Patiesi! Ko stāsta tava iela? Cik daudz mēs zinām par vietu, kur dzīvojam, kur ik dienas minam takas uz savu darba vietu, veikalu vai parku. Ko stāsta taciņas, ceļi un ielas, ciemu, pilsētu sejas vaibsti?
18. septembrī Augšdaugavas novada Subatē ikviens tika aicināts izdzīvot pilsētas Skolas ielas svētkus! Un svētku sajūtas tik tiešām netrūka, jo pastaiga tika papildināta ar tirdziņu, atrakcijām bērniem, muzikāliem pārsteigumiem, dzeju un mākslu.
Dienu ieskandināja rosība Subates vēsturiskajā tirgus laukumā. Rudens tirgus ir tradicionāla šīs Sēlijas mazpilsētas norise, un arī šogad tirgotāji bija parūpējušies par bagātīgiem rudens velšu galdiem. Tirgus čalošanu papildināja aktivitātes bērniem – piepūšamās atrakcijas, bet pusdienlaikā galvenā norise – Skolas ielas svētki – kopā dodoties sajust ielas stāstu.
Tradīcija svinēt savā pilsētā ielas svētkus Subatē radusies, sākot ar Latvijas simtgadi, kad nāca aicinājums katrā vietā iepazīt Brīvības ielu, un subatieši šo tradīciju ir godam turpinājuši. Šogad dzejas dienu un jaunā mācību gada noskaņās subatieši un viesi devās iepazīt Skolas ielu, kas tiek dēvēta par vienu no noslēpumainākajām un senākajām, ceriņu un bērzu apmīļotu, kur nami vēl glabā savu senatnīgumu koka arhitektūrā. Subatē gar šauru un līkumotu ieliņu malām rindojas vienstāvu koka apbūve ar šai vietai raksturīgiem īpašiem logu rāmjiem, slēdzenēm, durvīm un saviem lievenīšu stāstiem. Šoreiz šos stāstus varēja tvert gan mūzikā, gan dzejā, gan vietējo ļaužu stāstos. Pārgājienu muzikāli papildināja Daugavpils Krievu kultūras centra ansamblis „Rusiči” un Subates kultūras nama ansamblis „Sonāte”.
„Subates klusās un ne tik klusās, gleznainās, caur ceriņiem, liepām vijošās ielas glabā sevī stāstus, notikumus. Katram sava iela mīļa, pa to ir mēroti neskaitāmi soļi, viss ir tik pazīstams un pierasts! Kopā jau esam izstaigājuši, izdziedājuši divas Subates ielas. Šogad apciemojam Skolas ielu. Ielas kā dzīvības un kustības dzīsliņas vijas cauri pilsētai. Sava iela ir vismīļākā. Te pazīstams un tuvs ir katrs nams, koks, te ir bērnības atmiņas, domas par tiem, kuri te ir dzīvojuši, darbojušies,” uzrunājot sanākušos, teica Subates Kultūras nama vadītāja Gunta Okmane, un ne velti arī pastaiga sākās pie nama, kurā rosās čaklā subatiete Velta Januševska, kurai ir bagātīgas vēstures zināšanas par dzimto pilsētu. Otrais nams, pie kura piestājām – bijusī Subates skolas ēka, skaistu stāstījumu tai veltīja bijušie audzēkņi un pedagogi. Vēl viens īpašs nams šajā ielā – prāvesta Vincenta Bārzdas mājas, kurš savulaik arī Subatē nodibināja pansiju „Miera nams”. Jāpiemin, ka Subate visos laikos ir bijusi daudznacionāla, te arī vienkopus darbojās dažādu ticību dievnami, un kā apstiprinājums šim faktam ir no Skolas ielas redzamais vecticībnieku lūgšanu nams un tepat arī vecticībnieku ģimenes būvētā māja. Gājiena dalībnieki iepazinās arī ar citu namu saimniekiem un stāstiem. Ielas beigās bija iespēja aplūkot mākslas plenēra darbus. Ar ieceri akcentēt Subates vēsturiskās koka arhitektūras nozīmīgumu, pirms trīs gadiem Subatē notika mākslinieku plenērs un arī šogad no 16. līdz 18. septembrim mākslinieki pulcējās Subatē, lai turpinātu šo ideju, īpaši pievēršoties tieši Skolas ielai. „Rudens un cilvēka ota dara brīnumus, tomēr galvenais, lai mēs paši – subatieši – ieraugām, saredzam, novērtējam un saglabājam tos brīnumus un skaistumu, kas ir mūsu mazpilsētā,” uzsvēra Gunta Okmane.
Šajā pilsētā ir interesants „gars”, reiz ir teicis Imants Ziedonis, nosaucot pilsētu par vienu no skaistākajām Latvijā, bet katra pilsēta un vieta var būt par skaistāko, ja vien mēs paši – tās iedzīvotāji – to tādu redzam, sajūtam un papildinām.
Komentāri