Pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk stāsta, ka vienā vai otrā vietā redzējuši lāci.
Piemēram, nesen presē ziņoja, ka Valkas novadā pie viensētām redzēti divi pusaugu lāči. Valkas novada Medību koordinācijas komisijas pārstāvji apsekoja četras viensētas un čiekurkalti Vijciemā. Pēc ekspertu domām, spriežot pēc postījumiem, apsekotajā teritorijā darbojušās divas atsevišķas lāču grupas. Acīmredzot, vienā no šīm grupām bija divi jauni lāči, kuri agri palikuši bez mātes, tāpēc darbojās “neprofesionāli”. Tieši tāpēc, ka ir kļuvuši par bāreņiem, viņi meklē barību cilvēku mājokļu tuvumā.
Otrajā grupā "strādāja" trīs lāči: visdrīzāk, māte ar diviem mazuļiem, kuriem tā mācīja lāču dzīves gudrības.
Lāči Vidzemē jau labu laiku nevienu nepārsteidz. Latvija nav lāču dzīvotne, bet viņi ierodas ciemos no Igaunijas. Pirms kāda laika bija informācija, ka lāči manīti arī Kurzemē. Ne reizi vien cilvēki, kas dzīvo pierobežā gar Latvijas un Krievijas robežu, sociālajos tīklos vēstīja, ka redzējuši lāčus. Un ne tikai pierobežā. Pavisam nesen, atgriezies no futbola spēles Slokā, mikroautobusa šoferis pastāstīja, ka Ilūkstes novadā redzējis trīs lāčus.
„Kad atgriezāmies Daugavpilī, bija jau diezgan vēls,” šoferis teica, „tur ir autostāvvieta tālbraucējiem un, protams, arī atkritumu konteineri. Es redzēju lāci, kas skrēja pāri ceļam, turot zobos iepakojumu. Savukārt otrpus ceļa viņu gaidīja vēl divi lāči.”
To, cik precīza ir informācija par lāčiem Latgalē un vai tie ierodas no Krievijas, lūdzām komentēt Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāju Elīnu Ezeriņu.
-- Lāči pārvar lielus attālumus, tāpēc nevar teikt, ka Latgalē ir lāči, kas nākuši tikai no Krievijas, lai gan lāči, kas Latvijā ierodas no Igaunijas, Latgalē sastopami daudz retāk. Dzīvniekiem nav pilsonības, tāpēc viņi brīvi pārvietojas no vienas valsts uz otru -- Baltijas valstīs vai daļā Latvijas ir vienota populācija. Jāteic, ka, uzceļot žogu uz Eiropas Savienības ārējās robežas, tiek ierobežota arī dzīvnieku migrācija. Tomēr, pamatojoties uz aculiecinieku stāstīto un video, šis žogs lāčiem nav šķērslis: ja nepieciešams, viņi vienkārši saplēš šo žogu. Jāatzīmē, ka tēviņu individuālā teritorija svārstās no 500 līdz 1300 kvadrātkilometriem. Mātītēm tā ir mazāka -- no 130 līdz 750 kvadrātkilometriem. Monitoringa dati liecina, ka Latgalē ir lāči, -- galvenokārt reģiona austrumu daļā un pierobežā, skaidro Elīna Ezeriņa.
Elīna Ezeriņa atzīmēja, ka pašlaik Latvijā pastāvīgi mitinās 30 līdz 60 lāči. Tomēr to skaitu pa reģioniem nevar precīzi nosaukt, jo viņi pastāvīgi “ceļo”, neņemot vērā ne reģionus, ne valstu robežas.
-- Līdz šim nebija informācijas, ka lāči būtu uzbrukuši cilvēkiem, taču no jūsu intervijām dažādiem medijiem var secināt, ka dažkārt lāči ieklīst cilvēku mājokļu teritorijā. Ko jūs iesakāt cilvēkiem, kuri, piemēram, dodoties uz mežu sēņot vai ogot, satiek lāci? Jo lācis attīsta ātrumu līdz 50 km/h, turklāt, atšķirībā no cilvēka, tas ir arī izturīgs, tāpēc nav iespējams no viņa aizbēgt. Tāpat nav iespējams no lāča patverties kokā, jo šis dzīvnieks ir veikls kāpelētājs.
-- Lauku apvidos, kur manīti lāči, vajadzētu padomāt par to, kā tiek uzglabāti atkritumi – atkritumu konteineri jātur aiz atslēgas, lai tie nepiesaistītu savvaļas dzīvnieku uzmanību. Biškopjiem jābūt īpaši piesardzīgiem -- lāči var nodarīt dravām milzīgu kaitējumu, ja iepriekš netiek veikti preventīvi pasākumi. Pērn Dabas aizsardzības pārvalde saņēma 27 pieteikumus no biškopjiem, kuri cietuši lāču „apciemojuma” rezultātā. Kompensācijās viņiem izmaksāti 20 985 eiro. Šogad ir saņemti jau 17 šādi pieteikumi.
Ir grūti paredzēt, kāda būs lāča reakcija, satiekot cilvēku. Bet, visticamāk, tas centīsies izvairīties no satikšanās un aizbēgs. Taču, satiekot ķepaini, ir jāņem vērā daži padomi. Lācis pirmām kārtām centīsies nobiedēt pretinieku, un, ja cilvēks uzvedīsies mierīgi un līdzsvaroti, dzīvnieks atkāpsies. Nedrīkst skatīties lācim acīs, jo dzīvnieks šo uzvedību uztver kā izaicinājumu, kas to provocē uzbrukumam. Ja dzīvnieks gatavojas uzbrukt, ir mierīgi jāatkāpjas, nepagriežot pret lāci muguru. Nekādā gadījumā nedrīkst pagriezt muguru un mesties bēgt. Tas var izprovocēt lācim instinktu, kas liek dzīvniekam medīt laupījumu. Dodoties dabā, jāatceras, ka mēs tur neesam vieni, mēs dalām dabu ar savvaļas dzīvniekiem, kuru klātbūtni varam atpazīt pēc pēdām, ekskrementiem un citām pazīmēm, pat dzīvnieku neredzot. Visi savvaļas dzīvnieki, tostarp plēsēji, ir dabas vērtība, kas ir jāciena un jāaizsargā. Jāņem vērā, ka Latvijā lāči ir īpaši aizsargājami dzīvnieki, kuru medības ir aizliegtas. Saskaņā ar Latvijas Republikas Krimināllikuma 115. pantu, par īpaši aizsargājamo dzīvnieku ķeršanu, turēšanu vai iznīcināšanu vai par īpaši aizsargājamo augu, sēņu vai ķērpju iegūšanu, turēšanu, bojāšanu vai iznīcināšanu, vai par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes vai īpaši aizsargājamo biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Šajā gadījumā būs jāatlīdzina arī nodarītie zaudējumi, uzsver Elīna Ezeriņa.
Lai izvairītos no satikšanās ar lāci, eksperti iesaka: dodoties uz mežu, palikt meža taku un ceļu tuvumā, netraucēt ar savu uzvedību citus cilvēkus, kuri iecienījuši atpūtu dabā, un savvaļas dzīvniekus, kā arī ik pa laikam uzmīt sausiem zariem, padziedāt, skaļi parunāt, norādot savu klātbūtni; pastāvīgi skatīties apkārt, lai savlaicīgi pamanītu savvaļas dzīvnieku; atrodoties grūti pārskatāmā vietā, intensīvi apliecināt savu klātbūtni.
Ja mežā vai jebkur citur pamanāt lāci:
* netuvojieties tam, nemēģiniet dzīvnieku panākt, aiztikt mazuļus un, vēl jo vairāk, pašu zvēru;
* iespējami ātri pametiet šo vietu, taču nebēdziet;
* nepagriezieties ar muguru pret lāci;
* neskatieties lācim acīs;
* uzvedieties klusi, kamēr dzīvnieks pats dodas prom.
