„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. novembris
Ceturtdiena
Olita, Rita, Vita
+3.9 °C
apmācies

Notverot kripatiņu Dzejas dienu noskaņas

Jau tradicionāli Latvijā septembris tiek aizvadīts Dzejas dienu zīmē, kad notiek gan dzejas lasījumi, gan tikšanās ar dzejniekiem. Dzejas dienu aizsākumi meklējami 1965. gada 11. septembrī, kad Rīgā tika atzīmēta latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas diena. Raiņa simtgade deva impulsu vērienīgām kultūras norisēm un pasākumiem, kas aptvēra gan Raiņa literārā un kultūras mantojuma aktualizēšanu, gan jaunas tradīcijas – Dzejas dienu – iedibināšanu, vienlaikus arī popularizējot aktuālo dzejas procesu.

23. septembrī, viesojoties klusajā Sventes ciemā, Augšdaugavas novadā, uzmanību piesaistīja Sventes Tautas nama plaši atvērtās durvis, kur omulīgi iekārtotā stūrītī starp pēdējiem vasaras ziediem, tējas tasītēm, uz galda rindojās grāmatas un, gaidot ciemiņus, rosījās ciema bibliotēkas vadītāja Inese Isčenko un Sventes Tautas nama vadītājs Viktors Petaško. Viņi ikvienu aicināja baudīt un sajust mirkli Dzejas dienām veltītā pasākumā “Nolasi un uzzīmē savu dzejoli”.

Arī Sventē Dzejas dienas ir kā tradīcija, bet, kā pastāstīja abi pasākuma organizatori, šoreiz pasākums notika citādākā, neierastākā formātā. „Šogad Dzejas dienas notiek grāfa Plātera-Zīberga zirgu staļļa, ja tā var teikt --, foajē. Te, kur sēžam, grāfs zirgus sagatavoja jāšanai, bet šodien te būs iespēja iesaistīties radošajās darbnīcās, būs konkursiņi, dāvaniņas, protams, arī dzejas lasīšana -- Dzejas dienu pasākums jaunās skaņās, akcentējot noskaņas, gaisotnes baudīšanu,” pastāstīja Viktors. Un, patiesi, kamēr bērni iesaistījās radošajās darbnīcās, pieaugušie varēja malkot tēju, atrast kādu sev mīļu dzejoli un, baudot noskaņu, ļaut pierimt ikdienas steigai. Tāpat kā Dzejas dienu vēsture, arī Sventes Tautas nama vēsture ir gana interesanta. Viktors pastāstīja, ka nams ir viena no grāfa M. Plātera-Zīberga muižas saimniecības ēkām, būvēts 20. gs. sākumā. Otrā pasaules kara laikā šajās telpās tikai izvietots hospitālis, no 1949. gada – saimniecības kantoris un lauksaimniecības arodbiedrības klubs. 1993. gadā tas tikai nodots pagasta pašvaldībai, 1998. gadā tika veikts kluba kapitālais remonts un 1999. gadā atsāka darbību “Sventes pagasta Tautas nams”, kas ik gadu visdažādākajās norisēs pulcē vietējos ļaudis un ciemiņus.

Ir skaisti notvert mirkli un, viesojoties, uzzināt kaut ko jaunu, to varam ikviens, nepaejot garām vienaldzīgi, neesot pavirši saskarsmē, jo jāteic, ka tikai pateicoties Viktora Petaško atraktivitātei, steidzīgie ļaudis apstājās un atļāvās notvert kripatiņu Dzejas dienu noskaņas.