssaimniecība novadā ir liela, tāpēc ir jāizstrādā plāns atbilstoši prioritātēm. “Upju un ezeru skaits lielajā Augšdaugavas novadā ir milzīgs, tāpēc nevar katru no tiem apsaimniekot ar vienādu intensivitāti, kas būtu arī neracionāli,” piebilst Dabas resursu nodaļas vadītāja J. Bāra.
“Upju un ezeru skaits lielajā Augšdaugavas novadā ir milzīgs, tāpēc nevar katru no tiem apsaimniekot ar vienādu intensivitāti, kas būtu arī neracionāli,” piebilst Dabas resursu nodaļas vadītāja J. Bāra.
Vēsturiski un pēc sabiedrības interesēm ir izveidojies tā, ka vairāk tiek apsaimniekoti vien daži ezeri, piemēram, tie, kuros ir lielākas atpūtas iespējas vai dažādi publisko ūdeņu izmantošanas pakalpojumi. Viens no tiem ir Briģenes ezers Demenes pagastā, kur pašvaldība organizē licencēto makšķerēšanu, un kurš ir jāuzrauga. Tiek uzraudzīta ūdens pieejamība ne tikai makšķerniekiem, bet arī droša piekļuve citiem atpūtniekiem. Arī Višķu un Luknas ezeram tiek veltīta papildu uzmanība, kur pagasta pārvalde organizē gan makšķerēšanas licencēšanu, gan aktīvās atpūtas vietas uzturēšanu pludmales teritorijās. Jāuzsver, ka Višķu pagastā ir arī atbildīgā persona, kuras pienākums ir ezera kontrole un apsaimniekošana.
Sventes ezera apsaimniekošanas un licencēšanas tiesības ir nodotas biedrībai “Sventes pērle” ar mērķi organizēt licencētu makšķerēšanu. Savukārt Daugava ir viens no tūristu iecienītiem publiskajiem ūdeņiem, tāpēc likteņupes infrastruktūras uzlabošanai tiek piesaistīti dažādu fondu līdzekļi projektiem -- laivu noma, makšķernieku un ūdenstūristu pieejas vietas. Šīs darbības paplašina publisko ūdeņu pieejamību visiem interesentiem.
Daugava ir viens no tūristu iecienītiem publiskajiem ūdeņiem, tāpēc likteņupes infrastruktūras uzlabošanai tiek piesaistīti dažādu fondu līdzekļi projektiem -- laivu noma, makšķernieku un ūdenstūristu pieejas vietas. Šīs darbības paplašina publisko ūdeņu pieejamību visiem interesentiem.
“Ir ezeri, kuriem tiek izrādītas privātas iniciatīvas apsaimniekošanā un pakalpojumu sniegšanā,” stāsta J. Bāra. Uzņēmējiem, kuri vēlas apsaimniekot ūdeņus, šī iespēja tiek dota.
Vēsturiski ir izveidojies, kur vairāk cilvēku, tur arī lielāka apsaimniekošana, uzsvēra pašvaldības darbiniece. Apsaimniekošana ļoti lielā mērā ir atkarīga tieši no sabiedrības interesēm, tāpēc kāds ezers mežā, purva vidū, visdrīzāk, netiks pilnvērtīgi apsaimniekots un tiks ieguldīti mazāki kopējā budžeta līdzekļi, ja to nepieprasa sabiedrība.
“Ja līdz šim apsaimniekošana tika īstenota lielākoties pēc sabiedrības vēlmēm un interesēm, tad šobrīd, nosakot prioritārās darbības publisko ūdeņu apsaimniekošanā, tās tiks apkopotas stratēģiski izveidotā kopējā dokumentā,” vērtējot līdzšinējo situāciju, secina J. Bāra. Tas tiks darīts, lai turpmāk būtu precīzāk zināms, kur tiek novirzīti gan cilvēkresursi apsaimniekošanā un uzraudzībā, gan finansiālie līdzekļi.
PRIVĀTO UZŅĒMĒJU SADARBĪBA AR PAŠVALDĪBU
Privāto uzņēmēju interese par publisko ūdeņu apsaimniekošanu ir pieaugusi, stāsta novada domes pārstāve, tāpēc tiek plānots plašāk kontrolēt, kas tieši izmanto ūdeņus un vai tiek nodrošināta sabiedriskā kārtība. “Īpaši Daugavas teritorijā ir arvien vairāk uzņēmumu, kuri piedāvā savus pakalpojumus, taču pašvaldība līdz šim nav prasījusi nekādu samaksu par ūdeņu izmantošanu un tās intensivitāti,” atzīst J. Bāra. Turpmāk, atbilstoši pakalpojumu intensitātei, varētu tikt izstrādāts regulējums, kas paredz konkrētu samaksu par konkrēto pakalpojumu īstenošanu noteiktā ūdenstilpē. “Tūristu ir daudz, infrastruktūra nolietojas, ir daudz atkritumu, un tas ir papildu finansiāls slogs pašvaldībām, taču līdzekļi no privātajiem uzņēmējiem par ūdeņu izmantošanu netiek ņemti,” norāda pārstāve.
Tūristu ir daudz, infrastruktūra nolietojas, ir daudz atkritumu, kas ir papildu finansiāls slogs pašvaldībām, taču līdzekļi no privātajiem uzņēmējiem par ūdeņu izmantošanu netiek ņemti.
REKREĀCIJAS IESPĒJAS
Viens no LRVK revīzijas nosacījumiem bija rekreācijas iespējas pašvaldībās, informācijas pieejamība un iespējamā attīstība šajā jomā, tāpēc šo jautājumu uzdodam arī novada darbiniecei. Rekreācijas iespējas ir ļoti plašas, taču visjaunākā un labāk iekārtotā ir pašvaldības izveidotā Sventes ezera laipa, kur ir gan autostāvvieta, gan ģērbtuves, peldvietas un, protams, pašvaldība tur īsteno atkritumu apsaimniekošanu. Arī Višķu ezera krastā ir iespēja atjaunot fiziskās un garīgās spējas personām ar invaliditāti. Atpūtas bāze “Virogna” kā privātā iniciatore piedāvā rekreācijas, kā arī makšķerēšanas iespējas Vīragnas ezera krastā Dubnas pagastā. Publiskajiem ūdeņiem, īpaši tiem, kuriem ir liels interesantu skaits, ir nodrošinātas autostāvvietas, biotualetes un dabas takas, piemēram, Slutišķu sādžā vai Dinaburgas pilsdrupās Naujenes pagastā. Šajās rekreācijas vietās tiek ieguldīti ne tikai pašvaldības, bet arī projektu līdzekļi. Tā rezultātā ar pontonu palīdzību tiek nodrošināta pieejamība ūdeņiem un apskates objektiem to teritorijā cilvēkiem, kuriem šāds atbalsts ir nepieciešams. Jolanta Bāra stāsta, ka rekreācijas iespējas ir plašas un to klāsts attīstīsies arī turpmāk.
SADARBĪBA AR PAŠVALDĪBĀM
Lielākā sadarbība starp pašvaldībām Augšdaugavas novadam ir tieši ar bijušo Ilūkstes novadu, ar kuru Daugavpils novads ir apvienots kopš 1. jūlija. Ilūkstes novadā, kā to stāsta bijušā Daugavpils novada pārstāve, kura šobrīd darbojas abu apvienoto novadu publisko ūdeņu jomā, pirms t.s. novadu reformas laiks un līdzekļi apsaimniekošanā netika ieguldīti. Tāpēc šobrīd ir jāizstrādā gan ūdeņu ekspluatācijas noteikumi, par kuriem neviens bijušajā Ilūkstes novadā neatbildēja. Jolanta Bāra atzīst, ka šobrīd lielākā sadarbība nav pat ar blakus esošajām pašvaldībām, bet ar apvienotajām (Ilūkstes un Daugavpils) novada pašvaldībām, kurām ir jāapvieno darbs publisko ūdeņu un to apsaimniekošanas jomā, iekļaujot arī citus kritērijus, piemēram, rekreācijas iespējas, kuras tika izskatītas arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā. Līdzīga situācija varētu būt arī citās pašvaldībās, kuras pēc administratīvi teritoriālās reformas tika izveidotas, apvienojot dažādus novadus vienā.
IETEIKUMI PAŠVALDĪBĀM UN IEDZĪVOTĀJIEM
Valsts kontrole ir izveidojusi arī vizuāli uzskatāmus ieteikumus gan pašvaldībām publisko ūdeņu apsaimniekošanā, gan ceļvedi iedzīvotājiem atpūtai pie un uz ūdeņiem. Pirms doties atpūtā pie ūdeņiem, iedzīvotāji tiek aicināti sameklēt informāciju pašvaldības mājaslapā par atļautajām rīcībām, kārtības un drošības noteikumiem un konkrēto vietu (tās labiekārtojumu, iespējām). Vairāk info: https://ej.uz/revizijas
Pirms doties atpūtā pie ūdeņiem, iedzīvotāji tiek aicināti sameklēt informāciju pašvaldības mājaslapā par atļautajām rīcībām, kārtības un drošības noteikumiem un konkrēto vietu.
