Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto finansējuma modeli „Skolēns pašvaldībai” pašvaldība neatbalsta, uzskata to par netaisnīgu un nepareizu, pašvaldības vadības preses konferencē žurnālistiem atzina Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Vasiļjevs.
“Slikti, ka neviena reforma valstī netiek novesta līdz loģiskam noslēgumam. Līdz ar to mēs nevaram izvērtēt, vai līdzšinējā reforma ir sasniegusi savus mērķus. Mainās ministri, un katrs jaunais ministrs piedāvā kaut ko jaunu, kaut ko savu, un šāda pieeja ir sliktākais, kas var būt.
Vairāki valstiskas rīcības virzieni paredz finansējuma samazinājumu izglītībai un algas paliecināšanu pedagogiem. Līdz šim darbojās sistēma -- nauda seko skolēnam, šī sistēma nenostrādāja līdz galam. Tagad tiks ieviesta jauna sistēma -- skolēns pašvaldībai.
Pirms aptuveni mēneša mēs runājām, ka valsts brīvprātīgi piespiedu kārtā spiež pašvaldību vairāk piedalīties kvalitātes vērtēšanā savās izglītības iestādēs. Te ir zināma loģika. Bet vai ir loģika, ka valsts zināmu līdzekļu daudzumu izsniegs un pašvaldībai pašai būs jālemj, kā tā tos tērēs.
Faktiski tas nozīmē to, ka, ja pašvaldība vēlēsies paaugstināt darba algu pedagogiem, tai būs jāsamazina skolu skaits. Atklāti tas, protams, nekur netiek teikts, bet tāda ir šīs reformas būtība. Tādējādi valsts ar pašvaldības „rokām” grib īstenot absolūti nepopulārus lēmumus,” norādīja Aleksejs Vasiļjevs.
***************
Pieeju „Skolēns pašvaldībai” neatbalstām, uzskatām to par netaisnīgu un nepareizu
******************
“Protams, kad klasē mācās 35 nevis 25 skolēni, tēriņi viena skolēna apmācībai samazinās. Attiecīgi ir iespēja celt darba algu skolotājiem. Faktiski pašvaldība būs nostādīta izvēles priekšā -- vai nu vairāk maksāt skolotājiem vai arī labāk mācīt skolēnus. Tas ir divkosīgi un netaisnīgi,” uzskata pašvaldības vadītāja vietnieks.
Turklāt, piedāvājot šādu norēķinu modeli, valsts nav pateikusi, kāds līdzekļu daudzums tiks piešķirts. Ir lielas tabulas un sarežģītas shēmas, kuras no pirmā acu skatiena ir grūti izanalizēt. „Uzskatu, ka šādas izmaiņas ir nepraktiskas. Strādāt ar bērniem un mācīt viņus kļūst aizvien sarežģītāk, līdz ar to palielināt klasēs skolēnu skaitu nedrīkst,” pauda Aleksejs Vasiļjevs.
Turklāt patlaban daudz laika prasa skolēnu mācīšana jaunām apmācības formām, kas saistītas ar datoriem un citu tehniku. Tādējādi skolotājiem arvien vairāk uzmanības ir jāveltī katram skolēnam. Savukārt valsts šeit plāno pilnīgi pretējo.
IZM izstrādājusi trīs jauno pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļus, rosinot atteikties no principa "nauda seko skolēnam". Pēdējos gados dažādu ministru vadībā jau notikuši vairāki mēģinājumi atrast optimālo pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli, vairakkārt pārejot uz atšķirīgu pieeju, taču šogad diskusijas par to atsāktas.
Pirmais modelis paredz pāreju uz principu "nauda seko klasei". Šī pieeja veidota, rēķinot finansējumu klasei skolā. Otrais modelis nozīmē principu "klase pašvaldībā", kas paredzētu nepieciešamību noteikt normētās klases izmēru. Savukārt trešais modelis paredzētu noteikt vidējā viena izglītojamā izmaksas, mērķdotācijas sadalījumu nododot pašvaldību pārziņā.
Pēc piedāvājuma autoru domām, trešais modelis paredzētu visu pušu ciešu sadarbību. Viena izglītojamā izmaksa ietvertu finansējumu skolas mācību plānam, pedagogu papildpienākumu un atbalsta pasākumu apmaksu, finansējumu skolas administrācijai un atbalsta personālam, kā arī VSAOI. Mērķdotāciju pašvaldībai aprēķinātu, ņemot vērā attiecīgo skolēnu skaitu pašvaldībās, mērķdotāciju vienam skolēnam un atbilstošos koeficientus (reģionālais, programmas veida vai mācību formas). Attiecīgi viena izglītojamā izmaksas aprēķinam izmantotu izglītojamo skaitu un valsts finansējumu konkrētajā gadā.
