30. augustā Višķu lauksaimniecības tehnikumam, tagad -- Daugavpils Būvniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietai „Višķi”, kas atrodas Augšdaugavas novada Višķu pagastā, apritēja simts gadi. Tikai dažas izglītības iestādes ne tikai Latgalē, bet arī Latvijā var lepoties ar tik ilgu pastāvēšanas periodu un bagātīgu vēsturi augsta līmeņa jauno speciālistu sagatavošanā Latvijas lauksaimniecībai. Par izglītības iestādes vizītkarti var uzskatīt tās vēstures muzeju, kas pastāv jau 20 gadus.
Muzeja veidotāja, eksponātu glabātāja un arī pētniece ir Višķu lauksamniecības tehnikuma bijusī pasniedzēja, 86 gadus vecā Aina Bernāne, kura 43 gadus mācīja audzēkņiem dažādas zinības lauksaimniecības jomā, līdz kopā ar citiem skolotājiem pensijas vecumā izbeidza darba attiecības ar tehnikumu, kur nostrādāti tik daudzi gadi. Tas notika 2000. gadā.
Toreiz Aina nodomāja, ka nebūs labi, ja gandrīz gadsimtu ilgā tehnikuma vēsture netiks saglabāta, un pēc savas iniciatīvas nolēma izveidot muzeju, kas, pateicoties viņas pūlēm un centieniem, pārtapis krātuvē un arhīvā, kur glabājas ne tikai dažādas vēsturiski vērtīgas grāmatas, brošūras, vecas fotogrāfijas un citi dokumenti, bet arī priekšmeti, instrumenti, visdažādākā aparatūra. Vārdu sakot, viss, bez kā gadu desmitiem nebija iedomājams izglītības process un praktiskās nodarbības: „Turklāt man bija ļoti mīļš pedagogu kolektīvs, kur es strādāju un kopā ar citiem sniedzu savas zināšanas audzēkņiem. Tāpēc es nolēmu šajā muzejā iemūžināt sava tehnikuma vēsturi.”
Tagad muzeja kolekcija ir tik plaša, ka tai tik tikko pietiek vietas divās lielās telpās. Un tā aizvien tiek papildināta.
Visu šo bagātību Aina pati savāca novadpētniecības muzejā, arhīvos un no pagasta iedzīvotāju un bijušo studentu personīgajām kolekcijām, ar kuriem viņa joprojām uztur ciešas saites. Daudzus eksponātus viņai uzdāvināja tehnikuma pasniedzēji.
Aina pastāstīja, ka reizēm muzejā ierodas ekskursijā skolēnu grupas, taču, šķiet, ka pašlaik tā vēsture cilvēkus interesē maz, un muzeja veidotāju tas skumdina.
Aina Bernāne stāsta par tehnikumu, savu darbu tajā un muzeju savā grāmatā, kas izdota 500 eksemplāros 2009. gadā.
Aina pavēstīja, ka izglītības iestādei simts gadu laikā ir 14 reizes mainīts nosaukums. Sākumā to sauca par Mājturības skolu, pēc tam -- Augļkopības skolu, tad sekoja citi nosaukumi – savulaik bija gan sovhoztehnikums, gan lauksaimniecības tehnikums, līdz 2015. gadā nonāca Malnavas koledžas paspārnē, savukārt kopš pagājušā gada 1. jūlija jau ir Daugavpils Būvniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vieta „Višķi”.
Dažādos gados šeit mācījās atšķirīgs studentu skaits. Piemēram, laika posmā no 1921. līdz 1930. gadam izglītības iestādi beidza tikai 95 cilvēki, no 1931. līdz 1940. gadam -- 214, no 1961. līdz 1970. gadam -- 772 studenti, bet no 1971. līdz 1980. gadam -- 1580. Tie bija tehnikuma ziedu laiki, pēcāk audzēkņu skaits sāka samazināties: no 1991. līdz 2000. gadam tehnikumu pabeidza 936 audzēkņi. Savukārt pastāvēšanas laikā -- 100 gados – lauksaimniecības nozarei tika sagatavoti 5934 jauni speciālisti. Interesanta ir arī informācija par tehnikuma direktoriem. No 15 cilvēkiem, kuri to vadījuši, visievērojamākais ieguldījums ir Antonam Kosjakam, kurš vadītāja amatā strādāja gandrīz 30 gadus, pārējie -- daudz mazāk.
Tehnikumā bija trīs nodaļas: agronomija, mehanizācija un augļkopība un dārzeņkopība. Interesanti, ka visā mācību iestādes pastāvēšanas laikā tikai 3 jaunietes kļuva par mehanizatorēm, vairākums no studentēm apguva agronomes profesiju.
Daži tehnikuma absolventi un darbinieki vēlāk kļuva slaveni ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Piemēram, Kazimirs Špoģis, kurš kļuva par universitātes profesoru.
Nedaudz par pašu Ainu. Viņa dzimusi Sēlijā – Gārsenē. Pēc skolas beigšanas no 1949. līdz 1953. gadam mācījās tehnikumā, augļkopības un dārzeņkopības nodaļā. „Pēc tam, 1953. gadā, mani kā studenti gandrīz vai piespiedu kārtā atstāja strādāt tehnikumā, vispirms par augļkopības brigādes vadītāju, bet pēc tam -- par mācību saimniecības vadītāju. Kopumā šajā amatā nostrādāju desmit gadus – līdz 1963. gadam, vienlaikus absolvēju Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju savā specialitātē,” stāsta Aina.
Kad Aina aizgāja pensijā, toreizējā tehnikuma vadība atbalstīja bijušo pasniedzēju viņas centienos izveidot muzeju. Tiesa, kas attiecas uz informācijas vākšanu, stendu, vitrīnu un plauktu aprīkošanu, Aina to visu pārsvarā darīja pati, neprasot nedz palīdzību, nedz līdzekļus. Tiesa, neiztika bez izpalīdzīgu un labu cilvēku atbalsta.
Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms, komentējot tehnikuma 100. gadadienu, uzsvēra, ka tik slavena iestāde viņam uzticētajā teritorijā dara godu ne tikai pagastam, bet arī Latgalei un Latvijai: “ Mēs esam priecīgi, ka, neskatoties uz laikmetu un laiku maiņu, politiskajām vētrām, tomēr ir izdevies saglabāt vienu no vecākajām valsts izglītības iestādēm. Mūsdienās lauksaimnieki, kuri savā darbā izmanto jaunas lauksaimnieciskās ražošanas metodes un mūsdienīgu, ļoti sarežģītu ārzemju tehniku, nevar iztikt bez augsti kvalificētiem speciālistiem.” Jānis sacīja, ka novads un pagasts palīdz tehnikumam, kā spēj. Piemēram, šobrīd tiek atjaunota viena no ēkām, gaida arī citi darbi.
Izglītības iestādes pārstāvji pastāstīja, ka šobrīd tehnikums nodrošina apmācību divās izglītības programmās – „Lauksaimniecības tehnika” un „Lauksaimniecība” un trijās specialitātēs – „Lauksaimniecības tehnikas mehāniķis”, „Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis”, „Augkopības tehniķis”. Audzēkņi tiek uzņemti pēc 9. un 12. klases. Kopumā pašlaik izglītības programmu īstenošanas vietā „Višķi” mācās 97 audzēkņi. “Mums 100 gadu jubileja ir vesels laikmets tehnikuma dzīvē. Es nespēju noticēt, ka tam ir sācies otrais gadsimts. Mēs lepojamies ar savu izglītības iestādi un to, ka šeit strādājam,” uzsvēra „Višķu” vadība.
