Daugavpils pilsētas domes vadības preses konferencē, komentējot Valsts prezidenta Egila Levita nesenos izteikumus kādā no konferencēm saistībā ar krievu valodas zināšanu pieprasīšanu darba tirgū, domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Vasiļjevs aicināja iedzīvotājus nošķirt veselīgu nacionālismu no nacisma.
Vēl joprojām, 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, krievu valodas zināšanas tiek nepamatoti pieprasītas darba tirgū, konferencē "Valoda -- tas ir darbības vārds. Valsts valoda 21. gadsimta Latvijai" uzsvēris Egils Levits. Valsts prezidents norādījis, ka šī problēma ir jāatrisina valstij, un tā nedrīkstot būt gļēva.
„Man ir sāpīgi dzirdēt šādus izteikumus, turklāt no valsts amatpersonām. Atcerēsimies, ka vēl pirms aptuveni 90 gadiem kādā no Eiropas valstīm kardināli tika risināts arī ebreju jautājums. Viss sākās ne jau ar nometnēm un krāsnīm, kurās tika dedzināti cilvēki, bet gan ar izteikumiem, ka mums nav vajadzīgs nekas svešs, jo mums pietiek ar vācisko,” atgādināja Aleksejs Vasiļjevs.
Pašvaldības vadītāja vietnieks norādīja, ka svarīgi ir prast nošķirt veselīgu nacionālismu no nacisma. „Kad kāds latvietis saka, ka latviešu valoda viņam ir pati skaistākā un pati labākā un viņš grib, lai tā būtu galvenā Latvijā un skanētu tās ielās, tas ir veselīgs nacionālisms un rūpes par savu valodu, kas izraisa cieņu. Savukārt, ja kāds saka, ka man traucē cita valoda, iznīdēsim to, darīsim to aktīvi un nebaidīsimies -- tas jau ir nacisms,” norādīja vicemērs.
Runāt par to, ka vajag cīnīties ar krievu valodu, pēc domes priekšsēdētāja vietnieka domām, var kādi apdulluši nacisti, bet nekādā gadījumā ne valsts vadītāji. Ar šādu pieeju Latvija var novirzīties no mūsdienu eiropeiskā demokrātiskā attīstības ceļa, kad tiek cienītas visas tautības.
„Daugavpilī, kur vēsturiski kopā draudzīgi kopā sadzīvo dažādu tautību pārstāvji, kur tiek atklātas dažādas piemiņas vietas latviešu, krievu, baltkrievu, lietuviešu, poļu un ebreju tautības cilvēkiem, šāda pieeja ir nepieņemama un Daugavpils pašvaldība šādos procesos nekad neiekļausies,” uzsvēra Aleksejs Vasiļjevs.
Daugavpilī latviešu valoda tiks cienīta kā valsts valoda un tiks pielikti pūliņi tās saglabāšanai. Tieši tāpat pūles tiks pieliktas arī nacionālo minoritāšu, kas dzīvo Daugavpilī, valodu saglabāšanai. Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks aicināja arī latviešus palīdzēt pašvaldībai aizstāvēt šādu lietu kārtību pilsētā.
Pretējā gadījumā var izveidoties situācija, kādu savulaik aprakstījis vācu mācītājs Mārtiņš Nemillers: „Kad viņi atnāca pēc mana kaimiņa komunista, es klusēju, jo nebiju komunists. Kad viņi atnāca pēc mana otra kaimiņa ebreja, es arī klusēju, jo nebiju ebrejs. Tagad, kad viņi atnāca pēc manis, vairs nebija neviena, kas varētu par mani iestāties.”
