Par uzdrīkstēšanos mainīt savu ikdienu, sakot „jā” darbam, kas patīk, iedvesmo un rosina darboties! „Laipni lūgti iepazīt koka enerģiju un spēku!” -- saka koka dizaina darbnīcas saimnieks Aivars Žurila Pilskalnes pagastā.
ATGŪT SAVAS MĀJAS
Celiņš pa liepu aleju ieved plašā pagalmā, kur sārtojas ābeles un slejas saules krāsas māja, tai kaimiņos dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa” un rokas stiepiena attālumā -- Ilūkste. Žurilu ģimene uz pastāvīgu dzīvi šai pusē Sēlijas ir pārcēlusies pavisam nesen un te dzīvo kopš 2018. gada, bet lauku sētas vēsture ir gana interesanta, stāsta Aivars: „Sievas Agneses vecvectēvs bija ērģelnieks Līksnas baznīcā, vadīja tur draudzes kori, domājams, līdz pašai padomju okupācijai 1940. gadā. Māju viņš pārcēla no kaut kurienes un iekārtoja saimniecību ap 1935. gadu. Pēc izskata un apjoma tā nav klasiska latvju viensēta, iespējams tāpēc, ka vecvectēva dzīslās ritēja poļu asinis. Kad pienāca pirmais deportāciju vilnis, ģimene bija izsūtāmo sarakstos, bet viņi to uzzināja un izdevās aizbēgt. Turpmākajos 55 gados saimniecībā valdīja haoss. To pārņēma kolhozs, tur ir bijuši kolhoza dzīvokļi, meliorācijas pārvalde, tuberkulozes slimnīca. Tomēr deviņdesmitajos gados dzimta māju atguva, tiesības uz īpašumu pierādīja Agneses tēvs, pārcēlās ar ģimeni no Rīgas un saimniekoja “Senčos” 20 gadus.”
NOTICĒT SEV
Pirms pievērsies koka amatniecībai, Aivars bija strādājis dažādās jomās -- automobiļu remonts, celtniecība, ceļu būve, datoru apkalpošana, bet patiesas gandarījuma sajūtas par paveikto īsti nav bijis nevienā no šīm darbības jomām. Turpretī darbs ar koku ir izrādījies ļoti aizraujošs, jo kā radītājs esi iesaistīts visos koka apstrādes posmos no paša sākuma līdz beigām, viss ir atkarīgs no paša, un tas raisa azartu un interesi aizvien no jauna darboties, stāsta Aivars: „Ap 35 gadiem sāku sevi pieķert pie domas, ka pats savām rokām neko praktisku, taustāmu, tādu, kas sniedz gandarījumu, neprotu izgatavot. Tā radās doma, ka vēlos apgūt jaunas prasmes. Kokapstrāde likās pieejamākais un vienkāršākais no arodiem, ko varētu mēģināt iemācīties pašmācības ceļā.” Esot sevis attīstības, pilnveidošanās ceļā, tiecoties apgūt arvien jaunas darbības sfēras, apvienojot ar esošajām zināšanām un prasmēm, Žurilu ģimene ar LAD projekta atbalstu 2018. gadā izveidoja koka dizaina darbnīcu „URTAWOOD”. Aivars uzsver, ka „Leader” projekts, ko apstiprināja LAD, bija kā “zaļā gaisma” tam, ka tiek iets pareizajā virzienā. „Esam mazā darbnīca – šobrīd tikai divu cilvēku sastāvā,” stāsta Aivars,” lai arī savu darbošanos esam uzsākuši pavisam nesen, tomēr jau tagad spējam izgatavot arī lielas lietas. Visdažādākos koka izstrādājumus – sākot ar pulksteņiem, gaļas dēlīšiem un beidzot ar masīvkoka mēbelēm – soliem, galdiem un gultām. Gravējumi, grebumi, visdažādāko veidu personalizēšana – katrs darbs ir individuāls un tikpat kā vienā eksemplārā.” Aivars uzsver, ka strādā arī ar individuālajiem pasūtījumiem, jo ļoti patīk realizēt citu cilvēku idejas, ievīt tās koksnē -- lai prieks sev un citiem! Šajā darbnīcā meistara unikālais rokraksts un enerģija ir katrā lietā, kas tiek radīta, roku darbam savijoties ar mīlestību, pacietību un pietāti.
NEIZSMEĻAMA AKA
Darbnīca „URTAWOOD” ir ne tikai vieta, kur top mūsdienīga dizaina kvalitatīvi koka izstrādājumi, te tiek piedāvātas arī dažādas aktivitātes, -- personalizētu koka priekšmetu meistarklases, koku atpazīšanas viktorīnas, ekskursijas pa darbnīcu, fizisko aktivitāšu cienītājiem tiek piedāvāts veloekipējums, MTB vai komforta velosipēdu nomas iespējas doties veloizpētes vai orientēšanās braucienā pa tuvējo apkārtni un Ilūksti. Jautāts, kādēļ darbnīcas darbu apvieno ar tūrisma jomu, Aivars skaidro: „Man pašam bija liels pārsteigums, cik koki, to īpašības, pielietojuma veidi ir dažādi. Tāpēc vēlos arī citiem cilvēkiem to parādīt caur savu redzējumu, arī caur saviem koka darinājumiem. Turklāt Ilūkstes paugurainē ir lieliskas dabas ainavas, kas Latvijas salīdzinoši līdzenajā reljefā nav nemaz tik bieži sastopamas. Tāpēc velomīļiem varu piedāvāt divriteņus, lai viņi paši var par to pārliecināties, ne tikai veroties pa auto logu.”
Raugoties plašajā darbnīcas piedāvājumu klāstā, pat grūti noticēt, ka tā darbojās vien dažus gadus, šis laiks ir licis gana daudz ko pārdomāt un mācīties. Bez lepnības un pietiesā vienkāršībā Aivars stāsta par pirmajiem darbības gadiem, uzsverot: „Šajā salīdzinoši īsajā laika periodā jau esmu sapratis, ka joma, kurai esmu pievērsies, ir ļoti plaša un pamatīga. Ja to salīdzina ar dziļu aku, tad esmu izdzēris labi ja spaini ūdens. Turpinot pilnveidot prasmes, zinu, ka sasniegumi mani vēl tikai gaida. Pamazām redzu, ka iemaņas ir nākušas klāt un tas patiesi priecē, sevišķi, ja salīdzina ar pašu sākumposmu. Bet grūtības uztveru kā jaunu skolu, pieredzi, tās tikai palīdz labāk saprast lietas.”
ĻAUTIES…
Aizvien biežāk dzirdam, ka pilsētnieki izvēlas sākt dzīvi laukos, lauki ir tā vieta, kur paslēpties no steidzīgā ritma un atrast mieru, gūt iepriecinājumu arī no apkārtējiem cilvēkiem. Jautāts, kādēļ izvēlējušies atgriezties sievas dzimtajās mājās un realizēt savas idejas tieši šeit, Aivars teic, ka ne viss ir racionāli izskaidrojams: „Vienkārši dzīvē sakrita daudzi apstākļi, lai mēs nonāktu „Senču” mājās un turpinātu rakstīt mājas vēsturi jau ar savām rokām. Ja var lietot apzīmējumu “likteņa pirksts”, tad šis ir ļoti piemērots apzīmējums šim gadījumam. Kopš zināma laika man ļoti patīk koki. Un šeit ir daudz lapu koku, to varenums mani fascinē. Vasarā zaļās krāsas tuvējā apkārtnē patiešām ir ļoti daudz. Dabas tuvums ir tas, kas dzīvošanu laukos padara par īpašu. Agrāk mani vairāk iedvesmoja mūzika, dažreiz arī tagad tā palīdz labāk noskaņoties kādam darbam, bet lielākoties tagad vairāk iedvesmo cilvēki, viņu pieredze, skats uz dzīvi un lietām.”
Komentāri