Itei vīta ir pošā upis Jašys krostā. Te sūpluok muzejs, kurs ir kai nu 19. g. s. Pi lūgim uorā aug flokši i jurginis. Te naredz ni jaunlaiku skujiņu, ni cidoneju kryumu. Kūka dranku jumts. Te celeni ar rupu smiļkti, a ni ar betona pliteņom. Ruodīs – tiuleņ nu aiz pakša raitu iz zyrga Juoņuks izskrīs!
Jaunūs dīnu zeme. Itei vīta ir pīsuotynuota ar sapynim i intelektualom pīpyulem, nagulātom naktim i metaforu streipuošonu i otkon pīraksteišonu.
Taišni te sieļu pusis puiškins Plīkšāns atroda sev pseidonimu. Taidu sprostu, daudzim nikū naizsokūšu. Rainis.
Kai ba iz stabeņa (kai vacī latgalīši saceitu – stuļpeņa) ceļa molā īraudziejs.
Dūmoju, ka te lela nūzeime beja ari fonetikai – skaņai r suokumā, plyustūšam divskanim ai, divom zilbem, kur pyrmuo pamūdynoj i paceļ, a utrei smuki nūlaiž.
Lela nūzeime Raiņa poezejā ir skaņu i zilbju sabolsuojumim, puorliecīnim, atstotumim. Tys kitinoj bunguodenis i raisa asociacejis.
Raiņa latgaliskuošona. Tys zamaškuok ir nu tīm Raiņa dzejūlim, kuri navā publiceiti dzejis kruojumūs1. Maņ ruodīs, ka ituos ailis cīši atbiļsteigys Juosmuižys pariodam, partū taišni itū Raiņa tekstu puorlyku latgaliski.
* * *
Celeņš pa zuoli i labeibu lūžņoj,
Lānai šyupojūt zyrgs mani nas.
Sīns guļ sauleitē nūpļauts vuolūs –
Vēļ i nūpļauts tu smaršoj, muns meilais sīn,
Ek, byut maņ kai tev i nūpļautam smaršuot!
Soka sīns: „Mudri byus!”
Speid akmiņs sauleitē, ceļa molā nūsvīsts –
Vēļ i nūsvīsts tu speidi, muns meilais akmiņ,
Ek, byut maņ kai tev i nūsvīstam speidēt!
Soka akmiņs: „Byus.”
Dvašoj zeme sauleitē aportom vogom –
Tu aporta dvašoj, tu meiluo zeme,
Ek, byut maņ kai tev, kas aporta dvašoj!
Soka zeme: „Byus.”
Celeņš pa zuoli i labeibu lūknās,
Lānai šyupojūt zyrgs mani nas
Pi tevs, pi tevs!
Dūmuos i jiutuos sasabolsojūt ar tū Raiņa dzejūli, es sarakstieju sovu:
* * *
Juosmuižys patmaļuos,
Pavasarī, kod nabeja
kū maļt,
Turēja vāsumā
bucys ar olu.
Puiškins vīnu reizi
Attaisēja spuņdi,
Puse bucys
Aizguoja ar švunku.
Drusku tyka i ižbuonā.
Sēdēja jis uorā pi
sīnys.
Vyss vēļ prīškā!
Tukšā ižbuonā
Smēle vieju.
Kai pīsadziers
Ar tū gaisu
Laistēja flokšus.
Tāvs i muote
Vērēs pa lūgu.
Nabyus ravātuojs,
Byus laisteituojs!
2021. goda 9. septembrī es, Arņs Slobožanins i Liena Šmukste konvertējom Raiņa dzeju gitarys akordūs i melodejuos, kusteibuos i mimikā, cytā leksikā i sintaksē.
Školānim patyka, myusim ari. Dūmoju, ka i Raiņam ari.
I na jau pyrmais es tai doru. Gazetys „Gaisma” 1906. goda 8. janvara numerī publicāts Raiņa dzejūļa „Labdaris” atdzejuojums latgaliski2.
Kod Juoņuks te dzeivuoja3, tei latgalīšu volūda te skanēja i tolku bolsūs, i pajiugu vērtinē iz patmalem, i nu kolnim Juoņu naktī.
Interesanti, a kai Plīkšānu Juoņs svinēja Juoņus? Voi lēce puori guņskuram? Ar vysu vaiņuku golvā?
Juosmuižys muols. Maņ tys beja lels puorsteigums, kod 1990. goda pavasarī Juosmuižā baudeju, nui – Latgolys keramiku. „Skaistu pārsteigumu Latgales keramikas cienītājiem sagādāja J. Žugovs, sarīkojot izstādi „Latgolas keramika”, kurai ne vien liela mākslas, bet arī izziņas vērtība. Jānis Žugovs, profesionāls mūziķis, keramiķis, Tautas lietišķās mākslas studijas „Latgale” vadītājs un Valsts Daugavpils muzikāli dramatiskā teātra direktors, var lepoties ar patiesi bagātu Latgales keramikas kolekciju, kas izveidota ilgākā laika posmā. Tajā ietilpst ap 600 keramikas izstrādājumu, 235 no tiem šobrīd skatāmi Jasmuižā.”4
Keramikai pīstuov, ka apleik lauku vide! Skaiški tī vuoraunīki, madaunīki, svečnīki i sviļpaunīki beja!
Bet Atmūdys godi nav Juosmuižys muzeja Latgolys keramikys ekspozicejis suoki, tī beja daudz agruok. „Pirmsākumi datējami ar 1969. gadu, kad toreizējā Raiņa Litaratūras un mākslas vēstures muzeja nodaļas vadītāja Līvija Volkova kopā ar mākslas vēsturnieku, Latgales keramikas speciālistu noorganizēja braucienu pie Silajāņu meistariem. Vairākās muzeja darbinieku ekspedīcijās tika savākti ap 200 dažādu podnieku darinātie priekšmeti un 1972. gada 22. jūlijā Jasmuižā tika atklāta Latgales keramikas ekspozīcija. Līdz mūsdienām keramikas kolekcija ir ievērojami augusi, pašlaik tajā ir 130 autoru vairāk nekā 1 700 darbi.”5
Pasaulē ir tikai divys tik apjūmeigys i sistematiskys Latgolys keramikys kolekcejis – muzejūs Rēzeknē i Juosmuižā. Ka apsaver tī i šite, var dabuot teju vysu redzislūka piļneibu!
Latgaliskuma kužynuotuoji. Apmāram nu 1988. leidz 1995. godam Juosmuižā nūtyka izstuodis, pasuokumi, te izdeve gruomotys. Kas tik te nabeja!
Beja taida muzejam sūpluok asūša instituceja – Latgolas lauku kulturas komplekss „Jasmuiža”. LLKKJ logo beja uobeļs ar acteni ci muti i divom lapeņom pi kuota. Tys Lauku kulturys komplekss izdeve vairuokys gruomotys, skaiški cēle gaismā i popularizēja latgalīšu drukuotū vuordu.
Latgolys atdzimšonys lelū svātku gods beja 1992. Tod „Cylvāka bārns” plaši izguoja pi skateituojim. I Pyrmais Pasauļa latgalīšu saīts, i Latgolys Muorys svineiga atkluošona! A Latgolys lauku kulturys komplekss „Jasmuiža” izdūd pīcys gruomotys latgaliski! Lobuos tiražuos i smuki nūformātys – tymūs laikūs, kod i papeirs beja deficits!
Es i Juosmuiža. Pyrmū reizi es uzastuoju Juosmuižā 1991. godā. Kūpā ar Juoni Ryučānu i Leonu Briedi. Beja sylta i saulaina rudiņa dīna. Napaseņ izbyuvātuo leluo estrade beja cylvāku pylna. Na tikai školāni, bet arī pīaugušī, kuri nav školuotuoji! Rūkuos asteris i gladiolys – Dzejis dīnu botaniskī simboli.
Datumu napīmiņu, bet atrast ir vīgli. Kod mes iz estradis runuojam, vīna muzeja darbineica izskrēja iz skotivis i pasaceja, ka ari beidzūt PSRS Vaļsts dūme atzynuse Latvejis naatkareibu. Nu tān ir vyss! Piečuok sēdējom pi kamina ar muzeja darbineicom, a Leons Briedis filozofēja par Viesturis beigom i bezkonfliktu tuoļuokū dzeivi.
1998. goda 18. septembrī Juosmuižā Dzejis dīnuos gastēja Anna Rancāne, Linda Kilevica, Egita Terēze Jonāne i es. „Dzejai, tāpat kā gaismai, nav šķēršļu un robežu. Tā ir brīva un līdz krūts attālākajam stūrītim kā eksplozija, kā saules stars un lietus šalkas aizejoša,”6 par itū pasuokumu roksta Egita.
2016. goda 10. septembrī Dzejis dīnuos Raiņa muzejā „Jasmuiža” sovu dzeju skaiteja literati nu Daugovpiļs i Reigys: Inga Sokolova, Juoņs Ryučāns, Valentins Lukaševičs, Linda Kilevica, Faina Osina, Anna Jonāne, Aleksejs Solovjovs, Stanislavs Volodjko, Tatjana Ruskule, Stanislavs Januškevičs i c. Ka byutu vēļ vuocyski, tod skanātu vysys volūdys, kas skanēja Juoņuka laikūs Juosmuižā!
1 http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Rnepdz/1dala.htm (skat. 15.05.2021)
2 Drūši viņ ka Franča Kempa dorbs.
3 Juosmuižys foļvarku Raiņa tāvs nūmuoja nu 1883. leidz 1891. godam. A muzejs te nūdybynuots 1964. godā.
4 Kučinska V. Latgales keramikas saulgrieži // „Cīņa", 29.05.1990.
5 Kleinarte S. Latgales keramiķim Jānim Backānam – 95 // „Vietējā Latgales Avīze", 26.06.2020.
6 Jonāne E. T. Līvānos, Preiļos un Jasmuižā skanēja dzeja // „Latgales Laiks", 02.10.1998.
