Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 19. oktobris
Otrdiena
Drosma, Drosmis, Elīna
+2.0 °C
nedaudz mākoņains

Vai jūs atceraties savu labāko skolotāju

Ir oktobra sākums. Laiks iet, un mūsu atmiņā paliek labi, mums svarīgi citu cilvēku darbi. Mūsu atmiņā paliek arī skolotāji, pēc tikšanās ar kuriem dzīve kļuvusi citāda. "Vai atceraties savus skolotājus, kāpēc atmiņā palicis tieši šis skolotājs?" – avīzes „Latgales Laiks” reportiere uzdeva šo jautājumu Daugavpils ielās sastaptajiem garāmgājējiem.

Vladislavs, pensionēts ceļu uzturēšanas un remonta speciālists: „Mācījos Červonkā, pamatskolā, pēc tam Skrudalienā. Atceros Mihailu Nikolajevu Červonkā. Viņš bija klases audzinātājs un mācīja visus priekšmetus. Tolaik mums bija divi skolotāji četrās klasēs. Kā viņiem izdevās visu paspēt – tas man ir noslēpums līdz pat šai dienai. Savukārt Skrudalienas vidusskolā palikusi atmiņā Taisa Cipļajeva, skolotāji Vladimirs un Boriss. Skolotāji bija apzinīgi, viņi mācīja, bet tagad dažiem skolēniem ir jāalgo mājskolotāji. Tolaik skolotāji gan mācīja, gan „izvilka” nesekmīgos, bija kauns palikt uz otru gadu. Tas bija retums, kad skolēni mācījās tikai uz divniekiem. Skolotāji nāca uz skolu kārtīgi, dzīvespriecīgi, kopa savu mājsaimniecību -- gandrīz katram bija savs dārzs un mājlopi. Mans mīļākais mācību priekšmets skolā bija fizika. Tagad mēdz teikt, ka tas ir sarežģīts, bet man tolaik tas šķita aizraujošs un, acīmredzot, skolotājs centās, lai viss būtu saprotams un interesants.”

Valentīna, pensionēta tirdzniecības darbiniece: “Es mācījos 12. skolā -- tad skolu bija maz, un tā bija ceturtā. Tagad man ir 87 gadi, tas viss bija sen, atceros klases audzinātāju Olgu Zveru. Viņa bija ļoti stingra, bet taisnīga un izturējās pret visiem vienādi. Mēs no viņas baidījāmies, bet cienījām viņu. Atceros fizikas un matemātikas pasniedzēju Krivenko Daugavpils Universitātē, tolaik -- Pedagoģiskajā institūtā. Viņš bija ļoti stingrs, viņa stundās bija gandrīz neiespējami norakstīt no špikera. Viņš mācīja saprotamā un pat savā ziņā vienkāršā veidā. Papildus matemātikai un fizikai viņš runāja par dzīvi, mums tā bija nenovērtējama pieredze, un līdz šai dienai es ņemu vērā viņa padomus.”

Tatjana, bērnudārza darbiniece: “Es mācījos Daugavpils 6. vidusskolā. Esmu pateicīga Larisai Koževņikovai, skolotājai Valentīnai. Paldies viņām par pacietību, ticību un atbalstu. Man jau šķita, ka es vairs neiešu uz skolu, bija grūtības, bet, pateicoties viņām, es pabeidzu mācības un saņēmu atestātu. Skolotājas ticēja man vairāk nekā es pati sev. Esmu viņām pateicīgs par pacietību. Bet, ja viņu nebūtu līdzās, cik daudz problēmu šodien būtu bez vidusskolas diploma.”

Olga, pārtikas nozares darbiniece: „Mācījos gan Lietuvā, gan Latvijā. Lietuvā mācījos Dūkštā, atceros skolotāju Kazimiru, pirmā skolotāja bija Valentīna. Kazimirs mācīja vēsturi, tā mani interesē arī tagad. Kad ceļojam kopā ar meitu, mani vienmēr interesē vēsturiskas vietas, kas un kad uzcēlis ēkas vai citus objektus, kam tie veltīti. Viņi iekaroja mūsu -- bērnu -- sirdis ar labestību, uzmanību, mīlestību pret savu priekšmetu. Kad skolotājam patīk priekšmetu, ko viņš māca, viņš cenšas to bērniem pasniegt interesantāk, it kā tas būtu vissvarīgākais, interesantākais. Savukārt, ja skolotājam šis priekšmets nepatīk, tad maz ticams, ka bērnus tas ieinteresēs.”

Svetlana, asistente, strādā sociālajā jomā: “Mācījos Daugavpilī, 13. skolā. Atceros matemātikas skolotāju Vangu Siņgovu, vācu valodas skolotāju Serafimu, literatūras skolotāju Ludmilu. Vācu valodas skolotāja lieliski zināju savu priekšmetu! Viņa mums lasīja dzejoļus vācu valodā, kurus pati sacerēja. Agrāk bija citādi, bija citi laiki, un arī skolotāji bija citādāki. Agrāk mācīja, bet tagad bērni mācās paši. Bērni saņem uzdevumus un risina tos kopā ar visu ģimeni, ar kaimiņiem, paziņām -- kurš ko atceras, bet tolaik skolotāji mācīja. Mūsdienās ir grūti gan skolotājiem, gan skolēniem.”

Komentāri

05.10.2021 12:35
Adel
Mans labakais skolotajs bija tas kas neko neiemacija nelika divniekus un neuzdeva najasdarbus atlava spikot stunda runaja par dzivi un vienmer smaidija..tas bija super skolotajs ko nekad neaizmirsisu..vins sacija macieties berni jo cits nekas jums vairs neatliek.klausisimies bahu skolotajs teica....bet es atbildeju man si muzika iet caur kauliem.labak skolotaj uzdziedasim forso reinika dziesminu.nac ar mani talak...un mes dziedajam no visas sirds..cik briva un nepiespiesta vide..istaa dziedasanas stunda.dziedat no sirds un to kas patik..nevis macities muzikas teoriju un literaturu.kas nepueciesama tikai muzikas skolas audzekniem... muzika draugi ir viskaistaka no makslam lauj izveleties to kas tuvak pie sirds..un dziedat dziedat kamer ta pukst no laimes maxaa skolnieka sirds
05.10.2021 12:21
Lauku skuke
Tas zinasanas ko ieguvu skola man sen izkuupejusas..ir palikusas tas ko ieguvu procesaa ko sauc par dzivi
05.10.2021 12:19
Sonija
Man nebija labaka skolotaja.jo man skola iet nepatika..piedodiest skolotaji ka jus neiemileju.

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.