Pēdējo gadu laikā publiskie ūdeņi aizvien vairāk tiek izmantoti pakalpojumu sniegšanai. Pieaugot ūdenstūrismam, pieaug arī finansiālais slogs pašvaldībām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un citu pasākumu veikšanu, kas uzlabo ūdens un krastu kvalitāti un pieejamību. Andrejs Hrolovičs ir kempinga direktors “Daugavas lokos”. Viņš uzskata, ka cilvēki dabā saudzīgi izturas pret to, par ko ir samaksājuši, taču to, kas ir bezmaksas, nespēj novērtēt. Kempings atrodas Daugavas krastā, Slutišķu sādžā. Daugavu un tās piekrasti uzņēmums izmanto dažādu pakalpojumu sniegšanai. Tā kā Daugava ir publiskā ūdenstilpe, uz kempingu var braukt arī peldēties un makšķerēt. Taču kā pakalpojums apmeklētājiem tiek piedāvāts brauciens pa likteņupi ar nemotorizētiem ūdens transporta līdzekļiem -- kanoe laivām, kajakiem, SUP dēļiem un plostiem.
UZŅĒMĒJU SADARBĪBA AR PAŠVALDĪBĀM, ORGANIZĀCIJĀM
Andrejs Hrolovičs uzsver, ka svarīga ir komunikācija, pašvaldībām un organizācijām sadarbojoties ar uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem. Veiksmīga komunikācija ir gan no kempinga, gan no Augšdaugavas pašvaldības puses. “Tiek uzklausīti abu iesaistīto pušu ieteikumi, lai uzlabotu turpmāko darbību un attīstību,” atzīst Andrejs. Aktīva sadarbība noris arī ar VAS „Latvijas valsts meži”, kas novadā realizē dažādus projektus un veido jaunus apskates objektus. Viena no apskates vietām ir “Slutišķu Krauja”, tā tiek saukta arī par Daugavas vārtiem, kas ļauj ieraudzīt likteņupi no augšas. To kā vienu no pieturpunktiem tūristiem piedāvā arī kempings.
Savukārt sadarbība ar vietējo pašvaldību ir atkarīga no katra uzņēmuma vēlmes komunicēt un iesaistīties lēmumu pieņemšanā un viedokļa paušanā. Pašvaldība ir pretimnākoša un atvērta, ja arī uzņēmējs ir gatavs “sarunāties”. “Par problēmām neviens nezina, ja par tām nerunā, arī par uzlabojumiem -- nē,” atzīst kempinga direktors.
VAI UZŅĒMUMI BŪTU GATAVI MAKSĀT PAR PUBLISKO ŪDEŅU IZMANTOŠANU PAKALPOJUMU SNIEGŠANAI
Septembra intervijā Augšdaugavas novada domes Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra atzina, ka finansiālais slogs pašvaldībām publisko ūdeņu apsaimniekošanā pieaug un privātie uzņēmēji arvien vairāk izmanto publiskos ūdeņus savai uzņēmējdarbībai. Nākotnē pašvaldība varētu noteikt maksu par to lietošanu komerciāliem mērķiem. Sākumā, protams, ir jānokontrolē, kas tieši izmanto ūdeņus un vai tiek nodrošināta sabiedriskā kārtība konkrētā ezera/upes tuvumā.
Andrejs Hrolovičs uz šo jautājumu atbild no diviem aspektiem. Pirmkārt, ja tūrists samaksā par uzturēšanos kempingā, viņa attieksme pret dabu ir saudzīgāka un cieņpilnāka. Cilvēki izvairās no piemēslošanas. “Ja cilvēks izmanto ūdens resursus par velti, tad attiecīgi arī izturēšanās ir neiecietīgāka un necilvēcīgāka,” tā pauž kempinga pārstāvis. Tas atkal apliecina to, ka mēs nespējam novērtēt, kas mums ir dots bez maksas un no dabas. Bieži vien tie ir tieši makšķernieki, kas atstāj atkritumus, tāpēc, viņaprāt, būtu tikai saprātīgi pieprasīt samaksu ne tikai no uzņēmējiem, bet arī no visiem, kuri izmanto pašvaldības zemi/ ūdenstilpi.
KO ATNESI, TO ARĪ AIZNES!
Andrejs stāsta, ka apmeklētāji, pametot naktsmītni, bieži vien savus atkritumus paņem līdzi vai arī izvēlas tos utilizēt kempinga teritorijā izvietotajās atkritumu tvertnēs. Taču ir novērots, ka makšķernieki gan atstāj atkritumus, tādejādi bojājot „Latvijas valsts mežu” un pašvaldību nodrošināto inventāru.
PLOSTOT, LAIVOT PA DAUGAVU
Tālāk par Plaviņu HES, protams, neviens nav ticis un netiks, peldot pa straumi no Daugavas lokiem. Sākuma punkts laivošanai ir Piedruja. “Tā ir vieta, kur Latvija robežojas ar Baltkrieviju,” pauž A. Hrolovičs.
“Attiecībā uz plostošanu sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijas--Baltkrievijas pierobežā nav nekādu ierobežojumu, taču laivošana gan tiek ierobežota,” atzīst Andrejs, “vairākiem klientiem netika sniegts pakalpojums tieši pierobežas situācijas dēļ”. Piedruja jeb sākumpunkts garākajam maršrutam šobrīd nav pieejams ūdenstūrismam.
KAD PLOSTOT UN/VAI LAIVOT
Optimālais laiks plostošanai ir no maija līdz septembra beigām. Taču laivošanu Andrejs iesaka izbaudīt visos gadalaikos, ja vien ūdenstilpe nav aizsalusi. Viņš atzīst, ka daba katrā sezonā ir krāšņa un noteikti apskates vērta tieši no laivas skatupunkta. “Jāizlaivo Daugavas loki, jo katru reizi tie ir citādāki!”
Protams, sezonas apmeklētība samazinās līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos. Septembra beigas un oktobra sākums ir laiks, kad aptuveni beidzas aktīvā ūdenstūrisma sezona. Taču pavasarī, kā atzīst kempinga direktors, dodas laivot arī tad, kad temperatūra ir zem nulles atzīmes. Šajā gadījumā Andrejs iesaka pat izvēlēties kādu ezeru vai, piemēram, Dvietes palieni, kur maršruts ir interesantāks tieši pavasarī.
“Daugavas lokos” ir pieci laivošanas maršruti likteņupes iepazīšanai, taču tie tiek arī pielāgoti atbilstoši vēlmēm un vajadzībām. Kempinga pārstāvis pauž, ka pavasarī, vasaras sākumā plostošanu var uzsākt Krāslavā, bet vasaras beigās tas vairs nav iespējams. Tad ūdens līmenis Daugavā krītas un samazinās arī straumes ātrums. Plosts ir liels un masīvs. “Parādās sēkļi, akmeņi un posmi, kur zemā ūdens līmeņa dēļ plosts ir jāstumj,” Andrejs norāda arī uz laikasptākļu spēju ietekmēt atpūtu. Arī spēcīga pretvēja gadījumā konkrēti maršruti nevar tikt piedāvāti.
PIEPRASĪJUMS PĒC ŪDENSTŪRISMA
Andrejs atzīst, ka šis noteikti nav bijis labākais gads ūdenstūrismam. Viņš stāsta: “Pieprasījums bija diezgan liels, taču, salīdzinājumā ar pērno gadu, mazāks”. Tieši pavasarī apmeklētāju bija vairāk, jo šogad Dvietes paliene pēc divu gadu pauzes bija applūdusi un cilvēki devās izbraucienos caur bērzu birzi.
KĀRTĪBAS UZTURĒŠANA PIEKRASTES ZONĀ
Lai gan Daugava un tās krasti aizaug, taču dabas parka teritorijā nav ļauts tos pļaut un atbrīvot no ūdenszālēm, krūmiem. Šo paredz MK noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Tiek uzsvērts, ka vismaz cilvēku aprite neļauj ūdenim “stāvēt uz vietas” un aizaugt. Taču bēdīga situācija ir vērojama tajās teritorijās, kuras neviens neapsaimnieko, līdz ar to krasts tiek pakļauts degradācijai. “Ja nav saimnieka piekrastes zonai, tad nav labi” atzīst Andrejs, izsakot sašutumu par Daugavas pamestajām teritorijām, kurām nepieciešami saimnieki, vismaz sezonas sākumā un beigās nopļaujot zāli vai ļaujot to dabiskā ceļā “nopļaut” mājlopiem. Nobeigumā, diemžēl, secinām, ka Daugavā ūdens līmenis ar katru gadu pazeminās un tā aizaug arvien vairāk.
