Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā atklāta tautas lietišķās mākslas studijas “Klūga” vadītāja Viktora Kuhaļska personālizstāde “Klūgu filozofija”. Šogad klūgu meistars svin savu dzīves 70 un radošā darba 40 gadu jubileju.
“Klūgu pīšanas māksla -- tā ir visa mana dzīve un vēl drusciņ vairāk...,” tā par sevi saka mākslinieks. Savu klūgu pinēja dzīves ceļu Viktors Kuhaļskis uzsāka ap 1978. gadu pie sava sievastēva, pieredzējušā klūgu pinēja Ulda Birmbauma (1928--1981). Uldis Birmbaums saskatījis viņā rakstura īpašības un dotības, kuras atbilst klūgu amata apgūšanai, mudināja viņu padziļināti apgūt un iepazīt šo nodarbi.
Viktors meistarīgi apguvis šo nodarbi un drīz vien pats sācis izgudrot jaunus pīšanas mezglus, savienojumus un elementus. 1980. gadā Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā notika V. Kuhaļska pirmā personālizstāde kopā ar savu klūgu pīšanas skolotāju U. Birmbaumu. Bet jau 1984. gadā Viktors Kuhaļskis organizēja pirmo klūgu pinēju apmācības grupu. Savukārt 1985. gadā Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja paspārnē tika nodibināta studija “Klūga”.
Personālizstādē “Klūgu filozofija” skatāmie darbi aptver visus Viktora Kuhaļska radošā darba periodus sākot no agrīnajiem darbiem līdz mūsdienām. Šeit skatāmi unikāli priekšmeti, kas atrodami Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā -- meitas dzimšanai darinātais šūpulītis (1985), ragaviņas un rotaļlietas, restaurētie krēsli no Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja un citi neatkārojami autora meistarību apliecinoši darinājumi paša izkoptās pīšanas tehnikās. Pēdējā laikā meistars kombinē paša gatavotu koka priekšmetu sagataves ar pinumiem un pat kokā iestrādātiem dzintariem, kas arī ir autora tehnoloģiskais izgudrojums.
Viktors Kuhaļskis ir ne tikai klūgu pinējs, bet arī labs pedagogs un psihologs, jo klūgu pīšana ir ilgs, darbietilpīgs process, kurā liela nozīme ir cilvēciskajiem dotumiem. Šajā darbā ir nepieciešama liela pacietība un lēnprātība. “Svarīgi ir ne tikai kopā strādāt, bet arī valdīt savas emocijas. Jau pirmajās apmācību dienās var ieraudzīt, kurš no audzēkņiem varētu kļūt par meistaru,” stāsta Viktors Kuhaļskis.
Mākslinieks atzīst, ka daudz laika paiet arī materiāla sagatavošanai, kam ir jāpievērš liela uzmanība. Darba procesā viņš atklājis daudzas klūgu apstrādes metodes un ieviesis tās savos darinājumos. Viena no tām ir klūgu krāsošana ar dabīgām krāsvielām zaļos, rozā un violetos, melnos un tradicionāli brūnganos toņos. Viktors Kuhaļskim nav iemīļotās tehnikas, viņš cenšas mainīt un dažādot tehnikas, pinumu mezglus, kā arī lielu nozīmi pievērš priekšmetu kompozīcijai.
Savā ilgajā darbības laikā meistars ir vadījis klūgu pīšanas kursus Krāslavā, Alūksnē, Preiļos un Daugavpils novadā. 1990. gadā pēc izstādes Smoļenskā Krievijā trīs interesenti ar savas pilsētas vadības atbalstu apguva klūgu pīšanas mākslu Daugavpilī.
Dažkārt ir nācies arī restaurēt mēbeles, priekšmetus, šādi paraugi atrodami Krāslavas muzeja krājumā. Meistara amata prasmes ir godalgotas ar atzinības rakstiem, medaļām un diplomiem. 2012. gadā Latvijas Dziesmu un deju svētkos tautas lietišķās mākslas studijas “Klūga” tika atzīta kā labākā starp lietišķās mākslas studijām darba organizācijas, izstāžu rīkošanas un dalībnieku skaita ziņā. Šobrīd studijā ir ap 30 biedru, studijas pastāvēšanas laikā 36 biedri kļuvuši par Tautas daiļamata meistariem.
Viktors Kuhaļskis ir meistars, kas konkurences nebaidās. Atmiņā palicies un joprojām gandarījumu sagādā skolotāja Ulda Birmbauma dzīvesbiedres Daidras teiktais: “Tu pagarināji Ulda dzīvi un devi pat vairāk!”.
Viktora Kuhaļska personālizstāde “Klūgu filozofija” Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs skatāma līdz 3. novembrim.
Komentāri